Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Bizness

Parādi, nemaksātas algas un aizturētais investors - "Metalurgs" straujiem soļiem tuvojas bankrotam (17)

 
22.maijs 2016  21:52

Arvien reālāka kļūst iespēja, ka “KVV Liepājas metalurgā” sāksies atkārtots maksātnespējas process. Ražošana ir apturēta, algas netiek maksātas. Ne akcionāri, ne politiķi nav gatavi ieguldīt līdzekļus uzņēmumā, kas ģenerē miljonos mērāmus zaudējumus, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Vēl viena skaudra epizode pašreizējās varas "veiksmes stāstā" - pirms gada toreizējā premjere Straujuma pārgrieza skaistu lentīti, kopā ar investoru svinot uzņēmuma atdzimšanu. Diemžēl šobrīd aina lielajā rūpnīcā ir skumjāka par skumju.

Vēl viena skaudra epizode pašreizējās varas "veiksmes stāstā" - pirms gada toreizējā premjere Straujuma pārgrieza skaistu lentīti, kopā ar investoru svinot uzņēmuma atdzimšanu. Diemžēl šobrīd aina lielajā rūpnīcā ir skumjāka par skumju.

Gada sākumā pārtraucot ražošanu “KVV Liepājas metalurgs”, darbu zaudēja vairāki simti strādājošo. Atlaista arī apsardze. Dežūrrežīmā strādājošie palicēji tagad paši uzmana, lai te neko nenozog. Uzņēmums ik pa laikam mēģina saskaņot ar kreditoriem, tajā skaitā valsti, dažādu krājumu izpārdošanu, lai samaksātu algas.  

 “Jau divus mēnešus nekas nav izmaksāts, tādēļ, ka nav nauda. Neesam atlaisti, aiziet arī nevaram. Pats visu dzīvi esmu te nostrādājis, iet prom negribas. Kaut kāda cerība tomēr paliek,” saka velmētavas ceha darbinieks Igors Pisarjuks.

Uzņēmuma velmētavas cehā, kur pērn atsāka no sagatavēm ražot armatūras stieņus, tagad ir tukšs un kluss. Un bez būtiskiem pavērsieniem nozarē atpakaļ darbā te nevienu nesauks.

“KVV Liepājas metalurgs” stāv uz bankrota sliekšņa otro reizi dažu gadu laikā gan lokālu, gan globālu apstākļu dēļ. Uzņēmums ir rentabls, ja tā ražošanas izmaksas iekļaujas starp metāllūžņu iepirkuma cenu un armatūras stieņu cenu. Metāllūžņu cena pērn strauji kāpa. Tagad pamatā visi lūžņi no Latvijas nonāk Turcijā, kur tos izdevīgi pārdot valūtas kursa dēļ. No otras puses – Ķīna, kur būtiski kritis pieprasījums pēc metāla, piesātina Eiropas tirgu ar daudz lētāku produkciju.

Neatrisinātā Latvijas īpatnība aizvien ir elektrības cena. Lai gan solīts, tās mazināšanas plāns lieliem patērētājiem iestrēdzis vairākus gadus. Eiropas Komisija gatava atlaides saskaņot tikai tad, kad Latvija sakārtos subsidētās elektrības ražošanas biznesu.

“KVV Liepājas metalurgs” vadītājs Igors Talanovs apgalvo, ka īpašnieki no Ukrainas negrasās pamest uzņēmumu. Esot vēlme to pakāpeniski modernizēt, bet nepieciešami atbilstoši ekonomiskie apstākļi.  

“Mūsu prognoze rāda, ka tirgus apstākļi nemainīsies tuvākos divus trīs gadus. Strādāt ar septiņiem miljoniem eiro mīnusā kā pagājušajā gadā grupa nav noskaņota. Pats briesmīgākais -  ja dzīve liek iet dziļā konservācijā, mēs zaudēsim profesionāļus un pēc kaut kāda laika būs daudz grūtāk strādāt pie cilvēku atrašanas, nekā tagad, piemēram, panākt zemākas elektrības cenas,” saka Talanovs.

Izejai no pašreizējās situācijas par labu nenāk uzņēmuma līdzīpašnieka Jevgēņija Kazmina aizturēšana Ukrainā, it kā par “separātisma finansēšanu”. Tieši Kazmins pirms gada kopā ar toreizējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu prieka pilni pārgrieza lentīti rūpnīcas atdzimšanas dienā. Kazmins bijis īpašnieks, kurš samērā aktīvi iesaistījies metalurga darbā.  

Par uzņēmuma iegādi investori no Ukrainas joprojām nav samaksājuši lielāko daļu. Pērnā un šī gada maksājumu – vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā - valsts noņēma no investoru konta saskaņā ar bankas garantiju. Līdz ar to finansiālo garantiju iespējas ir izsmeltas. Uzņēmuma parāds pret valsti, kas savulaik galvoja jaunas krāsns kredītu, aizvien pārsniedz 60 miljonus eiro. Pārdot ķīlas valsts nav tiesīga un arī negrib.

“Privatizācijas aģentūras” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs skaidro, ka līgums pircējiem ir uzteikts, jo viņi nav ievērojuši nosacījumus. Metalurgs nemaksā arī citus rēķinus – par elektrību, algas. Tas nozīmē, ka jebkurš no šiem nenodrošinātajiem kreditoriem var pieteikt uzņēmums maksātnespēju.

“Teorētiski var turpināties restrukturizācija, bet tad vajag maksāt parādus. Bez jaunas naudas no akcionāra tas vienkārši nav iespējams,” uz jautājumu, vai maksātnespēja ir vienīgā izeja, atbild Loginovs.  

Gaidot maksātnespējas procesu, valsts savas prasījuma tiesības pret “KVV Liepājas metalurgs” no Valsts kases nodevusi “Privatizācijas aģentūrai”. Publiski tas pamatots ar aģentūras lielo pieredzei toksisku aktīvu apsaimniekošanā. Taču kā noskaidroja “de facto”, ir arī cits iemesls.

“KVV Liepājas metalurgs” īpašnieki brīdinājuši valsti par starptautiska investīciju strīda sākšanu šķīrējtiesā. Prasības nodošana neatkarīgākās aģentūras rokās ļauj mazināt naudas arestēšanas risku tiesvedības gadījumā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) pauž, ka situācija ir nestabila. Kuru katru brīdi var sākties maksātnespējas process. “Otrdien tiks analizēti valdības rīcības scenāriji. Ņemot vērā, ka investors ir atsūtījis brīdinājuma vēstuli par to, ka ir paredzams starpvalstu investīciju strīds starp Ukrainu un Latviju, es negribētu komentēt valdības rīcību, ņemot vērā, ka tas var tikt izmantots pret valdību,” saka ministrs.

Tikmēr viens no kreditoriem – “Citadeles” banka – nolēmusi izsolīt vairākus sev par labu ieķīlātus “KVV Liepājas metalurgs” īpašumus. To sākumcena noteikta divu miljonu eiro vērtībā. Šie nekustamie īpašumi nav izšķiroši, bet ir svarīgi ražošanai, piemēram, cehs, kurā notiek lūžņu sagatavošana pirms kausēšanas. “Citadele” skaidro, ka rīkojas bankas interesēs un izsolāmo objektu pārdošana netraucēs uzņēmuma pašreizējo darbību.

LTV “de facto”/Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS