Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Bērni

Vai divgadniekam nav par grūtu apgūt vairākas svešvalodas? (16)

 
05.maijs 2016  07:11

Mūsdienās daudzās ģimenēs ir izplatīta situācija, ka bērns no mazotnes ikdienā sastopas ar divām valodām. Nereti ir gadījumi, ka bērns diendienā dzird pat trīs valodas. Vai šāda situācija nekavē bērna attīstību, stāsta bērnu un jaunatnes radošo spēju attīstības centra un Privātās sākumskolas "Namiņš" audiologopēde Olga Solima.

Valodas apgūšana aizsākas jau no dzimšanas, klausoties bērns iemācās mātes valodu. Bet divvalodības gadījumā tās ir divas valodas.

Valodas apgūšana aizsākas jau no dzimšanas, klausoties bērns iemācās mātes valodu. Bet divvalodības gadījumā tās ir divas valodas.

"Manai meitiņai ir 2 gadi. Mēs ģimenē runājam ar viņu 2 valodās. It kā jau labi uzķer un saprot visu labi gan krievu gan latviešu valodās, bet lieta tāda, ka mēs dzīvojam UK, un pamazām viņa mācās arī angļu valodu. Cik redzu, viņai tas padodas labi... Vai nav par daudz bērnam mācīties uzreiz 3 valodas? Tas ir normāli?" jautā kāda portālā Mammamuntetiem.lv reģistrētā mamma.

Bilingvālisms jeb divvalodība daudz dabiskāk attīstās jauktās ģimenēs, ja vecāki vēlas saglabāt abas valodas. Neskatoties uz neparastumu un grūtībām arī vienas valodas ģimenē vecāki var mācīt bērnam no dzimšanas divas valodas. Jauktās ģimenēs bērni apgūst ne tikai vairākas valodas, bet arī kultūras. Mūsdienās šāda situācija ir bieži sastopama, kad mamma un tētis runā dažādās valodās, pie tam ir vēl viens veicinošs faktors, kas ved pie trešās valodas apgūšanas.

Valodas apgūšana – jau no dzimšanas
Valodas apgūšana aizsākas jau no dzimšanas, klausoties bērns iemācās mātes valodu. Bet divvalodības gadījumā tās ir divas valodas. Daudzus vecākus uztrauc tas, kā tad divvalodība ietekmēs bērna turpmāko attīstību, vai tas nekavēs viņa apmācību, turpmāko lasīšanas un rakstīšanas apguvi. Šajā jautājumā var būt dažādi viedokļi – vieni uzskata, ka tā ir papildus slodze bērnam, citi – ka otra valoda netraucē bērna attīstībai. Bērnam ir nepieciešams apgūt divas valodas, lai izzinātu apkārtējo pasauli, tā kā uz viņa jautājumiem vecāki var atbildēt divos dažādos veidos. Ir svarīgi, lai vecāki šīs valodas labi pārvalda un lieto tās, tādējādi parādot bērnam paraugu. Pēc pieredzes zinu, ka daudziem bērniem divvalodība nesagādā grūtības, ja bērns ir vesels, ar viņu tiek runāts un jau agrīni tiek apmācīts šīm valodām.

Pirmie gadi ir svarīgi
Speciālisti uzskata, ja bērns dzird divas vai trīs valodas jau no dzimšanas, tad tās tiek viegli apgūtas. Daudzi uzskata, ka divvalodība agrā bērnībā neved pie kavētas attīstības vai valodas problēmām, ja nav citi traucējošie faktori un valodu apgūšana bērnam labi padodas. Pētījumi liecina, ka tieši vienas valodas zināšanas veicina otras un trešās valodas apguvi. Bērniem ātrāk attīstās gan mutvārdu valoda kā tāda, gan sazināšanās spējas, savā pieredzē glabājot divas vai vairāk valodas, lai varētu izteikt domas un emocionālos pārdzīvojumus. Valodas, kuras mēs lietojam ir arī cieši saistītas ar cilvēka individualitāti un tam ir sava emocionāla nokrāsa, tāpēc ir svarīgi nodibināt pozitīvu kontaktu ar bērnu, lai valodas apgūšana sagādātu gandarījumu. Pirmie 10 dzīves gadi ir ļoti svarīgi veidojot pamatu turpmākām zināšanām, intelektam, citām spējām un ieguvumiem. Bet, lai pilnvērtīgi apgūt valodas ir jābūt lielai pacietībai un milzīgam ieguldītam darbam gan no bērna, gan no vecāku puses. Ir nepieciešama bagātīga valodas vide. Ģimenē svarīgi, lai bērns dzird 2 vai 3 valodas pastāvīgi un dažādās situācijās. Ir nepieciešams līdzsvarot valodu apgūšanas laiku un komunikāciju tajās, lai būtu vienāds valodu apguves līmenis. Ja, piemēram, kādā no valodām tiek runāts mazāk, tad jāmēģina to koriģēt – klausīties ierakstus, lasīt, skatīties multfilmas valodā, kas tiek mazāk lietota. Jo vēlāk otra vai trešā valoda tiek ievesta komunikācijā, jo, iespējams, grūtāk to būs apgūt. Tās valodas, ko bērns dzird no dzimšanas, dominēs. Ja intervāls starp abu valodu apgūšanu ir neliels, šīs nepilnības var tikt koriģētas. Bērniem, kuri vecāki par 1 gadu, apgūt papildus valodu ir sarežģītāk, jo šajā laikā parādās pirmie vārdi, bērns sāk runāt kādā no valodām.

Palīdzi bērnam!
Izmantojiet abas valodas. Runājiet ar citiem cilvēkiem bērna klātbūtnē, izmantojot abas valodas (pēc iespējas). Bet ir jāizveido sistēma, ka ar noteiktiem cilvēkiem vienmēr tiek runāts vienā valodā un ar citiem otrā valodā. Nav vēlams savus runas ieradumus pēkšņi mainīt ar bērnu līdz 6 gadu vecumam. Ir labi, ja citu valodu māca, kāds cits cilvēks. Jo bieži bērniem nepatīk, ja tas cilvēks, ar kuru tika runāts visu laiku vienā valodā pēkšņi pamaina valodu. Līdz trīs gadiem tā varētu būt auklīte, bernu dārza audzinātāja. Pēc 3 gadiem var sākt izmantot specializēto apmācību spēļu veidā, ar grāmatu, audio un video ierakstu palīdzību. Jaunu rotaļlietu, dzīvnieku parādīšanos var saistīt ar jaunu valodu. Var bērnam teikt, ka jaunā lelle nesaprot latviešu valodu, ar viņu jārunā angliski. Valoda ir cieši saistīta ar emocionālo sfēru. Ja gribat, lai bērns runā noteikta valodā, palīdziet viņam, sakiet priekšā vajadzīgos vārdus. Vai lūdziet, lai bērns pasaka frāzi citā valodā, bet dariet to uzmanīgi. Nepārvērtiet valodas apgūšanu tādā kā sodīšana. Paši izglītojaties sakarā ar divvalodību, uzklausiet pedagogu un citu speciālistu padomus, bet uzticaties arī savai intuīcijai.

Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS