Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Esi vesels

Bez satraukuma! Biežāk krūtīs atrod labdabīgus veidojumus (6)

 
04.maijs 2016  08:29

Ja satausti kādu veidojumu, bumbulīti vai mezgliņu krūtī vai padusē, neķer kreņķi. Visbiežāk veidojumi ir labdabīgi, taču pie ārsta gan pieraksties. Sākumā – pie sava ģimenes daktera vai ginekologa, kurš nepieciešamības gadījumā uzrakstīs nosūtījumu onkologa apmeklējumam.

Sievietes krūtis pēc 35 gadu vecuma sāk novecot. Tādēļ šajā periodā sievietes biežāk saskaras ar dažādām izmaiņām krūtīs un pašpārbaudes laikā var sataustīt jaunus veidojumus.

Sievietes krūtis pēc 35 gadu vecuma sāk novecot. Tādēļ šajā periodā sievietes biežāk saskaras ar dažādām izmaiņām krūtīs un pašpārbaudes laikā var sataustīt jaunus veidojumus.

Par cistām
Nelielus sacietējumus krūtīs satausta gandrīz katra otrā sieviete reproduktīvā vecumā. Lielākoties tie ir labdabīgi veidojumi – piebriedis dziedzera audu gabaliņš, cista, labdabīgs audzējs jeb blīvs, ciets saistaudu audzējmezgls… Taču, ja gaidīsi, līdz tas pazūd pats no sevis, vari iedzīvoties nepatikšanās.  Runājot medicīniskos terminos, krūtīs visbiežāk sastopamas divas labdabīgas patoloģijas – fibrocistiskā mastopātija un fibroadenoma.

Kas īsti ir cistas? Tie ir ar šķidrumu pildīti un nesāpīgi veidojumi, kas rodas, nosprostojoties un paplašinoties kanāliņiem krūts dziedzerī. Vienā vai vienlaikus abās krūtīs var būt gan viens, gan vairāki veidojumi. Biežāk cistas ir sievietēm, kuras lieto hormonu aizstājterapiju vai kurām ir mastopātija jeb piena dziedzeru audu sablīvējumi, ko rada iekšējās sekrēcijas, tostarp dzimumdziedzeru un vairogdziedzera funkciju traucējumi. Cistu veidošanos veicina arī traumas, pat spēcīga krūts sasišana vai saspiešana, kā arī operācijas, tostarp implantācijas.

Cista automātiski nenozīmē operāciju un arī medikamentu lietošanu ne. Ja tā ir neliela un neaug, cistu neaiztiek, jo bieži ar laiku tā pati izzūd jeb uzsūcas. Tomēr ārsta uzraudzība nepieciešama gan, jo cista var arī kļūt lielāka. Tiesa gan, cista var palielināties pirms menstruācijām un samazināties uzreiz pēc tām.

Gan mammogrāfijas, gan ultrasonogrāfijas izmeklējumos ar šķidrumu pildītās cistas ir viegli pamanāmas, tāpat kā ar taukiem pildītās lipomas, kas rodas tādu pašu iemeslu dēļ.

Lipoma
Tas ir labdabīgs krūts audzējs, kas veidojas no taukaudiem un var būt gan zemādā, gan dziļāk krūts audos. Lipoma ir lēni augoša, tā var veidoties jebkurā vecumā un lielumā. Veicot pašizmeklēšanos, sieviete to var sataustīt kā mīkstas konsistences, apaļu, kustīgu veidojumu. Lieki piebilst, ka arī šādos gadījumos jādodas pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus un pārliecinātos, ka tā tiešām ir lipoma. Lielu veidojumu vajadzēs operēt, taču visbiežāk tas nav nepieciešams un vajadzīga tikai regulāra novērošana.

Fibroadenoma
Tas ir otrs biežāk sastopamais labdabīgais audzējs sievietēm, kas lielākoties attīstās no 15 – 35 gadiem. Parasti fibroadenoma aug lēni un menopauzē izzūd. Mierinājumam jāteic, ka no fibroadenomas ļaundabīgi audzēji neattīstās.

Veicot pašizmeklēšanos, fibroadenomu krūtī var sataustīt kā apaļu, blīvas konsistences, sāpīgu vai nesāpīgu, kustīgu, no apkārtējiem audiem labi norobežotu veidojumu. Atkarībā no lieluma un atrašanās vietas krūtī, tas var būt sāpīgs. Ja fibroadenoma ir lielāka par trīs centimetriem, to vajadzēs izoperēt, tāpat kā gadījumos, kad šādu veidojumu atklāj pēc 40 gadu vecuma. Citādi arī šādus veidojumus novēro.

Mastalģija (mastodīnija)
Būsi pārsteigta, bet šādu diagnozi uzstāda aptuveni 70%  sieviešu auglīgā vecumā. Tās ir dažāda stipruma sāpes vai smaguma, pilnuma sajūta krūtīs, kas parādās trīs līdz septiņas dienas pirms menstruāciju sākuma. Krūtis palielinās un iespējams sataustīt arī kādus mezgliņus. Visi šie simptomi parasti izzūd menstruāciju laikā. Ja arī tev ir pazīstamas šādas sajūtas, satraukumam nav pamata – pie vainas ir tava organisma īpatnības, kas šādi reaģē uz hormonu svārstībām.

Savukārt, ja sāpes krūtīs nav saistītas ar menstruālo ciklu, to sauc par neciklisku mastalģiju. Tādos gadījumos sāpes visbiežāk ir pastāvīgas un var būt saistītas gan ar dažādām krūts slimībām, gan ar problēmām citos orgānos, piemēram, krūškurvja sienā, muskuļos, sirdī… Noteikti aizej pie ārsta un pastāsti par savu problēmu.

Intraduktāla papiloma
Gana sarežģītais nosaukums dots labdabīgam veidojumam, kas sastāv no saistaudiem un asinsvadiem. Šāda papiloma var rasties piena vados, tuvu krūts galam, kā arī tālāk piena vadā. Ja veidojums ir tuvu areolai, veicot pašizmeklēšanu, sieviete to var sataustīt pati. Tāpat papiloma var būt par iemeslu caurspīdīgiem vai arī asiņainiem izdalījumiem no krūtsgala.
Šādos gadījumos nekavējoties dodies pie ārsta, jo, lai arī reti, veidojums var pārtapt par ļaundabīgu audzēju.
Ja papiloma ir mazāka par centimetru un nerada nekādas sūdzības, kā arī nepalielinās izmēros vai veiktajos izmeklējumos nav konstatēts ļaundabīgs process, operācija nebūs nepieciešama.

Krūtis pēc 35!
Tiek uzskatīts, ka sievietes krūtis pēc 35 gadu vecuma ieiet tā sauktajā involūcijas fāzē jeb sāk novecot. Tas arī ir iemesls, kādēļ šajā periodā sievietes biežāk saskaras ar dažādām izmaiņām krūtīs un pašpārbaudes laikā var sataustīt jaunus veidojumus – mikrocistas, audu sabiezējumus utt. Protams, lielākoties tie visi ir labdabīgi veidojumi, kas var gan izzust, gan atkal uzrasties. Galvenais, kas tev jāatceras – pašizmeklēšanās laikā sataustot jebkāda veida bumbulīti, sabiezējumu vai ko citu, kas iepriekš nav bijis krūtī, labāk aizej pie ārsta. Sava miera un drošības dēļ.

Karlīna Timofejeva / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS