Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness

Pētījumā noskaidrots aplokšņu algu līmenis būvniecības nozarē (6)

 
08.jūnijs 2016  18:46

Aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā - 17,9%, secināts Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, biedrības "Business against shadow economy" (BASE) un "SSE Riga" veiktajā pētījumā par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē.

Kopējais ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē Latvijā ir 40%. Igaunijā šis apjoms ir 21,6%, bet Lietuvā - 20,1%.

Kopējais ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē Latvijā ir 40%. Igaunijā šis apjoms ir 21,6%, bet Lietuvā - 20,1%.

Līdzīgā apmērā būvniecības nozarē ir ievērojami augstākas arī citas ēnu ekonomikas komponentes - ienākumu neuzrādīšanas līmenis, kas būvniecības nozarē ir 31,6% salīdzinājumā ar 19,9% valstī, kā arī darbinieku skaita neuzrādīšanas līmenis - 23,5% nozarē salīdzinājumā ar 9,6% valstī.

"Uz aplokšņu algu problēmu norāda arī pieejamie statistikas dati. Pērn vidējā bruto alga būvniecības nozarē bija 712 eiro, kas ir zemāka nekā vidējā bruto alga valstī," skaidroja pētījuma autors, "SSE Riga" asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka.

Savukārt neoficiālo maksājumu līmenis, lai "nokārtotu lietas" jeb korupcija būvniecības nozarē ir 17,9% salīdzinājumā ar 7,6% līmeni valstī kopumā.

No pieejamās statistikas datiem un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās informācijas ir secināms, ka liela problēma būvniecības nozarē ir arī darbinieku faktiskā darba laika neuzrādīšana. Proti, 2015.gadā aptuveni 60% no nozarē nodarbinātajiem it kā strādāja nepilnu darba laiku.

Pētījumā secināts, ka aplokšņu algas un neuzrādītie ienākumi ir problēmas neatkarīgi no uzņēmumu lieluma, bet darbinieku neuzrādīšana ir izteiktāka mazākos būvuzņēmumos.

Kopējais ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē Latvijā ir 40%. Igaunijā šis apjoms ir 21,6%, bet Lietuvā - 20,1%.

Pētījuma laikā veiktā reprezentatīvā Latvijas būvuzņēmēju aptauja liecina, ka visbiežāk būvniecības nozarē izvairās no darbaspēka nodokļu nomaksas (58,64%), pievienotās vērtības nodokļa nomaksas (25,91%) un no ienākuma nodokļa nomaksas (15,45%).

Veiktā uzņēmēju aptauja arī liecina, ka lielākā ēnu ekonomikas daļa slēpjas mazajos privātajos pasūtījumos - dzīvokļu remontos, privātmājās, nelielu veikalu remontos, kur ēnu ekonomikas apjoms ir 50-80%. Tāpat secināts, ka lielākais ēnu ekonomikas apjoms ir uzņēmumu grupā ar apgrozījumu līdz vienam miljonam eiro un tieši tur, kur ir vislielākās izmaksas - praktisko darbu izpildē apakšuzņēmēju līmenī.

Pētījuma laikā veiktas 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju padziļinātās intervijas, reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas ekspertu intervijas.

LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS