Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Pasaulē

Imigranti veicina britu nepatiku pret Eiropu (63)

 
19.maijs 2016  06:12

Austrumeiropas imigrantu pieplūdums Lielbritānijā vairo atbalstu Eiropas Savienības (ES) pamešanai. Spilgts piemērs ir Pīterboro Anglijas dienvidos – viens no eiroskeptiskākajiem Lielbritānijas apgabaliem.

Aina Bostonā Anglijas austrumos. Austrumeiropieši veido savas kopienas un pat veikalus, bet daudzus britus tas kaitina.

Aina Bostonā Anglijas austrumos. Austrumeiropieši veido savas kopienas un pat veikalus, bet daudzus britus tas kaitina.

Pīterboro dzīvo aptuveni 184 500 cilvēki. Kāds pilsētas iedzīvotājs atzīst, ka iebraucēju dēļ šai vietai vairs nav kādreizējās vērtības. “Izskatās, ka viņi nevēlas pārāk integrēties, viņiem ir pašiem savi veikali, viņi runā paši savā valodā,” saka pensionārs. Līdzīgas bažas izskan arī daudzās citās Lielbritānijas pilsētās.

Desmit gados 24 000 iebraucēju
Pīterboro ir sena imigrācijas vēsture, bet visaugstāko līmeni tā sasniedza no 2001. līdz 2011. gadam, kad pilsētā ieradās 24 166 jauni iedzīvotāji.

„Lincoln Road” – Linkolna ceļā – jau kopš Otrā pasaules kara apmetās uz dzīvi itāļi, poļi, īri un aziāti. Tagad tur starp austrumeiropiešu veikaliem atrodas arī poļu radio stacija „Radio Star”.

Radiostacijas darbiniece ziņu aģentūrai AFP stāsta, ka britu sabiedrībā ir integrējušies daudzi poļi, kas ir nobažījušies par iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no ES. Viņa norāda, ka, skatoties uz atsevišķiem imigrantiem, briti kopumā ir pozitīvi noskaņoti, bet, skatoties uz imigrāciju kopumā, viņi vēlētos to samazināt.

Valsts neprot izmantot nodokļus
Lielbritānijā starpība starp iebraucējiem un izbraucējiem gadā sasniegusi 336 000 cilvēku. Londonas Ekonomikas skolas pētnieks Džozefs Daunings atzīst, ka bažas par imigrācijas radīto slogu sabiedriskajiem pakalpojumiem ir pamatotas, bet tās būtu jāatsver nodokļiem, ko imigranti maksā valstij.

Viņaprāt, valsts vienkārši nav pratusi pārvērst šo nodokļos samaksāto naudu investīcijās infrastruktūrā, un tas raisījis aizvainojumu Pīterboro un citās kopienās, kur vairāki politiķi pauduši skaļu atbalstu ES pamešanai.

Gandrīz puse britu vēlētāju un teju trīs ceturtdaļas to, kas atbalsta izstāšanos, nosauc imigrāciju par svarīgāko faktoru, ko ņem vērā, pieņemot lēmumu, liecina sabiedriskās domas pētniecības organizācijas „Opinium” aptauja.

Anglijas Banka gatavo plānu
Referendums par Lielbritānijas turpmāku dalību ES paredzēts 23. jūnijā. Anglijas Banka jau izstrādā rezerves plānu „Brexit” gadījumā, kā dēvē iespējamo britu izstāšanos. Centrālā banka pirms referenduma plāno sarīkot trīs papildu valūtas izsoles, lai nodrošinātu banku sistēmu ar pietiekamiem līdzekļiem “iespējamas haotiskas situācijas gadījumam”.

Bankas monetārās politikas komitejas pārstāvis Maikls Sonders paudis bažas, ka sterliņu mārciņai draud vērtības kritums par 15–20 procentiem. Ja uzvarēs eiroskeptiķi, ir iespēja, ka uzņēmumi masveidā mainīs mārciņas pret eiro.

Neliels pārsvars eirooptimistiem
Lielbritānijas Finanšu ministrija paziņojusi, ka valsts aiziešana no ES varētu izraisīt ekonomikas samazināšanos par 6% līdz 2030. gadam un radīt pastāvīgu ekonomisko kaitējumu.

Aizsardzības ministrs Maikls Felons izteicies, ka Lielbritānijas izstāšanās būtu “laba ziņa tikai Rakā un Maskavā”. Raka Sīrijā ir „Islāma valsts” fanātiķu jeb „Daesh” pašpasludinātā galvaspilsēta. Oponenti iebilst, ka tieši dalība ES ar atvērtajām robežām rada terorisma risku.

Aprīlī veikta „ComRes” telefonaptauja liecina, ka 51% britu balsos par valsts palikšanu ES, bet aiziešanu atbalsta 40 procenti.

Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS