Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Sabiedrībā

Armijas rekrutētāji: mūsdienu jaunieši grib dzīvē iet vieglāku ceļu un padoties pirmo grūtību priekšā (140)

 
29.maijs 2016  13:18

Aptuveni 30% potenciālo karavīru pirmajā reizē nespēj veikt samērā vieglos fiziskās sagatavotības testus, turklāt mūsdienu jauniešos ir vērojama vēlme dzīvē iet vieglāku ceļu un padoties pirmo grūtību priekšā, vēsta Aizsardzības ministrijas izveidotais portāls "sargs.lv".

Aptuveni līdz 12% cilvēku, kuri vēlētos kļūt par karavīriem, neiztur jau pirmo atlases kārtu, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centra reģistrā tiek pārbaudīti atlases kandidāta likumdošanas pārkāpumi.

Aptuveni līdz 12% cilvēku, kuri vēlētos kļūt par karavīriem, neiztur jau pirmo atlases kārtu, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centra reģistrā tiek pārbaudīti atlases kandidāta likumdošanas pārkāpumi.

No 100 cilvēkiem, kuri piesakās dienestam, tikai aptuveni 40 tiek uzņemti Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tendence, ko Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) darbinieki novērojuši mūsdienu jauniešos, ir vēlme dzīvē iet vieglāku ceļu un padoties pirmo grūtību priekšā.

"Šobrīd sabiedrība ir aizrāvusies ar mērķu izvirzīšanu un izaicinājumu pieņemšanu, bet tā nemāca uzņemties atbildību, lai izvirzīto sasniegtu," secina RAC Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks Rihards Rozenbaums.

Jaunieši piesakās dienestam, tad pārdomā, apņemas ierasties uz pārbaudījumiem, bet nebrīdinot neatbrauc, vai, piemēram, pilda fiziskos normatīvus un pusceļā bez īpaša iemesla apstājas.

Aptuveni līdz 12% cilvēku, kuri vēlētos kļūt par karavīriem, neiztur jau pirmo atlases kārtu, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centra reģistrā tiek pārbaudīti atlases kandidāta likumdošanas pārkāpumi. Cilvēkus, pret kuriem ierosināta krimināllieta, armijā nepieņem. Daļai kandidātu atlases prasībām neatbilst veselības stāvoklis - arvien biežāk jauniem cilvēkiem mēdz būt mugurkaula un sirds slimības. Aptuveni 30% potenciālo karavīru pirmajā reizē nespēj veikt salīdzinoši vieglos fiziskās sagatavotības testus, daļa - psihodiagnostikas testu.

Ar tiem cilvēkiem, kuri pēc atlases atbilst NBS prasībām, tiek noslēgts darba līgums, un viņi dodas apgūt trīs mēnešu karavīra pamatapmācības kursu vai nu Kājnieku skolā Alūksnē, vai kopš šī gada arī Ādažu militārajā bāzē.

"Es ļoti vēlētos, lai konkurence par iespēju kļūt par Latvijas karavīru būtu vēl lielāka, jo armijā būtisks ir ne vien fiziskais un psiholoģiskais spēks un izturība, bet arī augsta atbildības izjūta un morālās vērtības," uzsver Rozenbaums.

Rozenbaums raksturo, ka cilvēks, kurš piesakās dienēt Latvijas bruņotajos spēkos, visbiežāk ir ap 24 gadus vecs vīrietis ar vidējo izglītību, kuru virza vēlme aizstāvēt savu valsti, strādāt jēgpilnu darbu, kas sniedz piepildījumu, kā arī panākt savā dzīvē finansiālu drošību un paredzamību, ko nodrošina jau jauniesauktā karavīra alga - 770 eiro pēc nodokļu nomaksas. Armija garantē stabilu darbu vismaz vienam līgumtermiņam - pieciem dienesta gadiem. Cilvēki dienestam NBS piesakās aptuveni vienādi no visiem Latvijas reģioniem, savukārt 15-17% jauno karavīru ir sievietes.

Līdz šim ik gadu NBS dienestu uzsāka 300 jauni karavīri. Jau ar šo gadu iecerēts pakāpeniski palielināt karavīru skaitu. Plānots, ka 2016.gadā dienestu uzsāks 700 karavīri, tātad divreiz vairāk nekā parasti.

LETA / Foto: sargs.lv






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS