Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Ventspils kosmosa projektos izsaimniekota nauda, bažījas atceltā rektore Rēvalde (53)

 
02.jūnijs 2016  08:09

No amata atceltā Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde pieļauj, ka kosmosa pavadoņa "Venta 1" projektā varētu būt izsaimniekota nauda, bet viņas vēlme noskaidrot naudas ceļus varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Ventspils domes vadība vēlējusies viņu atlaist.

Skaidrības, kāpēc projekts tā ievilcies un kāpēc tik dārgs, Rēvaldei neesot, tāpēc viņa pieprasījusi visu informāciju par naudas izlietojumu. "Man radies priekšstats, ka Ventspils domē negrib, lai interesējos par satelīta projektu," sacīja Rēvalde.

Skaidrības, kāpēc projekts tā ievilcies un kāpēc tik dārgs, Rēvaldei neesot, tāpēc viņa pieprasījusi visu informāciju par naudas izlietojumu. "Man radies priekšstats, ka Ventspils domē negrib, lai interesējos par satelīta projektu," sacīja Rēvalde.

"Finanšu disciplīna augstskolā bija vāji organizēta. Konstatēju jocīgas lietas. Piemēram, projektiem bija piešķirta avansa summa no domes vai citiem līdzekļiem, bet, kad projekta īstenotāji no finansējošās institūcijas saņēma visu projekta naudu, avansa summu aizdevējam atpakaļ neatskaitīja. Tā pat neparādījās uzskaitē," žurnālam "Ir" stāstījusi Rēvalde.

Rēvalde atminējusies, ka 2013.gada decembrī, sākot darbu Ventspilī, viņai bijusi tikšanās ar domes pārstāvjiem un uzdots pabeigt Ventspils Augsto tehnoloģiju parka, Ventspils Augstskolas un Brēmenes Tehniskās universitātes projektu, kas paredz uzbūvēt un palaist kosmosā pirmo Latvijas pavadoni "Venta 1". 2008.gadā sāktais satelīta projekts bijis pamiris, bet 2013.gadā Saeima bija piešķīrusi papildu laiku un 75 000 eiro projekta pabeigšanai.

Izglītības ministrija projektam piešķīrusi naudu ar nosacījumu - ja satelīts netiek palaists kosmosā, visi valsts ieguldītie 250 000 eiro esot jāatskaita atpakaļ. Kad Rēvalde lūgusi šos līguma nosacījumus ņemt vērā arī projekta īstenotājam no Brēmenes Tehniskās universitātes Indulim Kalniņam, sekojis kategorisks atteikums, viņš neesot parakstījis līgumu, kas paredz finansiālu atbildību par neizdarītu darbu. Kalniņš kā Vācijas partneru kontaktpersona ticis pieteikts pirms dažiem gadiem, kad "Venta 1" projektu koordinēja Ventspils mēra Aivara Lemberga partijas biedre Dana Reizniece-Ozola.

"Braucu uz Vāciju klātienē noskaidrot, no kā viņš baidās, ja satelīts ir gatavs," stāstījusi Rēvalde, "sarunām viņš piekrita, bet satelītu nevarēja uzrādīt. Tas esot kaut kur Berlīnē. Tas neradīja labu iespaidu." Kalniņš gan esot solījis uzaicināt augstskolas pārstāvjus uz satelīta vibrācijas testiem Minhenē šī gada martā. "Kad šogad gribēju pieteikties vizītē uz Minheni, Indulis necēla telefonu un neatbildēja uz vēstulēm." Rēvalde solījusi rakstīt Brēmenes universitātes rektorei, kuru personīgi pazīst, tad Kalniņš beidzot piezvanījis. "Teica, ka esot ļoti aizņemts, pēc 15 minūtēm atzvanīs. Bet pēc 15 minūtēm man piezvanīja Lembergs. Izsauca uz sarunu, kurā teica, ka man jāiet prom no Ventspils, un deva laiku līdz 30.martam. Tas man radījis iespaidu, ka satelīta projekts un vēlme atbrīvoties no manis ir savstarpēji saistīti. Galu galā man atvēlēja ierasties uz satelīta testiem, bet tieši 23.martā, kad biju Minhenē, Ventspils domes pārstāvji ieradās augstskolas Senāta sapulcē, kur paziņoja, ka mani jāatceļ no amata. Man radies priekšstats, ka Ventspils domē negrib, lai interesējos par satelīta projektu," teikusi Rēvalde.

Paredzēts, ka „Venta-1” kalpos kuģu satiksmes uzraudzībai.

Paredzēts, ka „Venta-1” kalpos kuģu satiksmes uzraudzībai.


Lai pārliecinātos par satelīta funkcionalitāti, viņa lūgusi Izglītības ministriju nozīmēt ekspertu, kurš Vācijā kopā ar Ventspils Augstskolas studentiem pārbauda tā darbību. RTU eksperts Rolands Parts šogad maijā apstiprinājis - viņam uzrādītais satelīts tiek testēts un varētu tikt palaists ar palaidējraķeti kosmosā. Tomēr skaidrības, kāpēc projekts tā ievilcies un kāpēc tik dārgs, Rēvaldei neesot, tāpēc viņa pieprasījusi visu informāciju par naudas izlietojumu.

Vēl viens konflikts rektorei ar domi izcēlies par naudas izmantojumu Irbenes radioteleskopam. Pērn valsts tam piešķīra papildu naudu - 236 000 eiro darbinieku algām Irbenē. Kad no domes saņemti norādījumi šo naudu piešķirt remontiem, Rēvalde iebildusi - ja zinātniekiem un inženieriem nemaksās, zinātniskā darbība radioteleskopā tiks iznīcināta. "Panācu, ka 236 000 paliek algu fondā, nevis tiek novirzīti antenas remontiem, bet ar Vītoliņu tā mums bija pēdējā saruna. Pēc tam attiecības sagāja grīstē," atminējusies Rēvalde.

Kopš Rēvalde ir rektore, sarukusi augstskolas sadarbība ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. "Pirms tam bija daudz kopēju komercizglītības projektu, kas ne vienmēr bija izdevīgi," apgalvojusi Rēvalde, "tagad tāda saimniekošana ar projektiem, kāda bija agrāk, vairs nav iespējama."
 

Irbenes radioteleskopa atjaunotās antenas pacelšana



LETA / Foto: Evija Trifanova, Ieva Čīka/LETA, Agrita Grosbarte 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS