Mazmākoņains
Rīga
-3°
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Šobrīd odzes ir sevišķi agresīvas. Slimnīcās jau vairāki čūsku upuri (8)

 
26.maijs 2016  18:48

Šomēnes slimnīcās jau nokļuvuši vairāki odžu sadzelti cilvēki. Pie veterinārārstiem aiznesti arī vairāki čūsku sakosti suņi. Līdz ar siltā laika iestāšanos cilvēkiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Odzes lodē ne tikai mežos, bet arī pilsētās. Internetā tiek publicēti brīdinājumi piesargāties no indīgiem rāpuļiem.

Maijā pamostas odzes un tās kļūst sevišķi agresīvas. Latvijas slimnīcās jau nogādāti vairāki čūsku sadzelti cilvēki.

Maijā pamostas odzes un tās kļūst sevišķi agresīvas. Latvijas slimnīcās jau nogādāti vairāki čūsku sadzelti cilvēki.

Ik vasaru aptuveni 60 cilvēki pēc odžu kodumiem līdz mediķu palīdzību, katrs piektais gadījums var radīt īpaši sarežģītas komplikācijas – alerģisku reakciju. Laicīgi nevēršoties pie ārsta, sekas var būt pat letālas. Par laimi tādas nav bijušas.

Odzes maijā kļūst īpaši uzbrūkošas
Odzes parasti aktivizējas maijā, iestājoties siltajam laikam. Grobiņas veterinārās klīnikas vetārsts Gatis Kalniņš laikrakstam „Kurzemes Vārds” teic, ka pavasarī čūskas varētu būt problēma, jo siltajā laikā tās paliek aktīvākas. „Taču tikpat labi tā var būt problēma visu vasaru,” brīdina Kalniņš. „Iespējams, tagad odzes pārojas vai ir ligzdu taisīšanas laiks, tāpēc ir agresīvākas, kaut ko sargā,” veterinārārsts min iemeslus, kāpēc šobrīd čūskas varētu būt tik uzbrūkošas. Čūskas pašas cilvēkiem neuzbrūk, tās dzeļ tad, kad tiek iztraucētas. „Odzes parasti brīdina ar šņākšanu. Vienkārši, staigājot pa mežu, jāieklausās. Iesaku uzvilkt gumijas zābakus, augstāk par gumijas stulmu domāju, ka nekodīs. Vienīgi jāpiesargājas, ja pieliecaties, kaut ko lasāt, vācat,” saka Kalniņš.

Bet čūskas nav bieds tikai dzīvniekiem, tās dzeļ arī mājas mīluļiem. No tām cieš suņi, kuri mīl skraidīt pa mežu un krūmiem. „Lielākajai daļai dzīvnieku odzes kodiens nav nāvējošs, viņi tiek ar to galā,” norāda Kalniņš. „Izņēmums ir tad, ja ir iekosts kādā specifiskā vieta. Maza izmēra suņiem un kaķiem arī var būt visādi, tāpēc, ja kaut kur, ejot pastaigā, dzīvnieks iebļaujas, skrien atpakaļ un ir sabijies, tad noteikti vajag sazināties ar veterinārārstu, ja ir aizdomas, ka pie vainas čūska.”

Pašlaik internetā ir publicēti vairāki brīdinājumi uzmanīties no čūskām. Vairākas ir manītas Liepājā – Zaļajā birzī un Karostas rajonā. Liepājas dzīvnieku aizsardzības biedrība „Liberta” savā „Facebook” profilā raksta:

„Uzmanību! Aicinām būt vērīgus un piesardzīgus Karostas iedzīvotājus un tos, kuri tur dodas atpūsties ar ģimeni un saviem mīluļiem! Šovakar slimnīcā reanimācijā nogādāta sieviete dēļ odzes kodiena! Arī pie mūsu ārstes tika nogādāts odzes sakosts suns! Esiet piesardzīgi!”

Jau vairāk kā desmit odžu sakosti cilvēki nonākuši slimnīcās
Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienests tagad gandrīz ik pārdienu ziņo par kādu čūskas sadzeltu cilvēku, kurš nonācis mediķu aprūpē:

* 56 gadus vecu vīrieti makšķerēšanas laikā odze sadzēla Gaujas malā.

* Mediķu palīdzība bija nepieciešama kādam 33 gadus vecam vīrietim, kuram plaukstā, kad viņš nodarbojās ar šķūņa nojaukšanu, iekoda čūska.

* Slimnīcā pēc čūskas koduma nogādāts kāds 47 gadus vecs vīrietis Zemgalē. Rāpulis sakodis vīrieti pēdā, kad viņš no mājām devies uz dārzu.

* Latgalē reģionā kādai 67 gadus vecai sievietei mežā – potītes rajonā iekodusi čūska.

* Kāda 52 gadus veca sieviete mežmalā netālu no mājām lasīja pienenes, kad tai iekodusi čūska.

* 35 gadus vecam vīrietim Latgalē rokā iekodusi čūska. Viņš piemājas teritorijā, pļavā, atpūties draugu kompānijā, kur atgūlies uz zemes, un tad viņam iekodusi čūska.

* Liepājā 25 gadus veca sieviete nonākusi slimnīcā pēc tam, kad viņu bija sakodusi čūska . Sieviete gājusi gar dīķa malu, kur viņu rāpulis sakodis.

* Kādu sievieti sakodusi čūska, kad viņa netālu no mājām mežmalā lasījusi pienenes.

Ko darīt, ja tevi sadzeļ čūska?
Jāatgādina, ka Latvijas mežos un purvos mīt viena indīga čūska – odze. Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odžu kodumi var radīt smagu alerģisku reakciju. Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām.

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vieta var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.  

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze, un jāvēršas pie mediķiem. Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk. Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties. Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.  Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.

Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu. Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.

Latvijā modušās odzes



Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS