Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Attiecības

Kā saprast, ka cilvēks tev melo? Stāsta psihologi (21)

 
29.aprīlis 2016  08:17

Reālajā dzīvē saprast, ka cilvēks tev melo, ir daudz grūtāk nekā filmās. Tāpēc piedāvājam dažus ekspertu padomus, kas palīdzēs vieglāk atšifrēt, ka tevi grib apvest ap stūri.

Diezgan tipisks meļu gājiens ir cenšanās attālināt pašu melu izteikšanas faktu, tāpēc viņi runā aplinkus un aizpilda valodu ar tukšām frāzēm.

Diezgan tipisks meļu gājiens ir cenšanās attālināt pašu melu izteikšanas faktu, tāpēc viņi runā aplinkus un aizpilda valodu ar tukšām frāzēm.

Pamela Meiere (Pamela Meyer), kura šai tēmai veltījusi veselu grāmatu „Melu atpazīšana” un sniedz arī privātas konsultācijas meļu atšifrēšanā, kā arī Sanfrancisko universitātes psiholoģijas profesors Deivids Matsumoto izceļ galvenos virzienus, kā atpazīt melus.
Melu atpazīšanas eksperti pirmām kārtām meklē atšķirību starp situācijām, kad cilvēks stāsta taisnību, bet kad sāk mānīties un censties samelot. Tātad vispirms ir jāzina atskaites punkts: kad cilvēks godīgi un neslēpjoties patiešām stāsta taisnību. Ar laiku šo atskaites punktu atrast kļūst arvien vieglāk, taču sākumā tas var aizņemt 20-30 sekundes.
Pamela Meiere uzskata, ka, atrodot atskaites punktu, var sākt uzdot atklātus jautājumus un vērot, kā mainās cilvēka uzvedība un ķermeņa valoda. Var mainīties pat valodas gramatiskā struktūra. Diezgan tipisks meļu gājiens ir cenšanās attālināt pašu melu izteikšanas faktu, tāpēc viņi runā aplinkus un aizpilda valodu ar tukšām frāzēm.

Stāsts vai mudž no nevajadzīgas informācijas
Ja cilvēki grib noslēpt patiesību, viņi sāk strīdēties par sīkumiem, cenšas izvairīties no atbildes maina tēmu vai balss toni, protestē pret uzdoto jautājumu gan verbāli, gan fiziski. Tāpat arī bieži ir manāms, ka atbildes burtiski mudž no nevajadzīgas informācijas.
Profesors Matsumoto no savas pieredzes, skolojot topošos policijas darbiniekus, piebilst: ļoti daudzi cilvēki nervozē, kad viņus izvaicā policija, un tas ir vienkāršs rādītājs, kā pieķert melos. Reizēm labi darbojas arī cita taktika: var lūgt fragmentāri vai atpakaļejošā secībā izstāstīt to pašu stāstu. Izdomātie fakti cilvēku prātā parasti ir sarindoti hronoloģiskā secībā, tāpēc apgrieztā kārtībā tos izstāstīt ir grūtāk.
Pamela Meiere gan piebilst, ka ārējs uztraukums kā melu pazīme ir mīts. Viņa uzskata, ka svarīgākā lieta ir izmaiņas runasveidā un uzvedībā, nevis pats runasveids un uzvedība, kas cilvēkam varbūt ir raksturīgs jau no dzimšanas.

Esi vērīgs: melojot mainās arī seja
Ļoti svarīgi ir vērot cilvēka seju. Izmaiņas sejā arī var liecināt par melošanu. Viens no veidiem, kā zināt, ka tev melo – tas ir smaids. Īsts smaids ir redzams arī acīs, bet neīsts – kad smaida tikai lūpas.
Uzmanies, ja kāds runājot nicīgi pasmīn, un viens lūpu kaktiņš nolaižas uz leju. Diezgan droši, ka šis cilvēks nesaka taisnību.
Savukārt poligrāfa (pārbaudes ar melu detektoru) precizitāte ir atkarīga no paša pētnieka un viņa izvēlētajiem jautājumiem. Taču, kā jau atzinuši abi melu atpazīšanas eksperti, meļus diezgan droši var atpazīt arī tīri sadzīviskā veidā: uzmanīgāk pavērojot runātāju un izkopjot sevī spējas pamanīt nianses, kuras liecina par melošanu.

Kasjaauns.lv / Foto: Vida Press

 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS