Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Politika

Militāra konflikta gadījumā Baltijas valstu aizsardzībai tiks piesaistīta Zviedrija un Somija (22)

 
19.maijs 2016  21:52

Militāra konflikta gadījumā Somija un Zviedrija ir gatavas sniegt atbalstu Baltijas valstīm, tā pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes žurnālistiem paziņoja augsta ranga alianses amatpersona.

NATO ļoti labi apzinās, ka ir reģions, kurš ir pakļauts nozīmīgam Krievijas politiskajam spiedienam. Tāpat novērojams Krievijas militārās intensitātes pieaugums Baltijas jūrā un gaisa telpā. Militāra konflikta gadījumā Somija un Zviedrija ir gatavas sniegt atbalstu Baltijas valstīm.

NATO ļoti labi apzinās, ka ir reģions, kurš ir pakļauts nozīmīgam Krievijas politiskajam spiedienam. Tāpat novērojams Krievijas militārās intensitātes pieaugums Baltijas jūrā un gaisa telpā. Militāra konflikta gadījumā Somija un Zviedrija ir gatavas sniegt atbalstu Baltijas valstīm.

Alianses pārstāvis, runājot par gaidāmo samitu, atzina, ka lielas izmaiņas attiecībās ar Krieviju nav gaidāmas, tomēr, neskatoties uz to, alianse ir atvērta dialogam. Vienlaikus NATO pievērsīs pastiprinātu uzmanību Baltijas valstu aizsardzības nodrošināšanai, bet gala lēmumi gaidāmi alianses samitā, kas norisināsies Polijas galvaspilsētā Varšavā.

"Sabiedrotie tic balansētai pieejai [attiecībām ar Krieviju], tādēļ mēs pašlaik intensīvi spriežam arī par lielāku sadarbību starp NATO un Zviedriju, kā arī Somiju. Mēs ļoti labi apzināmies, ka ir reģions, kurš ir pakļauts nozīmīgam Krievijas politiskajam spiedienam. Tāpat novērojams Krievijas militārās intensitātes pieaugums Baltijas jūrā un gaisa telpā," sacīja NATO amatpersona.

Slēgtā sanāksmē, kas norisinājās NATO galvenajā mītnē Briselē, alianses pārstāvis uzsvēra, ka šajā gadījumā runa nav par Zviedrijas un Somijas ciešāku tuvināšanos aliansei, bet gan par lielāku sadarbību. "Tas nodrošinās Baltijas valstu aizsardzību. Somija un Zviedrija nevarēs stāvēt malā," sacīja pārstāvis, piebilstot, ka par to vēl ir gaidāmas diskusijas ar attiecīgo valstu pārstāvjiem.

Taujāta par konkrētiem plāniem attiecībā uz Baltijas valstīm, NATO amatpersona uzsvēra, ka ar šo jautājumu strādā militārie eksperti. Vienlaikus tika vērsta uzmanība uz situāciju Melnajā jūrā un augstas kvalitātes militārā aprīkojuma izvietošanu Krimā, ko veikusi Krievija. Tas savukārt var apdraudēt visa reģiona drošību, uzsvēra amatpersona.

"Ar to tiek intensīvi strādāts. Mēs studējam notiekošo. Piemēram, Krievija ar savām aktivitātēm Sīrijā pierādījusi, ka tai ir arī augsta līmeņa tehniskais aprīkojums. Arī tas mums ir jāņem vērā," pauda pārstāvis, kurš atzina, ka ārlietu ministru vakariņu laikā tiks diskutēts par Krievijas rīcību un tās militārajām aktivitātēm.

"Kamēr mēs samazinājām aizsardzības budžetu, Krievija to palielināja. Tā palielināja militāro mācību apjomu, kā arī īstenoja uzbrukumus atsevišķām kaimiņvalstīm. Tagad Krievija, redzot pretraķešu sistēmas un NATO paplašināšanos, sāk justies apdraudēta. Mēs nevaram atslābt, jāsāk domāt par ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES)," izteicās pārstāvis.

Viņš arī atklāja, ka tiek izstrādāts NATO un ES darba dokuments, kurš noteiks, kas un kā attiecīgās situācijas, tostarp hibrīdkara gadījumā, rīkosies.

LETA/Foto: Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS