Apmācies, neliels sniegs
Rīga
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Sabiedrībā

Latviešu mazuļu vecāki satraukti: Rīgā krievu bērni bērnudārzā tiek ātrāk nekā latvieši (183)

 
31.maijs 2016  06:58

Galvaspilsētā tiek diskriminēti latviešu bērni, jo viņiem ir grūtāk dabūt vietu bērnudārzā nekā krievu grupiņās. Simtiem latviešu bērnu spiesti apmeklēt krievu bērnudārzus, ir satraukti bērnu vecāki. Maija beigās bija brīvas vietas septiņos bērnudārzos: sešos – mazākumtautību, bet tikai vienā – latviešu grupā.

Rīgas latviešu bērnu vecāki ir sašutuši par to, ka viņu mazuļiem uz vietu bērnudārzā ir divas reizes garākas rindas nekā mazākumtautību dārziņos. Tādēļ daudziem vecākiem savus mazuļus nākas vest uz krievu grupiņām.

Rīgas latviešu bērnu vecāki ir sašutuši par to, ka viņu mazuļiem uz vietu bērnudārzā ir divas reizes garākas rindas nekā mazākumtautību dārziņos. Tādēļ daudziem vecākiem savus mazuļus nākas vest uz krievu grupiņām.

Latviešu bērnu vecāki „Latvijas Avīzei” izteikuši satraukumu, ka latviešu bērniem uz vietu bērnudārzā jāgaida garās rindās, bet krievu grupiņās tās ir uz pusi īsākas, dažos Rīgas rajonos to pat vispār nav.
 
„Kāpēc latviešu bērnudārzos ir garākas rindas nekā mazākumtautību dārziņos? Kāpēc latviešu vecāki biežāk spiesti maksāt vairāk par mazuļu pieskatīšanu, maksājot par privātajiem bērnudārziem vai algojot aukles? Cik latviešu ģimenes spiestas laist bērnu krievu dārziņā tāpēc vien, ka tajā vieglāk iekļūt?”, jautā vecāki.

„Humānā integrācija”
Rīdzinieks Mārtiņš Tilcēns secinājis - uz vietu bērnudārzā ar apmācību latviešu valodā ir vismaz divas reizes garākas rindas nekā tā sauktajā mazākumtautību bērnudārzā, raksta „Latvijas Avīze”. „Mēs dzīvojam pilsētā un valstī, kurā vienīgā un oficiālā valsts valoda ir latviešu. Man šāda situācija nav nedz izprotama, nedz izskaidrojama, tāpēc manā skatījumā ir izveidota sistēma un situācija, kurā latvieši tiek diskriminēti,” uzskata Tilcēns.

Rīgas domes pārstāvji gan tam iebilst, tomēr piekrīt, ka galvaspilsētā lielāks pieprasījums ir pēc latviešu plūsmas pirmsskolas izglītības iestādēm nekā mazākumtautību. Precīzas informācijas par problēmas apmēriem pašvaldībai gan nav. Un nav arī ieceres par vismaz dažu mazākumtautību bērnudārzu pārveidošanu par latviešu izglītības iestādēm. Tā vietā aizvien vairāk rodas tā sauktie divplūsmu bērnudārzi, kad nepietiekami piepildītā mazākumtautību izglītības iestādē atver arī latviešu grupas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla uzskata, ka vairot divplūsmu bērnudārzu skaitu ir politiski pareizi. Tādās pirmsskolās notiekot „humāna integrācija”.
 
Latviešu bērnudārzā uz vietu jāgaida gadiem, krievu dārziņā – jau pēc dienas
Saeimas deputāts Atis Lejiņš („Vienotība”) aprīļa beigās aizsūtīja atklātu vēstuli Rīgas domes vadībai, vaicājot, kāpēc „galvaspilsētā izveidojusies situācija, kurā bērnudārzu potenciālie audzēkņi būtībā tiek diskriminēti pēc tautības”.

Nesen deputāts saņēmis Rīgas mēra Nila Ušakova atbildi, kurā teikts: „Ņemot vērā to, ka vēstulē nav minēti konkrēti fakti, nevarēšu izvērtēt situāciju un sniegt izvērstu atbildi uz Jūsu norādīto situāciju, kas it kā izveidojusies galvaspilsētā”. Lejiņš secina: „Ušakovs nenoliedz manis rakstīto. Viņš tikai ieņem pozu. Tas liecina, ka kaut kas šajā lietā Rīgā tiešām nav kārtībā”.
 
Viens no vecākiem, kurš jau pirms vairākiem gadiem pieteica bērnu gan uz latviešu, gan krievu bērnudārzu, ir Voldemārs Burģis. Tētis „Latvijas Avīzei” pastāstīja: „Biju pierakstījis bērnu uz pieciem latviešu bērnudārziem Āgenskalna apkaimē, taču nekur nebija vietu. Zināju, ka krievu bērnudārzos rindas ir mazākas, un nolēmu par to pārliecināties. 2. janvārī piereģistrēju bērnu rindā krievu dārziņā, kas atvērts pie pustukšas krievu skolas Pārslas ielā Āgenskalnā, un jau 3. janvārī man zvanīja, lai pateiktu, ka varu vest mazuli uz bērnudārzu. Tobrīd bērnam bija trīsarpus gadu. Rēķinu, ka latviešu bērnudārzā bērns tiktu tikai tad, kad būtu sasniegts obligātais pirmsskolas izglītības vecums – pieci gadi.”

No 150 Rīgas bērnudārziem tikai 70 ir latviešu
No 150 Rīgas izglītības iestādēm tikai 70 ir tā sauktie latviešu bērnudārzi. Mazākumtautību (lielākoties krievu) bērnudārzi gan ir vēl mazāk – tikai 45, bet 35 bērnudārzi ir divplūsmu un tajos īsteno gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmas. Kopumā Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs ir 764 latviešu un 598 mazākumtautību grupas.
 
„Latvijas Avīzes” veiktā bērnudārzu rindu izpēte liecina, ka latviešu bērnudārzu rindās stāv pat septiņgadīgi bērni, kuriem jau jāiet skolā, bet vietas bērnudārzā joprojām nav, kamēr krievu bērnudārzos tik lielu bērnu - rindā stāvētāju nav.

Cik latviešu bērnu šobrīd apmeklē krievu bērnudārzus un kāda bijusi vecāku motivācija, sūtot bērnus uz šiem bērnudārziem, Rīgas domes atbildīgajā departamentā nezinot. Tātad uzticamas informācijas par problēmas apmēriem nav. Burģa aplēses liecina, ka krievu bērnudārzus piespiedu kārtā apmeklē „simtiem latviešu bērnu”.

Nagla apgalvo, ka pieprasījums pēc latviešu un krievu bērnudārziem dažādās apkaimēs atšķiras. Ir vietas, kur vairāk pieteikumu ir uz latviešu bērnudārziem, bet ir vietas, kur pieprasītāki ir tā sauktie mazākumtautību bērnudārzi. Tomēr galu galā viņa atzīst, ka „lielāks pieprasījums ir uz latviešu plūsmas izglītības iestādēm nekā uz mazākumtautību".

Izpētot informāciju par bērnudārziem trijās no sešām pilsētas daļām – Vidzemes priekšpilsētā, Ziemeļu un Centra rajonā – vecāki secinājuši: ja ģimene vēlas sagaidīt savas atvases kārtu kādā no latviešu valodas plūsmas bērnudārziem, priekšā būs 537 bērni; ja krievu valodas plūsmas bērnudārzā – 238.

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS