Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Tava izglītība

Pedagogu algu reforma paredz lielāku skolēnu skaitu uz vienu skolotāju (19)

 
25.aprīlis 2016  11:58

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju.

Jaunajā modelī tiktu nodrošināta proporcija, kur vienam pedagogam vidēji ir 11,86 skolēni.

Jaunajā modelī tiktu nodrošināta proporcija, kur vienam pedagogam vidēji ir 11,86 skolēni.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredzēs jaunu skolēnu un skolotāju skaita proporciju ieviešanu. Šajā mācību gadā pašvaldības un valsts skolās strādā 28 367 pedagogi, savukārt šajās izglītības iestādēs mācās 207 686 skolēni. Ja skolēnu skaits kopš 2009./2010.mācību gada samazinājies no 237 434 cilvēkiem, tad kopš šī paša laika pedagogu skaits pat palielinājies. Patlaban valstī vidējā skolēnu un skolotāju proporcija ir 9,26:1.

Jaunajā modelī tiktu nodrošināta proporcija, kur vienam pedagogam vidēji ir 11,86 skolēni.

Republikas pilsētās skolēnu un skolotāju proporcijai būtu jābūt 16,5:1, savukārt novadiem, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru, - 14:1. Novada pilsētās šī proporcija būtu nedaudz mazāka - uz vienu pedagogu tiktu attiecināti vidēji 12,5 skolēni. Novados IZM šo proporciju iecerējusi diversificēt saistībā ar iedzīvotāju blīvumu šajā novadā. Novadā, kura administratīvajā teritorijā skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas skolās ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, šī proporcija būtu 9,5:1, savukārt pārējos novados un pilsētu novados - 11,5:1.

Šadurskis uzsvēra, ka šīs skolēnu un skolotāju proporcijas varētu būt viens no strīdu iemesliem jaunā reformu modeļa apspriedē.

Kā ziņots, IZM šodien iepazīstinās sociālos un dialoga partnerus ar sagatavoto pedagogu atalgojuma modeli, kas paredz, ka no 1.septembra skolu pedagogi saņems par 200 līdz 300 eiro vairāk nekā tagad, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Šadurskis.

Ministrs uzskata, ka kopumā ar finanšu resursiem, kas papildus ir pieejami, ir izdarīts labs darbs. Viņš arī ir pārliecināts, ka no valsts vēl papildu finansējumu šai reformai nevajadzēs.

"Papildu nauda radīsies no sistēmas iekšējās optimizācijas," teica Šadurskis. Vaicāts, kas būtu šīs iekšējās reformas, Šadurskis kā piemēru minēja teritoriju iedalīšanu piecos dažādos koeficientos.

Šadurskis gan atzina, ka ne tik drīz šādas pozitīvas izmaiņas var gaidīt pirmsskolu pedagogi. Viņi izmaiņas varot gaidīt no 2017.gada 1.janvāra, ja valdībā tiks sekmīgi atrisināts jautājums par finanšu plūsmām, skaidroja ministrs.

Tāpat vēl jāstrādā pie atalgojuma disproporcijas risināšanas starp skolām un augstskolām.

Lūgts komentēt ideju atteikties no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, lai tā vietā šo naudu novirzītu pirmsskolas pedagogu algu celšanai, Šadurskis pauda, ka šī nav atteikšanās no kāda uzdevuma, bet gan funkciju maiņa.

"Ēdināšana nav gluži izglītības funkcija," viņš norādīja, gan aicinot vecākus neuzraukties, jo brīvpusdienas bērniem jebkurā gadījumā būšot.

Šadurskis arī akcentēja, ka ideja papildu naudu iegūt no proporcijas mainīšanas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē vairs neesot aktuāla, jo tajā atklātas vairākas problēmas, piemēram, teritoriālā disproporcija. "It kā to naudas masu varam iegūt, bet tā ir savādāk jāpārdala. Šodien es to negribētu virzīt tālāk, jo esam atklājuši problēmas," sacīja ministrs.

LETA / Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS