Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Bizness

Pētersones laikā VID veiksmīgi apkarojis ēnu ekonomiku. Vai tā turpināsies? (19)

 
02.jūnijs 2016  14:48

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones darbības laikā būtiski sarucis ēnu ekonomikas īpatsvars, sevišķi aplokšņu algu īpatsvars. Laikā, kad mūsu kaimiņvalstīs ēnu ekonomika piedzīvoja uzplaukumu, Latvijā tā samazinājās.

Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka ir izpētījis, ka laikā, kamēr VID vadīja Ināra Pētersone ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā būtiski sarucis.

Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka ir izpētījis, ka laikā, kamēr VID vadīja Ināra Pētersone ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā būtiski sarucis.

Nu Pētersone ir iesniegusi atlūgumu, jo saskārusies ar „bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā”. Tomēr fakti liecina, ka Pētersone divarpus gadu laikā, kopš vada VID, ir veiksmīgi mēģinājusi izkāpt no „bezcerības purva”. Tagad, kad viņa ir nolēmusi pamest darbu civildienestā, ir pamatotas bažas, ka ēnu ekonomikas apkarošana varētu apsīkt. Piemēram, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis paudis: „No uzņēmējdarbības vides sakārtošanas perspektīvas Pētersones aiziešana nav pozitīvs signāls, jo VID pats šobrīd ir būtisku iekšēju pārmaiņu procesā. Zinoša un lojāla vadītāja aiziešana var šajā brīdī, pat atnākot jaunam enerģiskam vadītājam, būtiski bremzēt VID aktivitātes, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un mazinātu ēnu ekonomiku”.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora, ekonomijas zinātņu doktora Arņa Saukas pētījuma „Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. – 2015.” secinājumu daļā rakstīts: „Pretēji ilgākā laika periodā novērotajai tendencei, 2015. gadā ēnu ekonomika Lietuvā un Igaunijā ir palielinājusies. Latvijā 2015. gadā ēnu ekonomika ir samazinājusies. Ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies sarūkot tās divām svarīgām komponentēm — aplokšņu algām un neuzrādītajiem ienākumiem”.

Pētījuma autori norāda, ka Latvijā politikas veidotājiem ir jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas samazināšanas. Un šajā jomā būtiska nozīme ir VIDam.

Kopš 2013. gada oktobrī pie VID vadības stūres sēdās Pētersone mūsu valstī ir ievērojami sarucis gan nereģistrētās uzņēmējdarbības, gan aplokšņu algu apjoms.
Statistikas dati liecina: ja 2013. gadā aplokšņu algu apjoms bija 25,2%, tad pērnā gada nogalē tas bija tikai 17,9% Tāpat arī krities nereģistrēto uzņēmumu skaits - ja 2014. gadā to bija 5,6%, tad pērn 5,2% no visiem valstī strādājošiem uzņēmumiem.

Pētersones darbība liecinājusi par progresu ēnu ekonomikas apkarošanas jomā tai laikā, kad mūsu kaimiņvalstīs ēnu ekonomika zēla, kaut arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, pie mums ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes koppruduktā (IKP) procentuāli ir lielāks.  Ja 2013. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 23,5% no IKP,  tad pērn 21,3%. Tas nozīmē, ka šo pāris gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu IKP samazinājies par 2,2%. Tai pašā laikā Lietuvā ēnu ekonomika pieauga par 2,5%, bet Igaunijā par 1,7% no IKP. Par ēnu ekonomikas īpatsvaru un tā samazinājuma tendencēm liecina pētījuma „Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tabulas:

* LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija.

* LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija.



Pētersones laikā VID veiksmīgi apkarojis ēnu ekonomiku. Vai tā turpināsies?



* LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija.

* LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija.



Pētersones laikā VID veiksmīgi apkarojis ēnu ekonomiku. Vai tā turpināsies?



* LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija.

* LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija.




Kasjauns.lv/Foto: no pētījuma „Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” prezentācijas materiāli, Austra Helēna Žaggere/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS