Apmācies, lietus gāze
Rīga
Apmācies, lietus gāze
LV RU
Esi vesels

Pirms smidzini dārzā minerālmēslus – padomā! Pesticīdi posta mūsu veselību (7)

 
25.maijs 2016  13:01

Pirms apsmidzināt savu zālienu vai dārzu ar minerālmēslojumu vai pesticīdiem, padomājiet, kā tas var ietekmēt jūsu veselību!

Pirms smidzini dārzā minerālmēslus – padomā! Pesticīdi posta mūsu veselību

Līdzekļi nezāļu apkarošanai un insekticīdi, ar ko mēs apsmidzinām sējumus, parkus, ceļmalas un rožu krūmus, var izraisīt vēzi, īpaši leikēmiju bērniem, smadzeņu audzējus un prostatas vēzi, kā arī iedzimtas attīstības anomālijas un artēriju bojājumus – tā liecina neatkarīgie pētījumi. Izteiktas arī aizdomas, ka pastāv saistība starp šīm ķimikālijām un Pārkinsona slimību, kā arī astmu un spontāno abortu.

Daudzi pesticīdi bojā endokrīno sistēmu – tie traucē normālai hormonu sekrēcijai un var izraisīt hroniskas slimības, īpaši ja ar tiem saskaras grūtniecības laikā, bērnībā vai ja tas notiek intensīvi un katru dienu, piemēram, lauksaimniecībā nodarbinātajiem un lauku iedzīvotājiem.

Vides aizstāvjiem ir bažas, ka pesticīdu ietekme turpina pieaugt. Ja visā Eiropas Savienībā ir atļauts audzēt ģenētiski modificētu labību, lauksaimnieki var lietot savos īpašumos daudz vairāk pesticīdu. Tas nozīmē, ka gaisā, ko elpojam, un pārtikā, ko lietojam uzturā, nonāk vēl vairāk toksīnu.

Eiropa gadā importē apmēram 38 miljonus tonnu sojas, lielākoties tā ir ģenētiski modificēta un apsmidzināta ar pesticīdiem. Lai gan galvenokārt soja tiek paslēpta dzīvnieku barībā – ar to baro mājlopus –, beigu beigās kaitīgās vielas tomēr nonāk uz mūsu pusdienu šķīvjiem.

Tuvāk mājām
Pesticīdi nav problēma, kas attiecas vienīgi uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem un lauku iedzīvotājiem. Arī mūsu mājās un skolās ir šāds piesārņojums. Pesticīdi, ko smidzinām uz istabas augiem un mēbelēm, rada tādu pašu apdraudējumu videi un cilvēkiem kā ķimikālijas, ko izmanto lauksaimniecībā. Turklāt mēs savos dārzos lietojam aizvien spēcīgākus insekticīdus – kāds komentētājs Amazon interneta veikalā plaši pazīstamo nezāļu apkarošanas līdzekli Roundup salīdzināja ar filmu sērijas “Zvaigžņu kari” baisāko ļaundari Dārtu Veideru. Šis smidzināmais līdzeklis nosēžas uz drēbēm un apaviem, un tas ir vēl viens veids, kā kaitīgās ķimikālijas nonāk mūsu mājokļos.

Pirms smidzini dārzā minerālmēslus – padomā! Pesticīdi posta mūsu veselību

Kādā pētījumā, ko veica Kalifornijā, apsekojot 89 mājokļus, tieši paklājos tika konstatēta augsta pesticīdu koncentrācija.
Briti savās mājās katru gadu izsmidzina apmēram 4306 tonnas pesticīdu, savukārt amerikāņi izlieto 34,5 miljonus kilogramu uz saviem augiem un mēbelēm.

Vienkāršā atļauju procedūra
Lai iegūtu atļauju ražot pesticīdu vai insekticīdu, jāiziet relatīvi vienkārša un lēta procedūra. Ja vien produkts nesatur kādu no nedaudzajām aizliegtajām aktīvajām vielām (lielākā daļa no tām netiek tirgotas, jo ir kancerogēnas), tad, visticamāk, tā ražotājs iegūs nepieciešamās atļaujas. Pat savienojumi, par kuru drošumu ir šaubas (pietiekami lielas, lai tos pārstātu izmantot zāļu ražošanā), visticamāk, tiks atļauti. Izvērtējot šo ķīmisko savienojumu lietošanas drošumu un nosakot devas, kuras it kā nevarētu nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, regulatori paļaujas uz ekspertu grupu iesniegtajiem pierādījumiem, tomēr vides izpētes grupa Earth Open Source (EOS) apgalvo, ka šis process tiek izmantots negodīgi – ar datiem tiek manipulēts, un pesticīdu ražotāji finansē it kā neatkarīgas pētnieku grupas, kurām ir milzīga ietekme uz iestādēm, kas regulē šādu vielu apriti.

Vienā gadījumā, kas saistīts ar atļaujas piešķiršanu glifozāta izmantošanai, kas ir viena no daudzajām ķīmiskajām vielām Monsanto ražotā pesticīda Roundup sastāvā, EOS atklāja, ka dati par šo vielu tiek slēpti, lai piesegtu patiesību, ka tā izraisa embrija pataloģijas.

Saskaņā ar EOS teikto, jau 80. gados industrijas pētnieki apzinājās, kādu kaitējumu rada glifozāts, jo uz to norādīja sākotnējie pētījumi ar dzīvniekiem, kuriem glifozāts tiks dots lielās devās. 1993. gadā pētnieki atklāja, ka tieši tāda pati iedarbība glifozātam bija arī mazās devās, un pie šāda secinājuma 1998. gadā nonāca arī Vācijas valdības pieaicinātie zinātnieki, kuri mīkstināja iegūtos pētījuma rezultātus, nosaucot jaundzimušo patoloģijas par “normas variāciju”. Gadu vēlāk arī ES Komisijas ekspertu zinātniskā komisija bija informēta par šo faktu, tāpat – ES Komisija, kas 2002. gadā apstiprināja glifozāta lietošanu Eiropā.
Cilvēkiem netika stāstīts par glifozāta lietošanas patiesajiem riskiem, un, visticamāk, šīs vielas lietošana netiks pārskatīta, līdz 2030. gadā veiks stingrākas pārbaudes.

Argentīnas piemērs
Glifozāta saistība ar iedzimtām patoloģijām varēja palikt nepamanīta, ja vien 1999. gadā Argentīnā netiktu veikts milzīgs bioķīmisks eksperiments. 11,6 miljonos hektāru – aptuveni pusē Argentīnas lauksaimniecībā izmantojamās zemes – tika iesētas ģenētiski modificētas Roundup Ready sojas pupiņas un apsmidzinātas ar 200 miljoniem litru Roundup līdzekļa.

2002. gadā, kad ES atjaunoja glifozāta drošuma sertifikātu, ārsti šo eksperimentālo saimniecību apkaimē sāka ziņot par iedzīvotāju veselības pārmaiņām. Visbiežāk tika konstatētas iedzimtas pataloģijas, neauglība, nedzīva bērna piedzimšana, spontānie aborti un vēzis. Apkārtnē izmira lopi un iznīka labības sējumi, parādījās deformēti banānkoki, un to augļi nebija ēdami.
Līdz 2009. gadam profesors Andress Karasko no Buenosairesas universitātes Medicīnas skolas, kurš ir arī Argentīnas Nacionālās zinātniskās un tehniskās izpētes grupas vadošais pētnieks, nāca klajā ar savu atklājumu, ka glifozāts un Roundup izraisa jaundzimušo pataloģijas laboratorijas eksperimentos ar dzīvniekiem pat tad, ja tiek dots ļoti mazās devās. Savus secinājumus viņš publicēja pēc gada. Tajā pašā gadā, uzstājoties Eiropas Parlamenta konferencē, Karasko atklāja, ka reģionos, kuros tiek audzētas ģenētiski modificētas pupiņas, sievietes bieži vien piedzīvo piecus spontānos abortus pēc kārtas.

Pirms smidzini dārzā minerālmēslus – padomā! Pesticīdi posta mūsu veselību

Cenšoties atspēkot Karasko secinājumus, Monsanto apgalvoja, ka tās ražotais produkts Roundup atbilst labas laboratorijas prakses noteikumiem, kurus izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Šie labas laboratorijas prakses noteikumi nosaka kārtību, kādā laboratorijās veicami eksperimenti, lai uzlabotu to izsekojamību un tos varētu labāk kontrolēt. Noteikumi negarantē pētījuma zinātnisko kvalitāti, tomēr gan ražotāji, gan uzraugošās iestādes tos izmanto, lai atspēkotu neatkarīgu pētījumu rezultātus, piemēram, tos, kurus ieguva Karasko un kuri nav veikti saskaņā ar šiem noteikumiem.
Vairākus mēnešus pēc tam, kad 2010. gadā tika publicēti Karasko atklājumi, iedzīvotāji Santafē provincē, vienā no Argentīnas ģenētiski modificēto pupiņu audzēšanas reģioniem, panāca, ka tiesa aizliedz izsmidzināt Roundup apdzīvotu vietu tuvumā. Viviāna Peralta, mājsaimniece, kura pārstāvēja iedzīvotāju prasību tiesā, stāstīja, ka arī viņai un viņas ģimenes locekļiem vajadzēja ārstēties slimnīcā pēc tam, kad tuvumā esošie lauki tika apsmidzināti ar Roundup.

Lalionesā tika novērotas vēl bēdīgākas sekas. Jaundzimušo pataloģiju skaits reģionā ap šo pilsētu no 2000. gada, kad tika sākta sējumu apsmidzināšana, līdz 2009. gadam četrkāršojās. Šajā laikā arī trīskāršojās bērnu saslimšana ar vēzi. Valsts veica izmeklēšanu, kurā noskaidrojās, ka galvenais cēlonis ir glifozāts.

Iedzimtas patoloģijas
Brazīlijā pētnieki šādas kopsakarības un iedzimtas patoloģijas novēroja bērniem, kas bija dzimuši Petrolīnā, Sanfrancisko upes ielejā, kur arī tika izmantoti pesticīdi.

Ja viens vai abi vecāki bija saskārušies ar pesticīdiem, bija daudz lielāks risks, ka bērni varētu piedzimt ar patoloģijām, kas parasti skāra muskuļu un skeleta sistēmu, kā arī nervu sistēmu. Citas problēmas saistījās ar grūtībām mācībās, nepietiekamu svaru, priekšlaicīgām dzemdībām un hroniskām slimībām.

Desmit gadus iepriekš par pesticīdu ietekmi uz jaundzimušo veselību sāka bažīties arī Kanādas Federālais veselības departaments. Pētnieki apkopoja datus par 2110 sievietēm, kuras dzīvoja lauku saimniecībās Ontario apkārtnē un kurām pētījuma laikā tika konstatētas 3936 grūtniecības un 395 spontānie aborti. Zinātnieki atklāja tiešu saikni ar pesticīdu ietekmi. Ja sieviete bija nonākusi saskarē ar pesticīdu fenoksietiķskābi, agrīna spontānā aborta risks palielinājās pusotru reizi, savukārt sievietēm, kuras saskārās ar glifozātiem, tika novēroti spontānie aborti vēlīnā grūtniecības periodā (līdz pat 19. nedēļai). Šīm sievietēm spontānā aborta risks pieauga 1,7 reizes. Saskaroties ar pesticīdiem pēc bērna ieņemšanas, arī bija paaugstināts spontānā aborta risks vēlīnā grūtniecības periodā, īpaši tad, ja sieviete bija 34 gadus veca vai vecāka.

Līdzīgu sakarību atklāja arī Ķīnā, kur cilvēkiem pesticīdu līmenis asinīs ir daudz augstāks nekā rietumniekiem. Analizējot 187 grūtnieču datus, pētnieki no Šanhajas Jiaotongas universitātes Medicīnas skolas atklāja tiešu korelāciju starp grūtniecības ilgumu un fosfororganisko pesticīdu līmeni sieviešu urīnā. Sievietēm ar visaugstāko pesticīdu koncentrāciju asinīs grūtniecība bija apmēram par divām nedēļām īsāka, tomēr sievietēm, kas gaidīja puisīti, nekāda ietekme netika novērota.

Audzēji un citas slimības
Pesticīdi izraisa ne tikai jaundzimušo pataloģijas un spontānos abortus. Saskaņā ar vairākiem neatkarīgiem pētījumiem tie provocē arī vēzi, Pārkinsona slimību, perifēro artēriju slimību, neirodeģeneratīvās slimības, piemēram, Alcheimera slimību, un astmu.

Vēzis bērniem
Vēža gadījumi, ko izraisījuši pesticīdi, īpaši bieži tiek konstatēti bērniem, iespējams, tādēļ, ka viņiem ir mazāka ķermeņa masa un ar pesticīdiem viņi saskaras, vēl būdami mātes miesās un vēlāk zīžot mātes pienu. Ja grūtniecības laikā ar pesticīdiem saskārusies jaundzimušā māte, bērnam var būt leikēmija, savukārt smadzeņu audzēji parasti tiek konstatēti bērniem, kuru tēviem bijusi saskare ar pesticīdiem. Pētnieki apgalvo, ka risks iegūt kādu no šiem audzējiem ir būtisks.
Vairākos pētījumos atklāts, ka bērni ir daudz uzņēmīgāki pret mājās un dārzos lietotajiem pesticīdiem. Kādā pētījumā, kurā analizēti no 1950. līdz 2009. gadam apkopotie dati, atklāta tieša korelācija starp bērnu leikēmijas gadījumiem un mājās un dārzos izmantotajiem pesticīdiem un insekticīdiem, kā arī herbicīdiem.

Pirms smidzini dārzā minerālmēslus – padomā! Pesticīdi posta mūsu veselību

Vēzis pieaugušajiem
Arī pieaugušie nav pasargāti no pesticīdu toksiskās ietekmes, īpaši, ja viņi regulāri saskārušies ar pesticīdiem darbā. Dārzniekiem, kuri ikdienā izmanto pesticīdus, ir daudz lielāks risks saslimt ar smadzeņu vēzi. Kādā pētījumā, kurā piedalījās 432 pacienti ar smadzeņu audzēju, atklāts, ka 389 no viņiem bija strādājuši dārzos.
Savukārt prostatas vēzis ir daudz izplatītāks mājās, kas ir tuvu saimniecībām intensīvās lauksaimniecības reģionos. Kalifornijas Centrālās ielejas pētījumā lēsts, ka intensīvās lauksaimniecības rajonos prostatas audzēja risks pieaug 1,64 reizes. Pat tie, kuri izmanto pesticīdus savās mājās tikai istabas augiem, divkāršo risku saslimt ar smadzeņu audzēju – tas atklāts Francijā veiktā pētījumā.

Pārkinsona slimība
Pesticīdi, piemēram, zirams, manebs un parakvāts, gandrīz trīskāršo Pārkinsona slimības risku – šādu secinājumu izdarījuši pētnieki, kuri izpētīja 362 Pārkinsona slimnieku mājas un darbavietas centrālajā Kalifornijā. Darbavietās risks bija lielāks (parasti lauksaimniecību ēkās) un tad, ja cilvēks bija saskāries ar visiem trim pesticīdu veidiem.  

Spāņu pētnieki atklājuši, ka pat tie cilvēki, kuri nav saistīti ar lauksaimniecību, var ieelpot pesticīdus ar gaisu, un tas var izraisīt vairākas neirodeģeneratīvās slimības, ieskaitot Pārkinsona un Alcheimera slimību un izkaisīto sklerozi. Pētījumā, kurā piedalījās 17 429 pacienti ar neirodeģeneratīvām saslimšanām, lielāks slimību gadījumu skaits tika konstatēts vietās, kurās tika intensīvi izmantoti pesticīdi.

Perifēro artēriju slimība
Pesticīdiem ir būtiska loma perifēro artēriju slimības (PAS) attīstībā, īpaši cilvēkiem ar aptaukošanos. Kad kādā pētījumā 2032 pacientiem tika mērīts hlororganisko savienojumu pesticīdu līmenis, atklājās, ka tie visi paaugstina risku, savukārt gandrīz divreiz lielāki draudi saslimt bija tad, ja tika lietots dieldrīns (mūsdienās gandrīz visur aizliegts). Pesticīdi neapdraudēja tos, kuriem nebija aptaukošanās.

Astma
Pesticīdi ne tikai palielina astmas risku, bet arī izraisa astmas lēkmes, jo pastiprina bronhu hiperreaktivitāti. Vispostošākie šajā ziņā, pēc pētnieku atzinuma, ir mājās lietojamie pesticīdi, ko lieto smidzinātājos un aerosolos.

Garīgā attīstība
Pesticīdi var ietekmēt arī garīgo attīstību un spriestspējas – par to zinātnieki pārliecinājās, kad analizēja 404 bērnu, kas bija dzimuši Ņujorkā no 1998. līdz 2002. gadam, vecāku saskari ar pesticīdiem. Problēmas, kas saistītas ar spriestspēju un problēmu risināšanu, turpinājās visu bērnību un jo īpaši smagi izpaudās tiem bērniem, kuru vecāku asinīs tika atklāts visaugstākais pesticīdu līmenis.

Nauda svarīgāka par cilvēku
Pesticīdu industrija ir ļoti ienesīgs bizness. To tirdzniecība visā pasaulē ik gadu ienes apmēram 45 miljardus dolāru peļņu, un tiek lēsa, ka līdz 2014. gadam katru gadu šis skaitlis pieauga par 2,9 procentiem. Lai nodrošinātu milzīgo tirdzniecības apjomu, galvenokārt ar jaunattīstības valstīm, kurās pienācīgā līmenī netiek nodrošināta vides un drošuma kontrole, ķimikāliju ražotāji ir panākuši, ka var piedalīties pesticīdu ražošanas regulējuma procesā un izstrādāt dažādas iniciatīvas (piemēram, jau minētos labas laboratoriskās prakses noteikumus). Ikviena satraucoša pētījumu rezultāti var tikt pazaudēti, un to nozīmīgumu var samazināt, mainot pētījuma definīcijas, kā tas notika ar glifozātu.

Pat ja nenotiek dažādu ieinteresētu personu grupu iejaukšanās, drošuma eksperimenti parasti ir neadekvāti un paļaujas uz nedaudziem laboratorijas testiem, kuros izmantoti dzīvnieki. Līdzko pesticīdi tiek izmantoti lauksaimniecībā, dārzos, parkos un mājās, to ietekme uz mūsu veselību ir ārkārtīgi postoša. Laika gaitā tie lēni uzkrājās organismā, un neviens nevar pateikt, ka tieši pesticīdi ir izraisījuši konkrēto saslimšanu.

Tikai tādā gadījumā, ja tiek veikts apjomīgs bioķīmisks eksperiments, kā tas notika Argentīnā, patiešām var redzēt, kādu kaitējumu var potenciāli izraisīt toksīni, kas nonāk mūsu pārtikā un gaisā, ko elpojam.

Pesticīdu industrija ir vainojama hronisko slimību epidēmijā, kas sākās pagājušā gadsimta sākumā. Vairākiem pesticīdu ražotājiem ir korporatīvas saistības ar zāļu ražotājiem, un gan vienam, gan otram peļņa ir svarīgāka par cilvēku.

Braiens Habards, žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS