Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Mūsu mīluļi

Vēlas atlikt suņu čipēšanu, jo lauciniekiem neesot naudas (98)

 
21.maijs 2016  06:11

Valdība vēlas vēl uz pusgadu atlikt obligāto visu suņu čipēšanu, kurai spēkā bija jāstājas šī gada 1. jūlijā. Aizbildinājums – lauciniekiem neesot tik daudz naudas (pārdesmit eiro), lai veiktu četrkājaiņu čipēšanu. Dzīvnieku draugi pret to iebilst – cilvēkiem esot bijis piecu gadu laiks, lai šo naudu sakrātu.

Biedrības „Dzīvnieku SOS” pārstāve Laura Karnīte ir sašutusi, ka valdība spriež par to, lai vēl uz pusgadu atliktu obligāto suņu čipēšanu. Suņu iekļaušana datu bāzē nāktu par labu visiem – pazudušie dzīvnieki ātrāk atrastu savus saimniekus, bet pie atbildības varētu saukt īpašniekus, kuri neievēro mājdzīvnieku turēšanas noteikumus.

Biedrības „Dzīvnieku SOS” pārstāve Laura Karnīte ir sašutusi, ka valdība spriež par to, lai vēl uz pusgadu atliktu obligāto suņu čipēšanu. Suņu iekļaušana datu bāzē nāktu par labu visiem – pazudušie dzīvnieki ātrāk atrastu savus saimniekus, bet pie atbildības varētu saukt īpašniekus, kuri neievēro mājdzīvnieku turēšanas noteikumus.

Pirms pieciem gadiem valdība nolēma veikt grozījumus noteikumos „Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kas paredzēja no 2016. gada 1. jūlija visus suņus obligāti apzīmēt ar mikroshēmām (čipēt). Tad pēkšņi valdībā parādījās Zemkopības ministrijas ierosinājums to atlikt līdz nākamajam gadam. Zemkopības ministrija esot konstatējusi, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt noteikumu prasības, jo viņiem tam vienkārši neesot naudas.

Rējēju obligāta reģistrācija nav birokrātu izdomājums. Tā nāks par labu pašiem četrkājainajiem
Jāteic, ka suņu čipēšana nav tikai kāda valdības birokrātu iegriba, bet tai ir visnotaļ praktiska nozīme – pazaudējies suns ātri vien atkal atrastu savu saimnieku, varētu sodīt nepaklausīgos suņu saimniekus, tiktu iekasēta nodeva par suņu turēšanu un līdz ar to varētu uzturēt dzīvnieku patversmes, piespiestu saimniekus rūpēties par saviem mīļdzīvniekiem...

Biedrības „Dzīvnieku SOS” valdes locekle un dzīvnieku patversmes „Dzīvnieku draugs” pārstāve Laura Karnīte Kasjauns.lv pastāstīja:

„Suņu obligātās čipēšanas jautājums aktuāls jau ir kādus gadus piecpadsmit. Pirms pieciem gadiem valdībā tika nolemts, ka no šī gada 1. jūlija spēkā stāsies noteikumi par suņu čipēšanu. Tā kā cilvēkiem visus šos gadus bija laiks tam sagatavoties. Piemēram, man ir pieci suņi un uzreiz viņu visu čipēšana izmaksātu dārgi, tāpēc es tos čipēju pakāpeniski – katru gadu pa vienam. Nu viss ir kārtībā!

Jāteic, ka jau šobrīd ir noteikta obligāta čipēšana suņiem, kuri piedalās izstādes, kurus izved ārpus valsts robežām, kā arī tiem, kurus īpašnieki nodod (pārdod) citiem un kurus dzīvnieku patversmes nodod jauniem īpašniekiem.
Šo gadu laikā cilvēks varēja sakrāt tos 20 – 30 eiro par čipēšanu, ko veic jebkurš veterinārārsts. Šajā summā arī ietverta samaksa par suņa reģistrāciju un iekļaušanu datu bāzē.

Tagad nez no kurienes valdībā - Valsts sekretāru sanāksmē - parādījies ierosinājums, ka čipēšanu būtu jāatliek uz pusgadu. Tas notika pusslepeni un pret to iebilst sabiedriskās organizācijas – gan aitu audzētāji un mednieki, gan kinologi un dzīvnieku patversmes. Uzskatu, ka nav nekāda iemesla čipēšanu atcelt. Un aizbildinājums, ka lauciniekiem neesot naudas arī ir dīvains - arī pilsētās taču dzīvo trūcīgi cilvēki.

Kā noteikumi par suņu čipēšanu izskatīsies gala variantā, vēl nezinu, jo tie vēl nav apstiprināti. Pašlaik čipēti ir apmēram 26 500 suņu, bet, cik to Latvijā ir kopumā, nezinu, jo visi viņi taču netiek uzskaitīti.

Suņu čipēšanai ir vairāki ieguvumi. Tā var panākt suņu īpašnieku sodīšanu par mājdzīvnieku noteikumu neievērošanu (piemēram, viņu palaišanu bez pavadas apdzīvotās vietās, konstatēt, kurš suns saplosījis mājdzīvniekus, uzbrucis cilvēkam un tamlīdzīgi). Tā ir arī datu bāze, lai pašvaldības varētu iekasēt naudu par suņa turēšanu (no šīs naudas tiek finansētas dzīvnieku patversmes). Mazinātos arī dzīvnieku skaits patversmēs, jo ātri tiktu atrasti pazudušo suņu dzīvnieki. Piemēram, tagad bieži vien suņiem, kuri noklīduši no vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nedraudzējas ar modernām tehnoloģijām, saimniekus vairs nevar atrast.”

Noteikumi paredzēja arī soda apmērus, ja četrkājaiņa draugs savu mīluli nečipēs -fiziskajām personām no 7 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.

No 1. jūlijā spēkā bija jāstājas noteikumiem, kas paredzēja visu suņu obligātu čipēšanu. Tagad valdība nolēmusi noteikumus uz pusgadu atcelt, jo laucinieki piecu gadu laikā šim mērķim nav varējuši sakrāt pārdesmit eiro.

No 1. jūlijā spēkā bija jāstājas noteikumiem, kas paredzēja visu suņu obligātu čipēšanu. Tagad valdība nolēmusi noteikumus uz pusgadu atcelt, jo laucinieki piecu gadu laikā šim mērķim nav varējuši sakrāt pārdesmit eiro.


Pašreizējie suņu īpašnieku pienākumi
* Šobrīd vairākās pašvaldībās (pārsvarā pilsētās) suņu īpašniekiem par to turēšanu ir jāmaksā nodeva. Tās lielums ir dažāds. Piemēram, Rīgā un Liepājā tā ir 8,54 eiro liela, Jēkabpilī – 7 eiro, bet Carnikavā tās nav vispār. Nodevas apmērs var tikt samazināts maza izmēra vai sterilizētiem dzīvniekiem, no tās var tikt atbrīvoti trūcīgie, invalīdi, pensionāri, viensētās dzīvojošie.

* Tāpat suņu īpašniekiem jāievēro valdības noteikumi „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Suni brīvā vaļā drīkst turēt savā īpašumā (nožogotā sētā), pilsētās tos drīkst izvest pastaigās pavadā un ar uzpurni. Zaļajā zonā un mežā (ja tas īpaši nav aizliegts) četrkājaini drīkst palaist brīvā vaļā, bet sunim jābūt saimnieka redzeslokā, lauku teritorijās – tikai tādā gadījumā, ja viņš neapdraud citus cilvēkus un dzīvniekus. Bīstamiem suņiem ir jābūt apliktai sarkanai (īpašai) kaklasiksnai un tas jātur pavadā.

* Savukārtt Krimināllikums aizliedz cietsirdīgu izturēšanās pret dzīvniekiem. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas Savukārt cietumsodu līdz pieciem gadiem var piespriest, ja vardarbība pret dzīvnieku izdarīta publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums.

* Tāpat Krimināllikums paredz sodus par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu. Ja cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Apdraudēta suņu obligātās čipēšanas jēga



Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA, Vida Press/Video: LTV „Rīta Panorāma”






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS