Mākoņains
Rīga
-2°
Mākoņains
LV RU
Bizness

Sklandraušu un salinātās rupjmaizes cepējiem būs jāgādā īpašas atļaujas (7)

 
25.maijs 2016  18:13

Turpmāk ne tikai Jāņu siera ražotājiem, bet arī sklandraušu un salinātās rupjmaizes cepējiem būs jāizņem attiecīgās atļaujas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pretējā gadījumā draudēs sods, jo minētie produkti iekļauti Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

Sklandraušus cept bez īpašās atļaujas turpmāk nedrīkstēs, citādi draudēs sods.

Sklandraušus cept bez īpašās atļaujas turpmāk nedrīkstēs, citādi draudēs sods.

Kā informēja PVD pārstāvji, Jāņu siers, salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi tos pasargājot no pakaļdarinājumiem un garantējot saražotā produkta kvalitāti.

Līdz ar to minētos produktus drīkst ražot visi līdzšinējie uzņēmumi vai mājražotāji, taču - pēc zināmas procedūras veikšanas.

Pirmkārt, jāsakārto tehnoloģiskie procesi uzņēmumā tā, lai varētu ražot produktu, lai tas atbilstu garantētajai tradicionālajai īpatnībai (tehnoloģiskais process, dokumentācija, recepte). Pēc tam jāreģistrējas PVD kā uzņēmumam, kas ražo produktu ar garantētu tradicionālo īpatnību.

Tālāk PVD pārliecināsies, vai uzņēmums patiešām var garantēt, ka produkta ražošana un pats produkts atbilst prasībām. Ja pārbaude būs veiksmīga, uzņēmums saņems sertifikātu, kas viņam ļaus ražot Eiropas reģistrā iekļautu produktu, un uzņēmums turpmāk šo produktu varēs ražot ar attiecīgo nosaukumu.

Pēc sertifikāta saņemšanas uzņēmumam jāiesniedz iesniegums ražotāju grupai, kas produktu reģistrējusi reģistrā. Jāņu siera gadījumā - biedrībai "Siera klubs" par pievienošanos uzņēmumiem, kas ražo šo sieru. Savukārt salinātas rupjmaizes gadījumā - Latvijas Maiznieku biedrībai, bet sklandraušu gadījumā - biedrībai "Zaļais novads" Dundagas novadā.

Patlaban tiesības cept salinātu rupjmaizi ir trim uzņēmumiem - "Lāči", "Lielezers" un "Roga Agro", bet vēl viens uzņēmums - "Madonas maiznieks" iesniedzis pieteikumu. Savukārt oriģinālos sklandraušus ar šādu nosaukumu drīkst cept desmit uzņēmēji, galvenokārt mājražotāji.

Kā norādīja PVD pārstāve Ilze Meistere, ja uzņēmums ir pārliecināts, ka tā ražotais siers ar ķimenēm jau tagad tiek ražots atbilstoši prasībām un viņš to vēlas saukt par Jāņu sieru, uzņēmums var vērsties dienestā, un PVD ieplānos attiecīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tā patiešām ir.

"Patlaban pastiprināta uzņēmumu interese nav vērojama. Veicot pārbaudes svētku tirdziņos PVD, protams, pārbaudīs arī to, vai Jāņu siera nosaukums izmantots pamatoti, un uzņēmumus, kuri šobrīd nav to uzņēmumu reģistrā, kam atļauts ražot produktu ar nosaukumu Jāņu siers, PVD brīdinās, pieprasīs pārmarķēt produktu un aicinās reģistrēties," sacīja Meistere.

Kā ziņots, lai gan iespēja ražot Eiropas tradicionālo īpatnību reģistrā iekļauto Jāņu sieru tika dota visiem piena pārstrādes uzņēmumiem, šo iespēju izmantojuši tikai pieci, savukārt pārējie atteikušies siera salīdzinoši specifiskās gatavošanas dēļ, aģentūrai LETA atzina biedrības "Siera klubs" vadītāja Vanda Davidanova.

"Iemesls vienkāršs - Jāņu siers ir produkts ar ļoti senu vēsturi un nemainīgu receptūru, kuras pamatā ir biezpiens, olas, piens, ķimenes un sāls. Jāņu sieru sēja mūsu vecvecmāmiņas pirms simts gadiem, tā tas jāražo arī mūsdienās. Līdz ar to tas nav ātrais, samērā viegli iegūstamais siers, kad uzkarsētu pienu sarecina, nolej sūkalas un siers gatavs," sacīja Davidanova.

Pēc tam, kad visu ražotāju viedokļi tika apzināti, minētajā kvalitātes shēmā piedalījās pieci uzņēmumi - "Valmieras piens", "Straupe", "Dundaga", "Rankas piens" un "Lazdonas piensaimnieks", un patlaban tikai viņiem atļauts tirgot produktu ar nosaukumu "Jāņu siers". Uz etiķetes obligāti jābūt īpašam marķējumam ar Eiropas Savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas šo produktu izceļ pārējo vidū, nodrošinot lielāku patērētāju uzticēšanos un piesaistot uzmanību, jo sevišķi atpazīstamību iebraucējiem no citām ES valstīm.

Turklāt, ražojot Jāņu sieru, uzņēmumiem pienākas arī finansiāls atbalsts 2135 eiro apmērā.

Uz ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda - šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.

Līdz šim preču zīme Eiropā piešķirta virknei produktu, no kuriem Latvijā zināmākie ir Itālijas svaigais siers "Mozzarella" un "Pizza Napoletana", Spānijā ražotais īpašos apstākļos žāvētais šķiņķis "Jamon Serrano", kā arī Beļģijas augļu alus "Kriek". Preču zīmi EK piešķīrusi arī Lietuvas tradicionālajam ēdienam skilandim - cūkas kuņģī pildītai kapātai gaļai.

LETA / Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS