Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Dabasspēks

Zaļie lapu dārzeņi: kā tos uzglabāt, lai nepazustu vitamīni (1)

 
07.jūnijs 2016  19:49

Zaļie lapu dārzeņi ir īstas uzturvielu spēkstacijas – ja vien jūs zināt, kā tos uzglabāt. Dārzeņu pareizu glabāšanu pētī žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta”.

Lai no zaļajiem lapu dārzeņiem uzņemtu maksimāli daudz uzturvielu, vislabāk tos ēst uzreiz pēc iegādāšanās.

Lai no zaļajiem lapu dārzeņiem uzņemtu maksimāli daudz uzturvielu, vislabāk tos ēst uzreiz pēc iegādāšanās.

Tie, kas dzīvo laukos vai kam ir mazdārziņi, noteikti zina, ka pēc ražas novākšanas dārzeņi un augļi jānoliek mazliet atpūsties, lai tie līdz galam nogatavotos, nožūtu vai sasniegtu stadiju, kurā tos var glabāt visu ziemu. Daži produkti vislabāk jūtas pagrabā, kur ir vēss un tumšs, tomātiem savukārt patīk saulītē uz palodzes, kur tie vislabāk jūtas izkārtoti izklaidus, lai nesaskaras cits ar citu, bet ilgākai uzglabāšanai garšaugus var kaltēt uz avīzes vai buntītēs pie striķa. Daži pat uzskata, ka ar dārzeņiem un augļiem vajag aprunāties un aprūpēt tos kā dzīvas radības.

Mūsdienu modernajā laikmetā ražas novākšana bieži notiek pavisam citādi. Lai veikalu plauktos nonāktu augstas kvalitātes dārzeņi un augļi, patiesībā jāpieliek lielas pūles. 

Spināti – īsta uzturvielu spēkstacija
Zaļie lapu dārzeņi ir izcils dažādu bioķīmiski aktīvu vielu avots, tie, piemēram, satur antioksidantus, taču kādā nesenā pārskatā par spinātiem tika atklāti vairāki faktori, kas tajos var palielināt Escherichia coli  un citu baktēriju piesārņojumu pirms novākšanas no lauka. E. coli baktērija var izraisīt sliktu dūšu un dažādas citas nopietnas infekcijas. Konkrētajā pētījumā apskatīja, kā saimniecības darbība un apkārtējās vides faktori ietekmē potenciālo piesārņojumu. Kā galvenie riska faktori tika minēti saimniecības atrašanās vieta (piemēram, vistu fermas tuvumā), dīķa ūdens izmantošana apūdeņošanas sistēmai un saimniecības darbinieku personīgās higiēnas neievērošana.

Tas, cik daudz vitamīnu un minerālvielu būs saglabājies zaļajos lapu dārzeņos brīdī, kad tie nonāks uz mūsu šķīvjiem, lielā mērā atkarīgs no to pareizas glabāšanas lielveikalu plauktos.

Tas, cik daudz vitamīnu un minerālvielu būs saglabājies zaļajos lapu dārzeņos brīdī, kad tie nonāks uz mūsu šķīvjiem, lielā mērā atkarīgs no to pareizas glabāšanas lielveikalu plauktos.


“Tā kā spināti visbiežāk tiek lietoti svaigā, neapstrādātā veidā, ir īpaši svarīgi novērst vai vismaz samazināt to piesārņojumu ar patogēniem, kas izraisa pārtikas saindēšanos pirms ražas novākšanas,” teica pētījuma autors Sangšins Parks no Teksasas A&M universitātes koledžas. Šis pētījums varētu kalpot par pamudinājumu iegādāties spinātus tikai ekoloģiskās saimniecībās. Atsaucoties uz Džīnu Lesteru un Donaldu Markusu, zinātniekiem, kuri strādā ASV Lauksaimniecības departamentā Velasko, Teksasā, un D. Marku Hodžu no Atlantijas Pārtikas un dārzkopības pētījuma centra Jaunskotijā, Kanādā, svaigi spināti ir gluži vai uzturvielu spēkstacija – tajos ir daudz C un E vitamīna (alfa tokoferola), folskābes (kas pieskaitāma pie B grupas vitamīniem) un veselību veicinoši karotenoīdu antioksidanti. Vienlaikus spināti ir arī viens no iespaidīgākajiem magnija avotiem, tie nesatur piesātinātos taukus un holesterīnu, bet ir labs niacīna (vitamīns B3), cinka, šķiedrvielu, olbaltumvielu, vitamīna K, B1 (tiamīns), B6, riboflavīna (B2), kalcija, dzelzs, fosfora, kālija, vara un mangāna avots.

Tas, cik daudz no šīm uzturvielām spinātos būs palikušas brīdī, kad tos liksim uz šķīvja, ir diezgan lielā mērā atkarīgs no tā, kā spināti tiek glabāti lielveikalā. Patiesībā iepriekš minētais Lestera un viņa kolēģu pētījums tika veikts tieši šī iemesla dēļ. Pētnieki vēlējās noskaidrot, vai ilgstoša spinātu turēšana gaismā var ietekmēt to uzturvielu daudzumu. Zinātnieki imitējā lielveikala apstākļus un 3–9 dienas atstāja spinātus gaismā un tumsā. Tie augi, kas bija atstāti gaismā, jau pēc trim dienām uzrādīja ievērojami lielāku C, K un E vitamīna daudzumu, kā arī palielinātu folskābes un karotenoīdu luteīna un zeaksantīna daudzumu. Pēc deviņu dienu nepārtrauktas spinātu glabāšanas gaismā folskābes daudzums pieauga no 84 līdz 100%, bet K vitamīna daudzums no 50 līdz 100% (atkarībā no spinātu šķirnes). Turpretim tajos spinātos, kas tika glabāti tumsā, bija zemāks vai nemainīts uzturvielu daudzums. Atcerieties, ka, turot spinātus ledusskapī, jūs tos pakļaujat ilgstošai tumsai. Lai no zaļajiem lapu dārzeņiem uzņemtu maksimāli daudz uzturvielu, vislabāk tos ēst uzreiz pēc iegādāšanās.

Koriandrs palīdzēs attīrīties
Koriandru, ko nereti dēvē par Ķīnas pētersīli, lieto gan svaigā, gan žāvētā veidā visā pasaulē. To pievieno dažādiem ēdieniem, piemēram, salātiem, čatnijam, salsai, gvakamolei, dahl (indiešu ēdiens ar lēcām vai pupiņām) un citiem eksotiskiem ēdieniem. Kādā pētījumā tika atklāts, ka svaigām koriandra lapām piemīt augsta dzelzs jonu helātu veidošanās aktivitāte (līdz pat 65,7 mM EDTA/100 g produkta), kas ir rādītājs antioksidantu spējai kavēt brīvo radikāļu veidošanos. Lai šo īpašību izmantotu savā labā, koriandra lapas būtu jāēd svaigas. Taču koriandrs ir arī labs biosorbents. Īpašu uzmanību ir piesaistījis kāds nesens pētījums, ko veica profesors Duglass Šauers un viņa studenti no Indiānas Ivy Tech Community koledžas sadarbībā ar zinātniekiem no Fransisko I. Madero Politehniskās universitātes Idalgo, Meksikā. Izrādās, koriandrs ir apliecinājis vērā ņemamas biosorbenta spējas – tas varētu izvadīt svinu un citus potenciāli bīstamus smagos metālus, ar ko piesārņots ūdens. 
Turklāt tieši tajās valstīs, kur ir lielas problēmas ar ūdeni, jo tas ir piesārņots ar smagajiem metāliem, koriandrs aug savvaļā. Tātad tas ir viegli iegūstams, lēts un efektīvs, kas liek domāt, ka tas spētu attīrīt ūdeni no svina, vara un dzīvsudraba, kuri negatīvi ietekmē cilvēku veselību. 

Koriandram ir potenciāls piesaistīt metālus, kuri var negatīvi ietekmēt veselību.

Koriandram ir potenciāls piesaistīt metālus, kuri var negatīvi ietekmēt veselību.

Patiesībā nepieciešamība pēc lētām un ilgtspējīgām alternatīvām ir mudinājusi zinātniekus meklēt dabiskus biosorbentu aģentus, sākot no mikrobiem un beidzot ar augiem, kas var piesaistīties toksiskajām vielām, lai pēc tam tās izdalītu un tādējādi attīrītu ūdeni.

“Mūsu mērķis ir atrast tādus biosorbentus, kuri cilvēkiem mazattīstītajās valstīs būtu brīvi pieejami,” skaidro profesors Šauers. “Tad situācijās, kad ūdens attīrīšanas filtrs būtu jāmaina, cilvēki varētu vienkārši iziet ārā, savākt sauju koriandra vai kāda cita auga, un jauns filtrs ūdens attīrīšanai būtu gatavs.”

Šauers domā, ka koriandru pat varētu iepakot tējas maisiņiem līdzīgos iepakojumos, vairāk lietojamos ūdens filtru kārtridžos vai tējas infūzijas bumbiņās, lai atvieglotu ūdens attīrīšanu. 

Vai nebūtu lieliski, ja izgudrotu lētus koriandra tējas maisiņus, kas ļautu attīrīt ūdeni, lai kurp arī mēs dotos? Bet, kamēr to nav, mēs varam lietot šo brīnišķīgo augu uzturā.

Svaigā zupa

Recepte 2 personām
Sastāvdaļas
1 mazs avokado
3 saujas svaigu, ekoloģisku spinātu
1 sauja svaiga koriandra
1/8 daļa citrona bez mizas
1/2 tējkarotes veselu kumīna sēklu
1/3 tējkarotes Himalaju sāls
šķipsniņa Kajēnas piparu
1 krūzīte dzeramā ūdens

Šī absolūti vienkāršā recepte neprasīs vairāk par trim minūtēm laika.

Šī absolūti vienkāršā recepte neprasīs vairāk par trim minūtēm laika.

Pagatavošana
1. Nomazgājiet spinātus un koriandru.
2. Lieciet zaļumus blenderī, pievienojiet ūdeni ar citronu, sāli, kumīnu, piparus un visbeidzot avokado, kas padarīs zupu gardāku un sātīgāku. 
Blendējiet visas sastāvdaļas, līdz izveidojusies vienmērīga, krēmīga konsistence. 
Ja jums ir mazliet vairāk par trim minūtēm laika, varat papildināt zupu ar sagrieztiem saulē kaltētiem tomātiem vai bagātināt tās garšas buķeti (un minerālvielu daudzumu) ar žāvētām jūraszālēm, vai iejaukt zupā olbaltumvielām bagātos dīgstus, piemēram, brūno lēcu, mung pupiņu vai griķu dīgstus.

Žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS