Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-1°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Sabiedrībā

Virs Latvijas militārajiem objektiem šogad vairākkārt manīti aizdomīgi bezpilota lidaparāti (9)

 
27.aprīlis 2016  21:25

Šogad fiksēti vairāki gadījumi, kad virs Latvijas militārajiem objektiem lidinājušies aizdomīgi bezpilota lidaparāti, pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas slēgtās sēdes žurnālistiem atklāja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Deputāts neatklāja, virs kuriem objektiem dronu lidojumi konstatēti.

Deputāts neatklāja, virs kuriem objektiem dronu lidojumi konstatēti.

Komisija šodien slēgtā sēdē ar atbildīgajām institūcijām sprieda par bezpilota gaisa kuģu izmantošanas iespējām Latvijas gaisa telpā un pretdarbību tiem. Komisijas sēdē piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts.

"No ģenerālmajora dzirdējām informāciju par konkrētiem gadījumiem. Mēs runājam tikai par šo gadu, kas vēl nav pusē. Šādi bezpilota lidaparāti ir lidinājušies virs mūsu militārajiem objektiem. Tas tiešām dara uzmanīgus, tāpēc nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos," uzsvēra Latkovskis.

Deputāts neatklāja, virs kuriem objektiem dronu lidojumi konstatēti. Viņš arī nedrīkstēja atklāt, kā bruņotie spēki šādos gadījumos rīkojušies un vai tiem ir zināms šo lidaparātu lidojuma mērķis. Zeibārts, aizbildinoties ar slēgto sēdi, komentārus žurnālistiem nesniedza.

Latkovskis, runājot vispārīgi, atgādināja, ka dronus var nelikumīgi izmantot spiegošanai vai terorismam. "Ja mēs dzirdam, ka atsevišķas interneta veikalu kompānijas vēlas izmantot dronus, lai piegādātu pakas ar pasūtījumiem, tad varat iedomāties, ka tikpat labi šāds drons var nest nevis paku ar jaunu mobilo telefonu, bet sprāgstvielu. Tas pašlaik ir hipotētiski, bet tas ir iespējams," uzsvēra komisijas vadītājs.

Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs žurnālistiem teica, ka uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi gadījumi, kad droni apdraudējuši civilo gaisa satiksmi. "Ja mēs raugāmies no frekvenču izmantošanas viedokļa, tad tiek traucēta aeronavigācijas līdzekļu darbība, tas ir vidēji viens gadījums mēnesī, divos mēnešos. Ir bijis bīstami, kad ļoti nozīmīgi aeronavigācijas līdzekļi izvesti no ierindas," piebilda Gorodcovs.

Ņemot vērā, ka "sistēmas ir dublētas un rezervētas", paliekošas sekas nav iestājušās, bet tas var atkārtoties un var rasties arī kādas sekas, norādīja Gorodcovs.

Neapšaubāmi, droni nākotnē var dot pienesumu tautsaimniecības attīstībai, bet būs arī virkne problēmu, kuras tie radīs, atzina aviācijas eksperts. Pēc viņa teiktā, patlaban pasažieru laineri nav sertificēti pret sadursmēm ar droniem, taču tie ir sertificēti pret sadursmēm ar putniem. "Tas nozīmē, ka risks ir nepieņemami augsts," piebilda Gorodcovs.

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija (IeM) vēstulē parlamenta komisijai norādījusi, ka tiesiskais regulējums par bezpilota lidaparātu lidojumiem Latvijā ir novecojis, jo šādas ierīces var izmantot teroristu uzbrukumiem, spiegošanai, militāra rakstura darbībām, personu izsekošanai, kontrabandai, turklāt, rodoties tehniskām ķibelēm, šāds lidaparāts var uzkrist cilvēkiem.

Ņemot vērā minēto, šogad 30.martā valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti jauni noteikumi, kas reglamentēs kārtību, kādā veicami šādu lidaparātu lidojumi. Attiecībā uz minētajiem noteikumiem IeM ir izteikusi vairākus iebildumus, proti, tā uzskata, ka ir vajadzīgs atsevišķs tiesiskais regulējums par valsts pārvaldes iestāžu bezpilota gaisa kuģu izmantošanu. IeM arī uzskata, ka nepieciešams aizliegums veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus tuvāk par 500 metriem ne tikai no militārās infrastruktūras objektiem, bet arī valsts aizsardzības, Valsts robežsardzes objektiem, kā arī Valsts policijas apsargājamiem objektiem.

Saeima marta vidū pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par aviāciju, kas paredz, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris vai viņa pilnvarota persona varēs pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, izmantojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus. To varēs darīt, ja attiecīgais lidojums būs veikts, pārkāpjot lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās vai norobežotajās zonās, kas izveidotas Latvijas armijas vajadzībām.

IeM uzskata, ka bezpilota lidaparātu piespiedu nosēdināšana vai iznīcināšana ir pieļaujama, lai novērstu kaitējumu valsts drošības un aizsardzības, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības interesēm. Tāpat IeM uzskata, ka pielietot šaujamieročus vai tehniskos līdzekļus ir tiesības gadījumos, ja lidojums veikts ne tikai virs militārajiem objektiem, bet arī valsts aizsardzības, Valsts robežsardzes objektiem, kā arī Valsts policijas apsargājamiem objektiem.

Latkovska vadītā komisija šodien nolēma vērsties pie atbildīgajām ministrijām un lūgt sniegt informāciju par plānotajām darbībām, proti, kādas iekārtas nepieciešams iegādāties, lai neitralizētu nelikumīgi lidojošus dronus, un cik bezpilota lidaparātu nepieciešams, lai drošības struktūras veiktu savas tiešās funkcijas, piemēram, robežsapsardzībā. Tāpat komisija lūgs sniegt izmaksas par neitralizēšanas iekārtu un dronu iegādi.

"Ir jau zināms, ka uz nākamā gada budžetu īpaši iekšlietu struktūrām būs priekšlikumi. Kad komisija apkopos informāciju, vērsīsies pie maciņa turētāja - Finanšu ministrijas," piebilda Latkovskis.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS