Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Viedokļi

Pēteris Leiškalns: "Neapliekamā minimuma atcelšana varētu nodrošināt veselības aprūpi" (31)

 
29.aprīlis 2016  21:39

Ar nodokļiem neapliekamā minimuma atcelšana padarītu iedzīvotājus par 17 eiro mēnesī nabadzīgākus, bet nodrošinātu veselības aprūpi, piektdien notiekošajā diskusijā par krīzi veselības aprūpē pauda Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Vienlaikus LDDK eksperts uzsvēra, ka neaicina atbalstīt kādu konkrētu veselības aprūpes modeli.

Vienlaikus LDDK eksperts uzsvēra, ka neaicina atbalstīt kādu konkrētu veselības aprūpes modeli.

Ekonomistu apvienības 2010 rosinātajā diskusijā LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Leiškalns prezentēja astoņu dažādu veselības aprūpes finansēšanas modeļu analīzi, kuras ietvaros tika izvērtēta to iespējamība, ietekme uz veselības nozari, uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāju materiālo situāciju.

Kā viena no iespējām tika vērtēta arī neapliekamā minimuma strādājošajiem pārveide par fiksētu veselības maksājumu, kas dotu iespēju jau nākamgad nodrošināt veselības budžetam papildinājumu aptuveni 190 miljonu eiro. Kā šī modeļa negatīvo aspektu Leiškalns minēja ienākumu samazinājumu, jo katrs strādājošais mēnesī zaudētu aptuveni 17 eiro, savukārt kā šī modeļa pozitīvo pienesumu eksperts minēja iespēju savlaikus saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

Leiškalns norādīja, ka šī modeļa ietvaros netiek atcelts neapliekamais minimums pensionāriem, invalīdiem un politiski represētajām personām - tādā veidā nodrošinot īpaši sociāli aizsargājamās grupas. "Netiek atcelti atvieglojumi par apgādībā esošajām personām, kas ir vienīgais efektīvais nodokļu instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai, tādā veidā nodrošinot pret būtisku ienākumu samazinājumu bērnus, kas ir viena no īpaši sociāli aizsargājamām grupām," pauda Leiškalns.

Atceltais neapliekamais minimums tiktu uzskatīts par nodarbinātās personas iemaksu veselības fondā, kas dod tiesības uz ārpus pamatgroza esošajiem pakalpojumiem.

Savukārt īpaši sociāli aizsargājamām grupām piederošajām personām - "attaisnotajiem nemaksātājiem" - šos pakalpojumus apmaksātu valsts no vispārējā veselības budžeta daļas, kas šobrīd tiek tērēta par pakalpojumiem, kas ir ārpus neatliekamās un primārās aprūpes.

Leiškalns skaidroja, ka šī modeļa ietvaros personas, kas nepieder īpaši sociāli aizsargājamām grupām un nav nodarbinātas vispārējā darba nodokļu režīmā, pašas veic iemaksu par veselību 17 eiro mēnesī (var būt ar citu regularitāti). Lai zemāk atalgotajos sektoros strādājošajiem nesamazinātos ienākumi, eksperta ieskatā vienlaikus ir jāpaaugstina minimālā alga un paralēli jāveic sistēmas sakārtošana pakalpojuma sniegšanas sektorā, pauda Leiškalns.

Vienlaikus LDDK eksperts uzsvēra, ka neaicina atbalstīt kādu konkrētu veselības aprūpes modeli.

Šogad neapliekamais minimums ir noteikts 75 eiro apmērā.

"Ekonomistu apvienība 2010" piektdien rīkoja diskusiju "Krīze veselības aprūpē: obligātās veselības apdrošināšanas iespējas un riski".

Tāpat jau vēstīts, ka Veselības ministrija jūlijā nāks klajā ar vairākiem variantiem obligātai veselības apdrošināšanas sistēmai, ko plānots izmēģināt 2017.gadā, bet ieviest 2018.gadā, paredz valdības rīcības plāns.

BNS/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS