Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Politika

Saeima pieņem apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus (48)

 
09.jūnijs 2016  11:05

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā.

Parlaments cita starpā atbalstīja 5000 eiro maksu valstij par daļas no termiņuzturēšanās atļaujām otrreizējo pagarināšanu.

Parlaments cita starpā atbalstīja 5000 eiro maksu valstij par daļas no termiņuzturēšanās atļaujām otrreizējo pagarināšanu.

Tādējādi parlaments noslēdzis apmēram pusotru gadu ilgo darbu, kopš grozījumi 11.Saeimā tika nodoti izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Grozījumu izskatīšanas laikā 12.Saeimā iestrādātās izmaiņas skars vairākus likuma aspektus.

Parlaments cita starpā atbalstīja 5000 eiro maksu valstij par daļas no termiņuzturēšanās atļaujām otrreizējo pagarināšanu. Tāda pati maksa noteikta attiecībā uz mazāku daļas termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu pirmo reizi, savukārt atsevišķas atļauju saņēmēju grupas šī norma neskars, jo tām likumā ir noteikti jau citi maksājumi.

Līdz ar to maksa par uzturēšanās atļauju pagarināšanu skars mazāku grupu, nekā tad, ja Saeima būtu saglabājusi iepriekš 21.aprīlī atbalstīto likuma redakciju. Tā paredzēja, ka 5000 eiro maksa par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu attiecas uz visu par veiktajiem ieguldījumiem saņemto termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu ar pirmo reizi.

Attiecīgā norma - maksa par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu - neattieksies uz vairākiem ieguldījumu veidiem, piemēram, uz ieguldījumiem kapitālsabiedrībās valsts vērtspapīru pirkšanu, informēja Saeimas Preses dienestā. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka šo termiņuzturēšanās atļauju turētājiem jau ir pienākums veikt konkrētu iemaksu budžetā par šo atļauju pagarināšanu.

Šodien pieņemtā norma nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, nebūs jāmaksā minētā iemaksa. Taču maksājums būs jāveic, otrreiz pagarinot uzturēšanās atļauju, skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanu pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5000 eiro, informēja Preses dienestā.

Saskaņā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iepriekš atbalstīto regulējumu pēc 2014.gada likuma grozījumiem iegūto termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi pagarināšanu jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5000 eiro, norādīja Roze.

Atbildīgās komisijas sēdē tika norādīts, ka līdz 2014.gada izmaiņām termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi saņēma krietni lielāks skaits personu nekā pēc tam.

Saskaņā ar jau spēkā esošajām normām termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem tiek piešķirtas uz pieciem gadiem. Līdz ar to par otrreizējo pagarināšanu maksājums būs jāveic desmit gadus pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas.

Saeima iepriekš 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Imigrācijas likumā, cita starpā akceptēja deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu, ka, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju par ieguldījumu veikšanu, ārzemniekam valsts budžetā būtu jāsamaksā 5000 eiro. Taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis aprīļa beigās šos grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka sasteigti tiek virzīti atsevišķi līdz galam neizstrādāti priekšlikumi. Šodien parlaments pieņēma grozījumu pilnveidoto versiju, precizējot normas attiecībā uz maksu par termiņuzturēšanas atļauju pagarināšanu.

Ar šodiena pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabinetam (MK) piešķirtas tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Valdība, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, varēs izdot noteikumus, kuros paredzēs, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vēl 2014.gadā nosūtītajā vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un iespējamos tās ietekmes riskus uz nacionālo drošību un valsts ekonomisko attīstību, šāds mehānisms MK ļaus operatīvi reaģēt uz minēto jomu apdraudējuma risku. To gan būs paredzēts izmantot tikai izņēmuma gadījumos, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu un ar organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu.

Kā viens no riskiem tiek minēta iespējamā pilsoniskās sabiedrības sašķeltība. Tāpat, trešo valstu valstspiederīgajiem ar vienotu etnisko izcelsmi koncentrējoties noteiktās teritorijās, prognozējama tādu problēmu attīstība kā slēgtu, pašpietiekamu kopienu veidošanās, kuru integrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. Iekšlietu ministrija iepriekš norādīja arī uz to, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski. Tāpat norādīts, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem akceptētā mehānisma ieviešana neradīs cilvēktiesību ierobežojumus.

Likumā tagad noteikts, ka ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt arī tad, ja ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada viņš būs nopircis ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz ar to mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Daļēji saglabājot jau pašlaik likumā noteikto un veicot arī papildinājums, apstiprinātā redakcija nosaka, ka nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 80 000 eiro. Ja divi nekustamie īpašumi būs iegādāti ārpus minētajām teritorijām, katra nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 40 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība būs mazāka par norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkstēs būt zemāka par 250 000 eiro, bet, ja ārzemnieks būs iegādājies divus nekustamos īpašumus, - katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkstēs būt zemāka par 125 000 eiro.

Spēkā paliks pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.

Iepriekš atbildīgās komisijas sēdē Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V) skaidroja, ka ārpus Rīgas nekustamais īpašums par šādu summu nav pieejams vietējiem iedzīvotājiem. Tolaik pašvaldībās tika novērotas problēmas ar jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību. Tomēr esot jāsaprot, ka jaunajās mājās netiek būvēti tikai ekskluzīvie dzīvokļi, kas nozīmē, ka šajos jaunajos projektos būs pieejami dzīvokļi arī vietējam iedzīvotājam, iepriekš pauda amatpersona.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) komisijas kolēģu uzmanību iepriekš attiecīgajā sēdē pievērsa tam, ka šī norma tomēr var ietekmēt vietējo nekustamo īpašumu tirgu un atkal var tikt mākslīgi palielinātas cenas, cerot uz uzturēšanās atļauju tīkotājiem. "Mēs esam redzējuši, ka īpašumu vērtība tiek mākslīgi piemērota uzturēšanās atļauju pieprasītājiem," iepriekš komisijas sēdē teica Dombrava.

Ar minētās normas akceptēšanu daļēji atbalstīta Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktā ideja par atļauju ārzemniekiem iegādāties divus nekustamos īpašumus. Toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēstulē atbildīgajai komisijai savulaik skaidroja, ka šodien akceptētā valdības rosinātā diferenciācija dos iespēju aktivizēties privātmāju un jauno projektu (dzīvokļu) nekustamo īpašumu tirgum ārpus Rīgas un Pierīgas, vienlaikus nepaaugstinot mājokļu cenas galvaspilsētā un tās apkārtnē. Tādējādi netiks apdraudētas vietējo pircēju iespējas iegādāties mājokļus privātmāju, jauno dzīvokļu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā.

Nacionālās apvienības divi pārstāvji valdībā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) - MK vēstulei tolaik pievienoja atsevišķās domas, kurās norādīja, ka neatbalsta rosinātās izmaiņas. Šāds priekšlikums varētu būtiski ietekmēt mājokļu cenu pieaugumu un to pieejamību vietējiem pircējiem, tādu uzskatu savulaik pauda politiķi.

Tāpat arī veiktas izmaiņas kārtībā, kādā termiņuzturēšanās atļauju varēs iegūt, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrībā. Noteikts, ka, lai šādā veidā iegūtu uzturēšanās atļauju, papildus vēl jāsamaksā nodeva valsts budžetā - 10 000 eiro. Viens apakšvariants nosaka, ka uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādā situācijā uzturēšanās atļauju varēs piešķirt ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem būs veicis noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.

Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, un uzņēmuma gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro, tad pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro. Tāpat 100 000 eiro varēs ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā, kopā nodarbinās vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniegs 10 miljonus eiro.

Likumā arī iekļautas normas par to, kādām minimālajām nodokļu summām jābūt iemaksātām valsts vai pašvaldību budžetos, ja ieguldījumi veikti kapitālsabiedrībās. Šīs summas ir vismaz 40 000 vai 100 000 eiro gadā atkarībā no tā, kāda līmeņa ieguldījumi veikti.

Tāpat likumā nostiprināta Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) loma informācijas sniegšanā saistībā ar lēmumiem par ārzemnieku tiesībām vai tiesību liegumu ieceļot un uzturēties Latvijā. Attiecīgās izmaiņas likumā bija rosinājis pats MIDD.

Likuma izmaiņas ļaus izmantot arī MIDD sniegto informāciju, piemēram, par to, vai ārzemnieks apdraud valsts drošību. No apstiprinātajiem grozījumiem izriet, ka uz MIDD sniegtās informācijas pamata atbildīgās amatpersonas, iespējams, varētu pieņemt lēmumus par izbraukšanas rīkojumiem un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas atteikumiem.

Pašlaik likumā kā kompetentās valsts iestādes, uz kuru pamata iespējams pieņemt attiecīgos lēmumus, minētas Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija vai attiecīgas kompetences iestāde ārvalstīs. Savukārt šodien apstiprināts MIDD vadītāja Induļa Krēķa rosinājums likumā noteikt, ka kompetento valsts iestāžu sarakstam tiek pievienots arī Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Ārzemniekiem, kuriem atbilstoši likumā minētiem specifiskiem nosacījumiem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, to varēs anulēt, ja viņu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro. Tas gan neattieksies uz likumā minēto izņēmuma situāciju, nosaka šodien akceptētās izmaiņas.

Noteikts, ka Valsts robežsardzes amatpersona varēs aizturēto ārzemnieku ievietot speciāli iekārtotās un aprīkotās Valsts policijas telpās jeb īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja pastāvēs bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks radīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tur aizturētajam ārzemniekam būs nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi un uz viņu attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.

Īslaicīgās aizturēšanas vietā neievietos ārzemnieku, kas ir mazāk aizsargāta persona - nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, viens no vecākiem, ar kuru kopā ir viņu nepilngadīgais bērns (bērni) un persona, kas pārcietusi nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.

Tāpat noteikts, par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemnieku samaksātā nauda jāieskaita "Ekonomikas attīstības programmas" kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā prioritāro izmantošanas mērķi norādot šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanu. Attiecīgie maksājumi jāveic, ja atļauja tiek izsniegta par ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai iegādātiem bezprocentu valsts vērtspapīriem par likumā noteikto summu.

No likuma izslēgta norma, ka Latvijas vai citas Šengenas valsts vīzai jābūt ielīmētai ārzemnieka ceļošanas dokumentā, tādējādi nodrošinot normatīvā akta atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulu prasībām saskaņā ar ES tiesas interpretāciju. Veiktas arī citas izmaiņas attiecībā uz vīzu, tostarp ilgtermiņa vīzu regulējumu un ārzemnieku tiesībām uzturēties Latvijā.

Daļēji atbalstot deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) iesniegto priekšlikumu ar Saeimas Juridiskā biroja precizējumiem, noteikts, ka tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķirs ārzemniekam, kurš būs saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas augstskolas akreditētas pilna laika maģistra vai doktora studiju programmas pēdējo divu studiju semestru laikā, ja šajā laikā nebūs studiju pārtraukuma. Attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, ja maģistra studiju programmas ilgums būs viens gads, tad atļaujai būs jātiek piešķirtai studiju programmas apguves laikā.

Tāpat pēc Latkovska priekšlikuma ārzemniekam noteiktas tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz sešiem mēnešiem, ja Latvijā iegūts maģistra vai doktora diploms. Savukārt pēc Kozlovska ierosinājuma veiktas izmaiņas citā jomā - Imigrācijas likumā noteikts, ka ārzemnieka uzaicinātājs uz Latviju izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumu sniedz tikai latviešu valodā.

Likumā veiktas arī citas, tostarp tehniska rakstura, izmaiņas.

Šodien pieņemtie grozījumi stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS