Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Bizness

Rīga ir dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta (24)

 
27.aprīlis 2016  11:18

Rīga ir dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pētījums.

Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās.

Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās.

Rīga ir dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pētījums.

Pētījumā aplūkota ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni. Pieņemts, ka ģimene dzīvo galvaspilsētā sev piederošā nerenovētā blokmājā 70 kvadrātmetru dzīvoklī, tā pārvietojas ar sabiedrisko transportu un maltītes ietur mājās.

Šāda ģimene par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā - 40%, Tallinā - tikai 24% no mājsaimniecības ienākumiem.

Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas - pārtika, mājoklis, transports - citiem tēriņiem mēnesī ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās. Ģimenei Tallinā pēc pamata izdevumu segšanas paliek 1560 eiro, ģimenei Rīgā - 840 eiro, ģimenei Viļņā - 774 eiro mēnesī.

Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās. Vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi mēnesī Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā 1299 eiro, bet Tallinā - 2053 eiro, skaidroja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lielākā izmaksu pozīcija ģimenēm ir pārtika. Visdārgākais pārtikas grozs ir Latvijā - 320 eiro mēnesī, Igaunijā pārtikas groza izdevumi ir 311 eiro, bet Lietuvā - 310 eiro. Tallinā pašlaik ap 15% no ģimenes ienākumiem tiek tērēti pārtikai, Rīgā - 22%, Viļņā - 24%. Pētījumi rāda, ka iedzīvotāji cenšas izmantot iespējas iegādāties pārtiku lētāk.

Pētījumu kompānijas "Nielsen" dati rāda, ka Latvijā vairāk nekā 40% pārtikas un ikdienas preču Latvijā tiek iegādātas atlaižu laikā. Gandrīz puse no pircējiem Latvijā meklē īpašas cenas, tai skaitā 11% gatavi mainīt iepirkšanās vietu, lai saņemtu labāko cenas piedāvājumu. Latvijā visbiežāk akciju laikā tiek pirkti šādi produkti: cukurs, kafija, sviests un margarīns, kā arī papīrs, salvetes un tualetes līdzekļi.

Otra lielākā izdevumu pozīcija ir ar mājokli saistītie izdevumi. Rīgā ģimene tam atvēl 12% no tās rīcībā esošiem ienākumiem. Samazinājušies apkures rēķini, tāpēc samazinājies kopējais mājokļa izdevumu apjoms. Siltums veido būtisku daļu no kopējām mājokļa izmaksām - 37%. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu siltuma tēriņi sarukuši par 16%. No mājokļa izmaksām 31% veido apsaimniekošana, bet elektroenerģijas izmaksas ir ap 20% no mājokļa izmaksām. Kropa vērsa uzmanību, ka tēriņi par apsaimniekošanu augs, jo no jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa likme 21% apmērā. Pašlaik šim pakalpojumam pievienotās vērtības nodokļa likme piemērota netiek.

Ģimenes īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar īrētu vai pirktu mājokli, jo izpaliek summas ziņā būtisks ikmēneša maksājums par īri vai kredītu. Visdārgāk Rīgā dzīvojošai ģimenei izmaksā īrēts mājoklis, kam jāatvēl ap 36% no rīcībā esošajiem ikmēneša ienākumiem. Maksājot mājokļa kredītu, no ģimenes kopējā izdevumu apjomu mājoklim tiek tērēti ap 27% no ienākumiem.

Salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, Rīga ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transportam jāatvēl 100 eiro jeb 7% no ģimenes ikmēneša ienākumiem. Viļņā izmaksas par transportu ģimenei mēnesī veido 64 eiro jeb 5% no kopējā budžeta, bet Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas. Pētījumā nav iekļautas nekādas aplēses par izdevumiem, ja ģimene izmanto privāto automašīnu.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Kropa secināja, ka Viļņas un Rīgas mājsaimniecībām rocība ir nedaudz lielāka kā iepriekšējos gados, taču ienākumu un izdevumu sabalansēšana ir izaicinoša, jo ne mazums izdevumu prasa arī citas vajadzības - apģērbs, sadzīves izdevumi un citi tēriņi. Taču Tallinas iedzīvotāji var jostas nesavilkt tik cieši kā rīdzinieki un Viļņas iedzīvotāji.

Vērtējot mājsaimniecību iespējas samazināt izdevumus, Kropa atzina, ka iedzīvotājiem ir iespējas taupīt un plānot tēriņus pārtikas jomā, kamēr transporta izdevumu samazināšanas iespējas ir drīzāk ierobežotas. Lai samazinātu izdevumus par mājokli, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kā arī būtu jāizmanto iespējas uzlabot mājokli, izmantojot energoefektivitātes programmas finansējumu.

"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons atzina, ka iedzīvotājiem būtu jādomā arī par ienākumu kāpināšanu, par iespēju darīt kaut ko vairāk vai papildus, lai pelnītu vairāk. Pašlaik institūts pēta, kādus risinājumus Baltijas valstu iedzīvotāji izmanto, lai ar savām prasmēm pelnītu papildu ienākumus.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS