Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Likums un taisnība

Krustvecāki nebaltā stundā kļūst par krustbērna aizbildni. Skaidro notāra palīgs (4)

 
16.maijs 2016  07:02

Latvijā ir vairāki veidi, kā cilvēks kļūst par krustvecāku mazam bērniņam - izvēloties ceremoniju baznīcā, veicot krustabu rituālu seno laiku stilā, vienkārši pieaugušajiem savstarpēji vienojoties. Tomēr neviens no šiem veidiem neparedz juridiskas tiesības kļūt par bērna aizbildni nebaltā dzīves stundā. Vai ir kāds veids, kā krustvecāki var nostiprināt savas tiesības, vaicājām notāra palīgam Ģirtam Dombrovskim.

Civillikums nosaka, ka bērnam, kurš palicis bez vecāku aizgādības, ir jāieceļ aizbildnis. Parasti aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem.

Civillikums nosaka, ka bērnam, kurš palicis bez vecāku aizgādības, ir jāieceļ aizbildnis. Parasti aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem.

Krustvecāki kā aizbildņi
Neatkarīgi no procedūras, šobrīd Latvijā nav likumdošanas normu, kas krustvecākiem paredzētu kādas īpašas juridiskas privilēģijas attiecībā uz bērnu. Tādēļ ikdienas komunikācija, palīdzēšana un cita veida atbalstīšana ir pilnīga krustvecāku brīva griba un goda lieta. Ko darīt situācijās, kad dzīve ir izspēlējusi nežēlīgu kārti, un bērnam ir nepieciešama juridiski atzīta aizbildņa aizgādība? Kā krustvecākiem pastāvēt par savām tiesībām tādā mērā, lai to ņemtu vērā bērnu tiesību sargājošās iestādes.

Vecāki var rakstīt testamentu
Civillikums nosaka, ka bērnam, kurš palicis bez vecāku aizgādības, ir jāieceļ aizbildnis. Parasti aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki. Ja vecāki vēlas, ka nepieciešamības gadījumā aizbildnību par bērniem iegūt krustvecāki,   piemēram, ģimenes draugi, nevis tuvie radinieki, Civillikums paredz abiem vecākiem tiesības testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem - kā jau esošiem, tā arī gaidāmiem. Rīkojums par aizbildnību paliek spēkā arī tādā testamentā, kura citi noteikumi atzīti par spēkā neesošiem. Testamentā ieceltos aizbildņus bāriņtiesa var apstiprināt, tikai pārliecinājusies par viņu atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.

Kad krustvecāks nevar būt aizbildnis?
Ir atsevišķi gadījumi, kad krustvecāks nevar būt aizbildnis, pat tad, ja vecāki šādu vēlmi ir ierakstījuši testamentā. Aizbildnis nevar būt persona, kas pati ir aizgādībā, cilvēks, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības un kas atceltas no aizbildnības nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ, personas, kas atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem, arī personas, kuru intereses acīmredzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm. Par aizbildni nevar būt tās bāriņtiesas locekļi, kuri pārzina attiecīgo aizbildnību, kā arī ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki.

SVARĪGI! Noteikti un neapšaubāmi pierādītam tēva vai mātes nodomam iecelt par aizbildni saviem bērniem konkrētas personas ir tāds pats spēks kā iecelšanai ar testamentu.
 
DER ZINĀT! Vecākiem ir tiesības testamentā norādīt personas, ko pilnīgi noteikti nevēlas redzēt par aizbildņiem saviem nepilngadīgajiem bērniem.

Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS