Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Pasaulē

Vācijas ārlietu ministrs aicina atvieglot Krievijai noteiktās sankcijas (11)

 
27.maijs 2016  21:15

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers piektdien intervijā izdevumam "Der Spiegel" paudis viedokli, ka Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas būtu jāatvieglo.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

"Ja Minskas vienošanās īstenošanā ir progress, mēs varam runāt arī par ekonomisko sankciju atcelšanu," sacīja Šteinmeiers, uzsverot, ka sankcijas vēl neesot risinājums.

Šteinmeiera preses pārstāvis Martins Šēfers Berlīnē piektdien sacīja, ka ir "pareizi un svarīgi saglabāt spiedienu uz Maskavu, bet arī izmantot sankciju instrumentu pret Krieviju gudrā veidā".

"Visu vai neko" attieksme neatvieglos mērķa sasniegšanu, norādīja Šēfers, piebilstot, ka sankcijas būtu jāatceļ soli pa solim, kad tiks panākts būtisks progress.

Tikmēr žurnālistiem Tallinā, kur Štreinmeiers piektdien ieradies vizītē, viņš izteicās, ka gadījumā, ja jūnijā būs vērojams progress Minskas vienošanās īstenošanā, tad varēs izvērtēt, vai iespējams "soli pa solim" sankcijas atvieglot, vai arī tās saglabāt līdzšinējā līmenī.

"Ja progresa nebūs, izvērtēšana vienalga ir nepieciešama," piebilda ministrs. "Mūsu mērķis nav saglabāt sankcijas, bet atrisināt konfliktu."

Tajā pašā laikā Vācijas ārlietu ministrija atzinusi, ka pašreizējais progress Minskas vienošanās izpildē ir "neapmierinošs".

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele G7 samita laikā Japānā vēl ceturtdien paziņoja, ka septiņas pasaules lielvaras neplāno atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas.

ES un citas rietumvalstis piemēroja Krievijai sankcijas pēc tam, kad tā 2014.gadā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Pagājušajā gadā ES, Krievijas un Ukrainas pārstāvji Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Ukrainas austrumos, kam tika izvirzīti vairāki nosacījumi. Tomēr gan Ukrainas armija, gan Krievijas atbalstītie kaujinieki pamieru vairākkārt pārkāpuši. Tikmēr Krievijai piemērotās sankcijas tika paturētas spēkā, jo Maskava turpina sniegt atbalstu Ukrainas austrumos esošajām teroristu bandām.

Sankcijas noteiktas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Atbildot uz to, Krievija aizliedza lauksaimniecības produktu importu no ES.

Pret Krieviju vērsto sankciju termiņš beidzas jūlijā, un tā pagarināšanai nepieciešama visu 28 ES dalībvalstu piekrišana.

ES dalībvalstu līderi par sankciju pagarināšanu spriedīs jūnijā, taču jau ceturtdien Šteinmeiers atzina, ka sarunas šajā jautājumā ir smagas, jo pastiprinās dažu dalībvalstu pretestība sankciju pagarināšanai.

Konkrētas valstis viņš nenosauca, taču zināms, ka vislielāko skepsi izrādījusi Itālija un Ungārija, kamēr Baltijas valstis un Polija, kas ir tiešā Krievijas agresīvās ārpolitikas apdraudējuma zonā, kategoriski uzstāj, ka sankcijas ir jāpagarina.

Tikmēr Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs piektdien paziņoja, ka Krievija ES pārtikas ražojumu embargo, kas tika ieviests reaģējot uz rietumvalstu sankcijām, pagarinās līdz 2017.gada beigām.

Tiesa gan, kā galveno embargo pagarināšanas iemeslu viņš minēja Krievijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju aicinājumus atstāt importa ierobežojumus spēkā kā iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu.

LETA / Foto: AFP/Scanpix/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS