Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Ar likumu noteikts maksimālais zāles augstums Latvijas austrumu pierobežā (2)

 
03.maijs 2016  14:10

Valdība šodien pieņēma prasības Latvijas austrumu robežas joslas iekārtošanai un uzturēšanai. Viens no noteikumu punktiem paredz, ka robežsargu novērošanas zonā pieļaujamais zāles augstums nedrīkstēs pārsniegt 30 centimetrus.

Martā uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti aptuveni trīs kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus.

Martā uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti aptuveni trīs kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus.

Visā Eiropas Savienības ārējās robežas garumā iekārto robežzīmju novērošanas zonu, patruļtakas zonu un brīvās novērošanas zonu. Valsts robežas joslas posmus, kuros pastāv augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas risks, jāuzstāda novērošanas iekārtas, jāierīko pēdu kontroles josla un žogs, paredz noteikumi.

Robežzīmju novērošanas zonā pieļaujamais zāles augstums nedrīkst pārsniegt 0,3 metrus. Patruļtakas savukārt jāveido divu metru platumā ar segumu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos kājām, ar kvadriciklu vai sniega motociklu. Ja patruļtaka šķērso nelielas ūdenstilpes vai citas grūti šķērsojamas vietas, uz patruļtakas jāierīko laipas, caurtekas un tilti.

Valsts robežas joslas posmos, kuros ir izveidotas robežšķērsošanas vietas, minimālais nepārtraukta žoga posma garums uz katru pusi no robežšķērsošanas vietas teritorijas nožogojuma būs divi kilometri.

Valsts robežas joslu uzturēs tādā stāvoklī, lai tā visā garumā būtu labi pārredzama un netraucētu Valsts robežsardzes amatpersonām brīvi pārvietoties gar valsts robežu kājām vai ar transportlīdzekli, paredz noteikumi.

Valdība šodien atļāva Iekšlietu ministrijai Latvijas un Krievijas robežas joslas ierīkošanai 12 metru platumā atsavināt vairākus nekustamos īpašumus pāris tūkstošu eiro vērtībā. Šie īpašumi atrodas Alūksnes, Baltinavas, Viļakas, Kārsavas un Zilupes novadā.

Jau ziņots, ka robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sakārtošanai un robežsargu kapacitātes uzlabošanai kopumā nepieciešami aptuveni 80 miljoni eiro un tās sakārtošanu vajadzētu veikt līdz 2020.gadam, nesen paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Martā uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti aptuveni trīs kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus.

Kopumā tuvākajos gados žoga izbūve atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā. Būvnieki gan atzīst, ka žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.

Žogs tiks ierīkots tajos robežas posmos, kur ir augstākie riski robežu šķērsot, likumsargiem to nepamanot.

Ja būs iespēja pieprasīt finansējumu, tad žogu varētu uzstādīt arī pārējās vietās, kur tīri teorētiski ir iespējams šķērsot robežu, iepriekš norādīja Garbars.

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, iepriekš skaidroja Valsts robežsardzē. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam.

LETA / Ivars Soikāns/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS