Mākoņains
Rīga
-2°
Mākoņains
LV RU
Politika

Krievijas ministrs nosauc latviešus par stulbeņiem, nolamā lietuviešus un piedraud zviedriem (226)

 
29.aprīlis 2016  15:59

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs latviešus, kuri aprēķinājuši PSRS okupācijas zaudējumus, nodēvējis par „slimiem cilvēkiem”, lietuviešus pasludinājis par visrusofobiskāko nāciju, bet zviedriem piedraudējis ar „adekvātu pretdarbību”, ja viņi nolems pievienoties Ziemeļatlantijas blokam.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudējis īstenot „aktīvus pretsoļus”, ja NATO centīsies izplesties aizvien tuvāk Krievijas robežām. Visniknākos pārmetumus izpelnījusies Lietuva un Zviedrija.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudējis īstenot „aktīvus pretsoļus”, ja NATO centīsies izplesties aizvien tuvāk Krievijas robežām. Visniknākos pārmetumus izpelnījusies Lietuva un Zviedrija.

Lavrovs sniedzis visnotaļ kareivīgu interviju zviedru laikrakstam „Dagens Nyheter”, kurā izklāstījis savu redzējumu par Krievijas un NATO attiecībām. Tajā viņš Lietuvu nodēvējis par Ziemeļatlantijas visrusofobiskāko valsti, kura uzkurina spriedzi starp NATO un Krieviju, brīdina Zviedriju, ka tai var rasties nepatikšanas, ja tā pievienosies NATO. Tāpat no Lavrova dusmām nav izdevies izsprukt Latvijai.

Okupācijas zaudējumus aprēķinājuši psihiski slimi cilvēki
Kā zināms PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija aprēķinājusi, ka okupācijas laikā aptuvenie nodarītie zaudējumi Latvijas ekonomikai ir 185 miljardi eiro. Par vēlmi Latvijai tos atgūt no PSRS mantinieces Lavrovs izteicies:

„Kaut kādi slimi cilvēki piestāda rēķinus par 185 miljardiem eiro. Nezinu, par ko! Par to, ka mēs tur (Latvijā) izveidojām rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, par to, ka tur uz katru cilvēku atvēlējam vairāk naudas nekā Krievijas padomju republikā? Uzskatu, ka šie cilvēki (kas aprēķināja zaudējumus) ir ar sabojātu un neārstējamu psihi”.

Visrusofobiskākā nācija - lietuvieši
Savukārt Lietuvu Lavrovs nodēvējis par visrusofobiskāko NATO dalībvalsti, kura neļauj normalizēt NATO un Krievijas attiecības, tātad arī uztur iespējama militāra konflikta draudus. Pēc Lavrova vārdiem, tieši Lietuva ir visagresīvākā rusofobiskākā valsts, kas piespiež NATO doties pa izteikti pretkrievisku kursu.

„Mēs mūsu NATO kolēģiem jautājām, kāpēc viņi grib savā blokā uzņemt Baltiju. Mums atbildēja, ka viņiem ir palikušas dažādas fobijas no padomju laikiem un Pirmā pasaules kara laika, kad viss sākās. Aliansē teica, ka mūsdienu Krievija Baltijas valstīm nekādus draudus nerada, taču psiholoģija tāda - ja mēs paņemsim viņus NATO, viņi nomierināsies, viss būs mierīgi, konstruktīvi, taču pēc pieņemšanas aliansē nekāda miera nav, it īpaši lietuviešiem,” teica Lavrovs.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs uz sava Krievijas kolēģa pārmetumiem atbildējis, sakot: „Vārds „rusofobs” te nekādi neder. Ja būtu tāds vārds kā „Kremļafobs”, es piekristu, jo mēs nošķiram Krieviju no tās pašreizējās varas īstenotās politikas. Mēs cienām krievu kultūru, mēs rīkojam pasākumus, uz kuriem ierodas intelektuāļi, žurnālisti, rakstnieki, politologi".
Linkevičs aicinājis Krievijas diplomātiskā dienesta vadītāju „neturpināt tradīciju meklēt ienaidniekus”.
 
Lavrovs zviedriem piedraud ar „adekvātiem pretsoļiem”
Tāpat Krievijas ārlietu ministrs uzskata, ka Krievija nekad nav bīstami uzvedusies pie NATO robežām, un tieši NATO apdraud Krieviju ar savu „uzbrūkošo izplešanos”. Tagad Kremlis kārtējos draudus saskata Zviedrijā, kura apsver iespēju pievienoties NATO blokam. „Krievija īstenos visas nepieciešamās darbības pie savām robežām, ja Zviedrija iestāsies NATO”, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs.

„Ikvienai valstij ir tiesības izlemt, kādu drošības formu izvēlēties, bet ir jāsaprot, ja militārā infrastruktūra pietuvosies Krievijas robežām, mēs, protams, īstenosim nepieciešamās militāri tehniskās darbības,” norādīja Lavrovs. Uz jautājumu par Krievijas iespējamajiem pasākumiem Lavrovs atbildēja, ka par tiem nelems viņš. Tas būšot atkarīgs no bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijas un Krievijas Ģenerālštāba.

Lavrovs intervijā „Dagens Nyheter” vainoja Stokholmu par atsalumu abu valstu attiecībās. Viņš norādīja uz spēcīgajām tirdzniecības attiecībām un politisko dialogu, kas valdīja pirms Ukrainas krīzes, piebilstot, ka Krievija vienmēr Zviedriju ir uzskatījusi par labu kaimiņu. „Tomēr to visu pārtrauca mūsu Zviedrijas kolēģi, tas nenotika pēc mūsu iniciatīvas,” paziņoja ministrs.

Te vietā atgādināt, ka NATO ir ziņojusi, ka Krievija 2013. gadā ir simulējusi uzbrukumu Zviedrijai, izmantojot kodolieročus. Savukārt Zviedrijas drošības dienests “Sapo” Krieviju ir nosaucis par valsts lielāko drošības draudu.

„Iznāk tā, ka izplešoties arvien vairāk, NATO arvien ciešāk pietuvojas mūsu robežām. NATO jau ir pārkāpusi vairākas starptautiskās normas, piemēram, 1997. gada vienošanos, kurā teikts, ka alianse nedrīkst jaunajās valstīs izvietot nozīmīgu karaspēku,” pauda Lavrovs.

Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA, Artūrs Kārkliņš/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS