Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Aizbraukušie latvieši masveidā steidzas kārtot Lielbritānijas pilsonību (86)

 
09.jūnijs 2016  22:40

Lai nodrošinātos pret negatīvajām sekām gadījumā, ja Lielbritānija tomēr referendumā nolemj izstāties no Eiropas Savienības (ES), tur dzīvojošie latvieši un citi imigranti no Austrumeiropa steidz kārtot britu pilsonību un pastāvīgo iedzīvotāju kartes. Par to ceturtdien vēsīja raidījums "LNT Ziņas", kuram šādu tendenci apstiprināja gan Latvijas vēstniecībā Londonā, gan juridiskie konsultanti.

Bažījoties par ES referenduma iznākumu, Lielbritānijā dzīvojošie latvieši steidzas kārtot pilsonību, vēsta LNT Ziņas.

Bažījoties par ES referenduma iznākumu, Lielbritānijā dzīvojošie latvieši steidzas kārtot pilsonību, vēsta LNT Ziņas.

Londonā dzīvojošā Veinbergu ģimene plāno kārtot britu pilsonību, un biznesa attīstības eksperts Agris jau drīz līdzās Latvijas pasei varēs nolikt blakus britu pasi. Saņemts jau apstiprinājums, ka naturalizēšanās atļaujas izvērtēšana sākta. Tas pats attiecas uz pirms trim mēnešiem piedzimušo meitiņu Matildu. Savukārt arhitekte Madara cer, ka ar vīra un bērna britu pilsonībām pietiks, lai arī viņa varētu justies stabili gadījumā, ja Lielbritānijai tomēr izstāsies no ES. Britu pilsonības nokārtošana pieaugušajiem maksā 1236 mārciņas, bērnam - 936 mārciņas.

"Referenduma izsludināšana mūsu ģimenei deva lielas pārdomas. Tas ir tā - katram gadījumam -, un, paldies Dievam, ka mums šobrīd ir iespēja turēt divas pilsonības, līdz ar to tas daudz ko dod," atzina Madara.

Agris vērtē, ka imigrantu vēlme steigā nokārtot britu pilsonību kā reakcija uz referenduma ir izteikti liela. Ja agrāk apstiprinājumu no britu Iekšlietu ministrijas varēja saņemt sešu nedēļu laikā, tagad jāgaida mēnešiem ilgi.

Par to, cik daudz latviešu imigrantu Lielbritānijā jau ir pārgājuši arī britu pilsonībā, Latvijas vēstniecībai Londonā īstas statistikas nemaz nav. Taču kā indikatīvs rādītājs, ka interese nokārtot britu pilsonību pieaug, ir apliecinājums, ka Konsulārajā daļā pieaug pieprasīto izziņu skaits no Latvijas, piemēram, par iepriekšējo sodāmību Latvijā.

"Mēs varam secināt, ka ir kāda daļa, kas to dara, jo sūdzas par britu iestāžu ļoti lēno darbu. Paņemot pasi uz Iekšlietu ministriju, kārtojot šo rezidenta vai pavalstnieka statusu, pase tiek paņemta uz pusgadu. Tad viņi nekur nevar braukt, tad viņiem nav dokumenta, lai aizceļot uz Latviju," komentēja Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā Andris Teikmanis.

Pieteikties pilsonībai var, ja Lielbritānija nodzīvoti vismaz pieci gadi, pēdējo 12 mēnešu laikā ārpus valsts nav pavadītas vairāk nekā 90 dienas un nav veikti likumpārkāpumi. Britu pilsonību var iegūt Lielbritānijā dzimušie bērni.

Arī Spaldingas iedzīvotāja Anastasija gaida britu pilsonības eksāmenu. "Man ir grāmata, es mācos visus, visus testus, visus jautājumus, vēsture arī, protams, jāzina. Visa Anglijas vēsture no Bronzas laikmeta līdz mūsdienām," stāstīja Anastasija.

Lai arī pēc darba īsti vairs nav spēka, tomēr sagatavoties britu pilsonības eksāmenam Anastasiju motivē bailes, ko rada pirms referenduma debatēs dzirdamie eiroskeptiskie un pret imigrantiem vērstie politiķi.

"Es paātrināju to domu par pilsonību, jo ir referendums, un, ja tomēr Anglijas izstāsies no ES, tad latviešiem šeit būtu tā kā pagrūti bišķiņ, šeit," sprieda Anastasija.

Viņa decembrī vispirms nokārtoja pastāvīgā rezidenta karti - tas ir pirmais dokuments, kas obligāti ir jāiegūst visiem, kuri vēlas tālāk jau kārtot britu pilsonību. Iesniegt papīrus pilsonības iegūšanai var 12 mēnešus pēc pastāvīgā rezidenta kartes saņemšanas.

Mančestras priekšpilsētā Oldemā dzīvojošā latviete Ineta Palsiņa ar sava angļu drauga palīdzību tikko veiksmīgi aizpildījusi 85 lappuses biezo anketu, lai pieteiktos pastāvīga rezidenta kartei, un iesnigusi virkni obligāto dokumentu - nomaksāto nodokļu izrakstu, bankas izrakstus, algas lapiņas, fiksētos rēķinus un virkni citu pierādījumu. Ineta cer, ka viņai pietiks ar rezidenta karti.

"Es taisu, jo nezinu, kāda būs nākotne Anglijā, kaut gan ir visi oficiālie dokumenti darbam. Lai būtu drošs un, arī par pensiju domājot, es nolēmu to taisīt. Latvijā manā vecumā nebūs arī tāpat nākotnes," uzskata Ineta.

Tendenci, ka imigranti steigā kārto šos dokumentus, izjūt latviešu juridiskā konsultante Laima Brencs Spaldingā. Pēc viņas vārdiem, cilvēki ir panikā.

Iegūstot Lielbritānijas pastāvīgā rezidenta karti vai britu pilsonību, šie latvieši cer baudīt pilnīgi tādas pašas tiesības kā Lielbritānijā dzimušie un būt pilnībā pasargāti no jebkuriem satricinājumiem pēc referenduma.

Kasjauns.lv/LNT Ziņu dienests/Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS