Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Sabiedrībā

Valsts ieguldītie miljoni elektroniskajos pakalpojumos līdz šim nav attaisnojušies (19)

 
26.maijs 2016  15:42

Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, lai gan tos pagaidām izmanto tikai daži procenti iedzīvotāju, līdz ar to pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valsts galvenā kontroliere Elita Krūmiņa aicina izvērtēt, piemēram, eID karšu sistēmas attīstīšanas lietderību.

Valsts galvenā kontroliere Elita Krūmiņa aicina izvērtēt, piemēram, eID karšu sistēmas attīstīšanas lietderību.

VK norādīja, ka līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja. Tas valstij gadā izmaksā 847 tūkstošus eiro. Taču tā kā ir ērtākās un lētākās iespējās piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto tikai daži procenti iedzīvotāju. Tas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas.

"Situācijā, kad tik daudzās nozīmīgās nozarēs valstī nav rodams nepieciešamais finansējums, atvēlēt miljonus eiro absolūtam iedzīvotāju vairākumam nevajadzīgam pakalpojumam nav labas pārvaldības princips," uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

VK arī norādīja, ka Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai, kas paredz to nepieciešamību. Taču valsts izlēma nodrošināt iedzīvotājiem arī iespēju parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē ar eID karti, lai gan ES regula neparedz šādas prasības.

Lai to nodrošinātu, starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) un Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) tika noslēgts līgums par sertifikācijas pakalpojumiem, lai eID kartēs iekļautu elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta rīkus. Tas paredz, ka no 2011. līdz 2016.gadam LVRTC no PMLP saņems 4,3 miljonus eiro jeb 847 tūkstošus eiro gadā, no kuriem 2,9 miljoni eiro ir samaksa par sertifikācijas pakalpojumiem, bet 1,4 miljoni eiro - par e-paraksta laika zīmogiem (katrā eID kartē 120 laika zīmogi).

Tāpat pēc eID kartē iekļauto valsts apmaksāto 120 laika zīmogu izlietošanas tikai 5% personu ir turpinājuši izmantot eID kartes elektroniskā paraksta radīšanai, iegādājoties laika zīmogus par saviem līdzekļiem. Savukārt autentifikācijai, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus, valsts iestādes pašas ir izveidojušas un jau uztur rīkus, kā arī plaši tiek izmantoti ārēju pakalpojumu sniedzēju autentifikācijas rīki – internetbanka, mobilais iD, elektroniskā paraksta autentifikācija un citi.

Pastāvot citām ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji eID kartes elektroniskās iespējas izmanto maz. Tikai 2% eID karšu lietotāju ir izmantojuši elektroniskajam parakstam eID kartē iekļauto funkcionalitāti, bet no četru gadu laikā valsts apmaksātajiem 80 miljoniem e-parakstu, kas iekļauti eID kartē, izmantoti tikai 0,5%. No kopējiem 2015.gadā Latvijā veiktajiem 3,2 miljoniem elektronisko parakstu vien nepilni 362 tūkstoši jeb 11% parakstu ir veikti ar eID kartē iekļauto funkcionalitāti.

Neraugoties uz zemo iedzīvotāju interesi izmantot eID kartes elektroniskās iespējas, plānots turpināt iesākto vēl plašākā apjomā, ar nākamā līguma slēgšanu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājot neierobežotu skaitu laika zīmogu elektroniskā paraksta radīšanai, kam kopumā piecu gadu laikā būtu nepieciešami 9,5 miljoni eiro – vairāk nekā divas reizes vairāk par līdzšinējo izdevumu apmēru.

VK uzskata, ka pirms jauna līguma slēgšanas ir rūpīgi jāizvērtē un jāpieņem konceptuāli lēmumi, vispirms noskaidrojot, kā panākt, ka eID kartes funkcionālās iespējas tiek plaši izmantotas, neraugoties uz to, ka tirgū pastāv dažādi izdevīgāki un lētāki risinājumi, vai arī izvērtējot iespēju atteikties no eID funkcionalitāšu, kuras iedzīvotāji neizmanto, visaptverošas finansēšanas no valsts budžeta līdzekļiem.

VK finanšu revīzijā par 2015.gadu atklājusi vairākos miljonos eiro mērāmu neefektīvu līdzekļu izlietojumu ministrijās un valsts institūcijās. VK šogad nav bijis iebilžu par finanšu pārskatiem, taču trūkumi un miljonos mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums konstatēts, pārbaudot, vai finanses tiek atvēlētas konkrētam mērķim. Kopumā vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Būtiskus pārkāpumus VK konstatēja 15 gadījumos. VK revīzijā tika konstatētas būtiskas, bet ne visaptverošas neatbilstības.

Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde valstī.

BNS/Foto: Rinalds Ekmanis/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS