Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Politika

Plāno piešķirt plašākas iespējas pilsoņiem pasē mainīt tautības ierakstu uz "latvietis" (11)

 
18.maijs 2016  14:39

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums šodien atbalstīja deputātu Andreja Judina (V) un Lolitas Čigānes (V) priekšlikumu likumā noteikt plašākas iespējas pilsoņiem pasē mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".

Atbalstītās izmaiņas likumā paredz noteikt, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Atbalstītās izmaiņas likumā paredz noteikt, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Komisijas sēdē Judins norādīja, ka šo iespēju vēlētos izmantot maza daļa pilsoņu, kas izjūt piederību latviešu tautai. Arī Čigāne norādīja, ka pazīst pilsoņus, kas vēlētos tautības ierakstu mainīt uz "latvietis". Līdzīgu piemēru minēja parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS).

Savukārt deputāte Inga Bite (LRA) neatbalstīja šīs izmaiņas, paužot uzskatu, ka tautība ir viena no tām iezīmēm, ko nevar mainīt. Taču deputāts Andrejs Elksniņš (S) izteica bažas par juridiskām problēmām, piemērojot pašreizējā redakcijā sagatavoto priekšlikumu.

Atbalstītās izmaiņas likumā paredz noteikt, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Grozījumi kā kritēriju paredz arī personas piederību latviešu kultūrai, taču Judins pieļāva šī aspekta izsvītrošanu likumprojekta izskatīšanas tālākā gaitā. Šo piederību varētu neminēt, ņemot vērā, ka tas izriet no pārējiem normas nosacījumiem.

Izmaiņas plānots precizēt, likumprojektu skatot trešajā, galīgajā, lasījumā. Par grozījumiem Saeimai vēl būs jālemj otrajā un pēc tam arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Pašlaik Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteikts, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām. Šīs normas mainīšana netiek rosināta, un to turpinātu piemērot paralēli piedāvātajām izmaiņām.

Kā ziņots, 2013.gadā Saeima noraidīja likumprojektu, kas noteiktu, ka Latvijas pilsonis, kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir tiesīgs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Tolaik likumprojekta autori norādīja, ka nacionālā jeb etniskā identitāte ir viens no būtiskākajiem personas identitātes elementiem. Nacionālā identitāte balstās personas piederībā kādai noteiktai kultūrtelpai, valodai, kas visas ir dzīves laikā iegūtas identitātes. Personas nacionālās jeb etniskās piederības noteikšana, balstoties tikai tās priekšteču identitātēs, ir novecojusi, 2013.gadā uzsvēra noraidītā likumprojekta autori - vairāki "Vienotības" un Reformu partijas deputāti.

LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS