Skaidrs
Rīga
-2°
Skaidrs
LV RU
Citi sporta veidi

Sinta Ozoliņa ar savu sezonas labāko rezultātu uzvar "Rīgas kausu" sacensībās (1)

 
31.maijs 2016  22:14

Latvijas šķēpmetēja Sinta Ozoliņa otrdien Daugavas stadionā ar savu šīs sezonas labāko rezultātu - 62,78 metri - izcīnīja uzvaru tradicionālajās starptautiskajās vieglatlētikas sacensībās "Rīgas kausi".

Sinta Ozoliņa "Rīgas kausos" sasniedza augstvērtīgāko rezultātu no Latvijas sportistiem.

Sinta Ozoliņa "Rīgas kausos" sasniedza augstvērtīgāko rezultātu no Latvijas sportistiem.

Ozoliņa, kura jau pērn izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu, kad pasaules čempionātā Pekinā kvalifikācijas sacensībās šķēpu raidīja 62,81 metru tālu, bet pēc tam finālā ieņēma septīto vietu, tikai par trīs centimetriem atpalika no sava pērnās sezonas labākā rezultāta, bet no personiskā rekorda (64,38) viņu šķīra 1,60 metri.

Otrdien savu labāko rezultātu Latvijas šķēpraide sasniedza jau pirmajā mēģinājumā, otrajā metienā Ozoliņas raidītais šķēps lidoja 59,01 metru tālu, bet trešajā viņa sasniedza 58,66 metrus. Savukārt ceturto un piekto metienu Ozoliņa neizpildīja, bet sestais netika ieskaitīts.

Šosezon līdz "Rīgas kausu" sacensībām viņas labākais rezultāts bija 57,27 metri, ko Ozoliņa maija sākumā sasniedza sacensībās Japānā.

Otro vietu ieņēma Baltkrievijas sportiste Tatsjana Haladoviča, kura pēdējā mēģinājumā šķēpu aizmeta 60,97 metrus tālu, bet trešā palika Katerina Deruna no Ukrainas ar 59,12 metrus tālu metienu.

Haladovičai šosezon pieder otrais labākais rezultāts pasaulē (65,10) metri.

Savukārt vēl viena Latvijas sportiste Anete Kociņa - ar rezultātu 57,99 metri, kas viņai arī ir labākais sezonā, - ieņēma piekto vietu, kamēr Gundega Grīva ar 47,44 metrus tālu metienu ierindojās astotajā pozīcijā.

Sākotnēji tika plānots, ka sacensībās startēs arī Līna Mūze, tomēr viņa "Rīgas kausus" izlaida, jo gatavojas Dimanta līgas posmam, kas ceturtdien notiks Romā.

Savukārt šķēpmešanā vīriešiem labākais no pašmāju sportistiem bija Ainars Kovals, kurš šķēpu raidīja 78,93 metrus tālu, kas viņam deva piekto vietu. Par sacensību uzvarētāju kļuva polis Lukašs Gžeščuks, kurš sasniedza rezultātu 82,78 metri, bet otrais palika igaunis Rīsto Matass, kurš šķēpu raidīja 81,97 metrus tālu, aiz sevis atstājot vēl divus tautiešus.

Gatis Čakšs ar rezultātu 74,93 metri palika astotais, Zigismunds Sirmais izpildīja tikai vienu veiksmīgu metienu no trim un ar rezultātu 73,82 metri netika pie iespējas veikt pēdējos trīs mēģinājumus, paliekot desmitais, bet pirmspēdējo 11.vietu ieņēma Jānis Svens Grīva ar rezultātu 73,57 metri.

Savukārt tāllēkšanā vīriešiem dubultuzvaru svinēja Latvijas sportisti Jānis Leitis un Elvijs Misāns. Leitis savā trešajā mēģinājumā aizlēca 7,78 metrus tālu, savukārt Misāns pēdējā, sestajā, lēcienā piezemējās par pieciem centimetriem tuvāk. Abi sportisti gan krietni atpalika no olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīva, kas ir 8,15 metri, taču Leitis par 18 centimetriem uzlaboja savu pērnā gada labāko rezultātu.

Leitis startēja arī 200 metru skrējienā, kurā izcīnīja trešo vietu, finišējot pēc 21,32 sekundēm, bet uzvarēja Karols Zalevskis no Polijas ar rezultātu 20,70 sekundes.

Tikmēr tāllēkšanā sievietēm uzvaru ar 6,62 metrus tālu lēcienu svinēja Marina Beka no Ukrainas, otrā palika Jūlija Tarasova no Uzbekistānas, kuras rezultāts bija 6,35 metri, bet vēl četrus centimetrus tuvāk lēca Latvijas sportiste Māra Grīva, kamēr viņas māsa Lauma Grīva ar 6,20 metriem palika piektā. Tikai sestā palika pasaules čempionāta bronzas medaļniece Karina Melisa Meja no Turcijas, kura aizlēca 6,10 metrus. Sievietēm olimpisko spēļu normatīvs ir 6,70 metri.

Otro vietu 800 metru skrējienā ieguva Dmitrijs Jurkevičs, kurš finišu sasniedza pēc minūtes un 48,58 sekundēm, par 0,31 sekundi atpaliekot no Lielbritānijas skrējēja Džeimsa Bounesa.

400 metru skrējienā sievietēm uzvaru guva Tetjana Meļņika no Ukrainas, kura finišēja pēc 52,87 sekundēm, kamēr trešā palika Gunta Latiševa-Čudare, kura uzvarētājai zaudēja 0,98 sekundes.

100 metru sprintā dāmām labākā bija Aleksandra Andersone no ASV, kura finišēja pēc 11,19 sekundēm, uzstādot šo sacensību augstvērtīgāko rezultātu, bet vīriešiem šajā pat distancē uzvaru svinēja Edriens Grifits no Bahamu salām, kurš finišēja pēc 10,39 sekundēm. Latvijas sportisti sprintā palika pēdējās vietās.

Tikmēr 3000 metru kavēkļu skrējienā pirmais bija Tumisangs Monatlala no Dienvidāfrikas, kurš finišu sasniedza pēc astoņām minūtēm un 40,32 sekundēm, kamēr vienīgais Latvijas pārstāvis šajā disciplīnā Alberts Blajs nespēja finišēt.

Savukārt 400 metru barjerskrējienā vīriešiem uzvaru ar rezultātu 50,35 sekundes uzvarēja igaunis Rasmuss Megi, kurš aizpērn Eiropas čempionātā izcīnīja sudraba medaļu. Viņš par 0,58 sekundēm pārspēja Emanuelu Meijersu no Trinidadas un Tobago, savukārt ceturtais palika Latvijas skrējējs Jānis Baltušs, kurš finišēja pēc 51,15 sekundēm un tikai par vienu sekundes simtdaļu atpalika no trešo vietu ieguvušā ungāra Tibora Korokņi.

Augstlēkšanā sievietēm uzvarēja Anna Iļjuščenko no Igaunijas, kura pārlēca 1,86 metru augstumu, bet trešo vietu ieguva Latvijas sportiste Madara Onužāne, kura tika galā ar 1,80 metru augstumu.

Visbeidzot trīssoļlēkšanā sievietēm ar 13,76 metrus tālu lēcienu uzvarēja Aimani Olivera no ASV, bet otrā ar rezultātu 13,43 metri bija Madara Apine.

Savukārt 4x100 metru paraugstafetē, kurā startēja citu sporta veidu pārstāvji, uzvaru svinēja basketbolistu komanda, aiz sevis atstājot florbolistus un kamaniņu braucējus.

Jau ziņots, ka "Rīgas kausu" sacensību dalībnieki sacentās 16 disciplīnās, bet sešās no tām - šķēpa mešanā sievietēm un vīriešiem, 400 metru skrējienā un tāllēkšanā sievietēm, kā arī 800 metru skrējienā un tāllēkšanā vīriešiem - tika izcīnīti "Rīgas kausi".

Uzvarētāji visās disciplīnās tika apbalvoti ar naudas balvām, bet pieci sacensību dalībnieki ar augstvērtīgākajiem rezultātiem, ko noteica pēc vieglatlētikas disciplīnu salīdzinošajām punktu tabulām, saņēma papildu naudas balvas.

Augstvērtīgāko rezultātu uzrādīja 100 metru sprinta uzvarētāja sievietēm Andersone, kuras rezultāts bija 1159 punktu vērtē, bet otra labākā punktu summa (1142) bija Kazahstānas sprinterei Viktorijai Zjabkinai, kura distancē finišēja pēc 11,27 sekundēm uzreiz aiz amerikānietes. Latvijas sportisti starp piecu augstvērtīgāko rezultātu īpašniekiem netika.

Sacensībām bija pieteikušies 76 vieglatlēti no 25 valstīm un 35 Latvijas labākie sportisti, taču visi uz starta nedevās. Vieglatlēti cīnījās gan par Riodežaneiro olimpisko spēļu, gan par Eiropas čempionāta kvalifikācijas normatīviem.

Šobrīd olimpisko spēļu normatīvus ir izpildījuši 13 Latvijas vieglatlēti - Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā, Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, Anita Kažemāka, Ariana Hilborna un Valērijs Žolnerovičs maratonā, Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā, Rolands Štrobinders, Sinta Ozoliņa un Madara Palameika šķēpmešanā, Pauls Pujāts kārtslēkšanā un Arnis Rumbenieks ar Agnesi Pastari soļošanā.

LETA/Foto: AFP/Scanpix/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS