Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-8°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Pasaulē

Vācu pensionārs apgalvo, ka atradis nacistu atombumbas (13)

 
25.maijs 2016  06:00

Vācijā kāds pensionārs apgalvo, ka atradis nacistiskās Vācijas atombumbas, bet vēl nav zināms, vai tādas vispār eksistējušas.

ASV nopietni uztvēra Einšteina brīdinājumu par nacistu kodolprogrammu un nepieļāva, ka Hitlers tiktu pie atombumbas.

ASV nopietni uztvēra Einšteina brīdinājumu par nacistu kodolprogrammu un nepieļāva, ka Hitlers tiktu pie atombumbas.

Vēstures entuziasts Pēters Lohrs (70) stāsta, ka ar ģeoradara palīdzību ielejā Tīringenē atklājis milzīgas alas un tur, izmantojot 3D tehnoloģiju, atradis piecus lielus metāla objektus. Lohrs, kurš pēc izglītības ir inženiermehāniķis, uzskata, ka vismaz divi objekti ir atombumbas.

Intervijā laikrakstam „Bild” viņš paudis bažas, ka bumbas alās guļ jau 71 gadu un “kādā brīdī sairs, un tad mums būs otra Černobiļa”. Varasiestādes Lohra atklājumu, šķiet, neuztver nopietni. “Viņi tikai paziņoja man, ka man nav atļauts turpināt izpēti,” saka Lohrs.

Tomēr ideja par nacistu atombumbām nav tikai sazvērestību teoriju piekritēju izdomājums. Raidorganizācija ZDF pērn jūlijā nāca klajā ar dokumentālo filmu „Hitlera atomieroču meklējumos”.

Citu pierādījumu vidū ZDF minēja kādu Padomju Savienības armijas ziņojumu Staļinam, kurā apgalvots, ka Vācija sekmīgi izstrādājusi atombumbu.

Arī vācu vēsturnieks Rainers Karlšs 2005. gadā publicētajā grāmatā „Hitlera bumba” apgalvo, ka Trešā reiha zinātnieki izstrādājuši atombumbu, ko izmēģinājuši divas reizes neilgi pirms Otrā pasaules kara beigām. Teoriju par atomieroču izstrādi reihā pirmie propagandēja paši nacisti, kuri kara pēdējās dienās solīja superieroci („Wunderwaffe”).

Laikraksta „Die Welt” redaktors un vēsturnieks Svens Fēlikss Kellerhofs pērn norādīja, ka tam nav nekādu pierādījumu. Nacistu rīcībā nekad nav bijis pietiekamu tehnoloģiju, ar kurām lielā daudzumā sašķeltu plutoniju vai urānu, kas nepieciešams, lai atombumbu radītu.

Kellerhofs arī uzsver, ka nacistu propagandas ministrs Jozefs Gebelss savā dienasgrāmatā ne reizi nav pieminējis darbu pie šādas bumbas. “Ja ne Hitlera tuvākais sabiedrotais, ne armijas vadība nezināja par šādu projektu, cik liela ir iespējamība, ka tāds patiešām bija?” jautā Kellerhofs.

Skaidri ir zināms, ka Vācija sāka atombumbas projektu 1939. gadā. Ir versija, ka kodolatkritumi no šā projekta noglabāti sāls raktuvēs Lejassaksijā. 1943. gadā Sabiedrotie iznīcināja urāna bagātināšanas rūpnīcu okupētajā Norvēģijā – šī ir Otrā pasaules kara laika sekmīgākā slepenā operācija, kas, iespējams, izšķīra kara iznākumu.
 
Kasjauns.lv/Foto: Vida Press

 






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS