Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Pasaulē

Vācijas AfD partijas kongresā pieņem pret islāmu vērstu manifestu (6)

 
01.maijs 2016  18:11

Vācijas eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) svētdien kongresā Štutgartē pieņēma pret islāmu vērstu politiku partijas manifestā, kurā arī aicināt ierobežot imigrāciju.

Partija ir aktīvi iebildusi pret Vācijas kancleres Angelas Merkeles liberālo migrācijas politiku.

Partija ir aktīvi iebildusi pret Vācijas kancleres Angelas Merkeles liberālo migrācijas politiku.

"Islāms nav daļa no Vācijas," pausts musulmaņiem veltītās manifesta sadaļas virsrakstā. Dokumentā aicināts aizliegt mošeju minaretus, muedzinu aicinājumus uz lūgšanām un lakatus, kas pilnībā aizsedz seju.

Niansētāks aicinājums, kas pauda ieceri "apturēt islāmismu, bet censties panākt dialogu ar islāmu" kongresā tika noraidīts.

Kongresa, kurā lielākoties piedalījās vīrieši, zāli rotāja transparenti, uz kuriem bija rakstīts "drosme, patiesība, Vācija".

"Islāms savā būtībā ir politisks," paziņoja viens kongresa dalībnieks, bet cits to saistīja ar "šariata likumiem, pašnāvnieku spridzināšanām un piespiedu laulībām".

AfD plašākā nozīmē prezentēja sevi kā nacionālistiski konservatīvu spēku, kas apšauba klimata izmaiņas, aizstāv tradicionālās dzimumu lomas un "ģimenes vērtības", vēlas atjaunot obligāto karadienestu un panākt Vācijas izstāšanos no eiro zonas.

Viens no partijas līderiem Jergs Meitens norādīja, ka AfD iestājas par "modernu konservatīvismu" un "veselīgu patriotismu", noraidot "1968.gada Vāciju, ko saindējuši sarkani-zaļie kreisie".

Kongresa delegāti arī ar 52% balsu nobalsoja par partijas Zāras federālās zemes nodaļas vadības atlaišanu. jo tai bijusi saikne ar galēji labējiem ekstrēmistiem.

Jau vēstīts, ka Vācijas policija sestdien Štutgartē aizturēja aptuveni 500 protestētājus, kuri centās bloķēt piekļuvi partijas kongresa vietai.

Starp AfD biedriem un kreisā spārna aktīvistiem izcēlās sadursmes. Protestētāji netālu no kongresa norises vietas dedzināja riepas un ar petardēm apmētāja policistus un žurnālistus.

Policisti pielietoja piparu gāzi pret protestētājiem, no kuriem daudzi ģērbušies melnā un aizseguši savas sejas.

AfD pirms trīs gadiem tika dibināta, protestējot pret krīzē nonākušo eirozonas ekonomiku glābšanu, bet pēdējā laikā partijas uzmanības centrā ir imigrācijas jautājums.

Partija ir aktīvi iebildusi pret Vācijas kancleres Angelas Merkeles liberālo migrācijas politiku.

Pēc tā sauktā Balkānu migrācijas maršruta slēgšanas nelegālo imigrantu, no kuriem vairums ir musulmaņi, pieplūdums Vācijā ir mazinājies, AfD ir sākusi koncentrēties tieši pret islāmu.

AfD vicepriekšsēdētāja un EP deputāte Beatrikse fon Štorha pagājušajā nedēļā izraisīja zināmu aprindu sašutumu, sakot, ka "islāms ir politiska ideoloģija, kas nav savienojama ar Vācijas konstitūciju".

AfD nesen guva labus panākumus reģionālajās vēlēšanās trīs Vācijas federālajās zemēs, un tagad tā ir pārstāvēta astoņos no 16 federālo zemju landtāgiem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP). Partija arī cer pēc nākamgad gaidāmajām vēlēšanām iekļūt Vācijas parlamentā.

Jaunāko sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka partiju atbalsta 14% vāciešu.

Domnīcas "Bertelsmann Stiftung" pērn veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 57% vāciešu uzskata islāmu par "draudu", bet 61% uzskatīja, ka šī reliģija "ir nesavienojama ar rietumu pasauli".

Vācijā mīt četri miljoni musulmaņu, un arī liela daļa imigrantu, kas pēdējā laikā ieradušies Vācijā, ir šīs reliģijas sekotāji.

LETA, AFP/ Foto: AFP/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS