Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Izklaide

Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās (105)

 
12.jūnijs 2016  06:20

Aktieru pāris Mārtiņš Vērdiņš (75) un Mirdza Martinsone joprojām tiekas savrupnamā Pārdaugavā. Mārtiņš gan teic, ka māju atdevis ģimenei – Mirdzai un abu bērniem – un pats tajā ir tikai sargs un sētnieks.

Dziļās sarunās kādreizējais Dailes teātra paraugpāris neiegrimst, un par Mirdzas noskaņojumu un viedokli par sevi Mārtiņš lielākoties uzzina, lasot Martinsones intervijas žurnālos. Tas gan netraucē dzīvot kopā.

Dziļās sarunās kādreizējais Dailes teātra paraugpāris neiegrimst, un par Mirdzas noskaņojumu un viedokli par sevi Mārtiņš lielākoties uzzina, lasot Martinsones intervijas žurnālos. Tas gan netraucē dzīvot kopā.

Žurnāls „Kas Jauns” ciemojas pie savulaik populārā aktiera Mārtiņa Vērdiņa viņa Zolitūdes rančo – mākslinieciski iekārtotajā Pārdaugavas namiņā, kur savulaik viņš baudīja ģimenes idilli kopā ar Dailes teātra aktrisi Mirdzu Martinsoni. Uz ēkas fasādes aizvien ir trīs burti – MMV. Tie simbolizē ģimenes iniciāļus: Mārtiņš, Mirdza un viņu bērni – Mārtiņš Matīss Vērdiņš (27) un Madara Martinsone (38). Guļamistabā pie sienas joprojām atrodas bijušā vīra gleznotais Mirdzas portrets, bet virtuvē – aktrises kafijas krūze. Šajā vietā, kur uzauga aktieru pāra bērni Madara un Mārtiņš Matīss, viņi aizvien ik pa laikam mēdz pabūt kopā četratā.
Aktieris atzīst, ka uzveicis savu lielāko netikumu – dzeršanu, un atklāj – kara cirvjus ar bijušo sievu Mirdzu Martinsoni beidzot aprakuši.

Aktieris, mākslinieks un apsardzes inspektors
Mārtiņš, kura aktiera karjerā ir 90 kino lomas un kurš skatuves mākslas vēsturē savu vārdu ierakstījis ar izcili atveidoto Šekspīra Hamletu un spoži iznesto Induli Raiņa „Indulī un Ārijā”, tagad sevi dēvē par brīvmākslinieku. „Rakstu, zīmēju... Vēl esmu arī apsardzes inspektors. Gāju kursos, dabūju sertifikātu, arī ieroča nēsāšanas atļauju. Pastāvīgi ar to nenodarbojos, bet, ja ir vajadzība, varu to darbu darīt. Pazīšanās man tajā sfērā ir, ik pa laikam saņemu uzaicinājumus pastrādāt. Esmu sargājis Veselības, Labklājības un Zemkopības ministrijas, kā arī Ārlietu ministriju, kamēr to remontēja... Arī Doma baznīcu restaurēšanas periodā. Manos pienākumos ietilpa teritorijas, materiālo vērtību, ugunsdzēsības, avāriju uzraudzība. Ministrijās uzraudzība tika veikta, strādājot ar monitoriem un datoriem. Tā ir nopietna lieta,” stāsta Mārtiņš.

Jau gandrīz desmit gadu aizritējis, kopš Vērdiņš vairs nelieto alkoholu, kas savulaik pamatīgi iegrieza ne tikai viņa aktiera karjerai, bet arī ģimenes dzīvei. Vaicāts, kas tagad dod to raibumu ikdienai, viņš pasmaida: „Tagad vairs nav tik raibi. Bet nevajag jau arī visu laiku. Toties nu man ir idejas gleznām, rakstniecībai, arī aktierdarbībai. Gribas padarboties. Vajadzētu vairāk brīva laika, ieslēgties istabā un darīt, bet tā šobrīd nevaru. Māja jākopj, iela jāslauka. Daudz darīšanu. Kamēr dari, kusties un skrien, tikmēr dzīvo. Paldies Dievam, ka vēl varu to darīt. Ja nebūtu veselības, tad gan būtu ziepes.”

Mārtiņš Vērdiņš ar slotaskātu.

Mārtiņš Vērdiņš ar slotaskātu.

Visām problēmām tuvumā bija alkohols
Mārtiņš Vērdiņš nelepojas, ka kādreiz nespēja pretoties spirtotajiem dzērieniem. Viņš atklāj, ka dzeršanas dēļ bijis regulārs viesis psihiatriskajā slimnīcā. „Tagad varbūt tā vairs nav, bet toreiz „psihene” bija vieta, kur iebēgt, lai pārtrauktu dzeršanu. Citādi nevarēju. Sarkandaugavā satiku dzejnieku Egilu Plaudi. Prasīju: „Ko tad tu te dari?” Viņš saka: „Man te ir mājas.” Viņš, izrādās, ik pa brīdim gāja tur bremzēties no savām vājībām. Man bija tieši tāpat,” noskurinās Mārtiņš.

Viņš arī atzīst: „Mans iekšējais izmisums izpaudās plostos, bet tiem sekoja arī gari periodi, kad nedzēru. Jāteic, visām problēmām alkohols vienmēr bija klāt, tuvumā. Tuvāk vai tālāk, bet tas bija.”

Alkohols appludināja attiecības
Taujāts, kā visvairāk žēl no tā, kas noslīcināts alkoholā, Mārtiņš spriež: „Noslīcinājis neko neesmu. Savu iekšpusi nepārzinu – ceru, ka ne veselību. Pagaidām nekas uz āru neparādās. Attiecības gan varbūt ir bišķiņ appludinātas. Piemēram, ar režisoriem. Atvainojos Alfrēdam Jaunušanam, lūdzu piedošanu arī Oļģertam Kroderam.

Tomēr attiecības ar Mirdzu, pēc manām domām, nepajuka tikai manas dzeršanas dēļ. Tur bija visādi... Varētu teikt, ka alkohols bija viens no iemesliem. Tā lieta ir abpusēja. Ko tur liegties – viņa mani ļoti sāpināja, nebūdama uzticīga, turklāt vairākkārt. Es no kreņķiem dzēru, viņa dusmojās... Radās tāds sarežģīts murskulis, no kura diemžēl netikām ārā.”

Mākslinieku sarežģītājās attiecībās dzimuši divi bērni.

Mākslinieku sarežģītājās attiecībās dzimuši divi bērni.

Mārtiņš teic, ka Mirdza bija viņa dzīves lielā mīlestība. Ar īpašām emocijām viņš atminas laiku, kad abu vidū uzplauka jūtas. „Tas, kā es viņu redzēju, bija sajūsma. Nē, tas pat nav īstais vārds – kaut kas lielāks par sajūsmu. Savā pirmajā grāmatā pieminu, ka gāju desmit centimetru virs zemes, kad ar viņu iepazinos. Un bija periods, kad mums bija abpusēja sazobe. Vēlāk... Tā jau laikam dzīvē notiek... Mūsu profesija, braukāšana apkārt, protams, arī alkohols, visu savērpa nelabā virvē, ko vajadzēja pārraut. Mūsu meita Madara reiz neizturēja un teica: „Ja nevarat sadzīvot, jāšķiras.” Un mēs viņai paklausījām,” teic Vērdiņš. Aktieris neliedzas, ka kopš laulības izjukšanas ik pa laikam ļāvies romantikai ar citām sievietēm. „Bijušas ir arī stabilas, ilglaicīgas attiecības, taču bez kopdzīves. Kaut kas mani vienmēr ir atturējis vest mājās jaunu saimnieci. Tā tomēr ir māja, kur visu izveidojām, iekārtojām kopā ar Mirdzu un bērniem,” skaidro mākslinieks.

Dēls parāda raksturu un liek tēvam pārtraukt dzert
Vērdiņš atzīst, ka alkohola atkarību uzveicis bērnu dēļ. Neilgi pēc pilngadības sasniegšanas Mārtiņš Matīss Vērdiņš tēvam strikti un nelokāmi pateicis – STOP! „Ikdienā viens otru uzrunājam mīļvārdiņos – tētuk, brāļuk –, bet tajā dienā dēls parādīja raksturu. Viņš tajā laikā bija jaunietis, kas spēja stingri pateikt: „Zini, es esmu tavs dēls! Un es negribu, ka tu dzer.” Tas nebija bļaurīgi, bet ar iekšēju pārliecību. Viņam ir mugurkauls. Ļoti lepojos un esmu dēlam ļoti pateicīgs par to, ka viņš manu vājumu apstādināja.
Kādreiz man ļoti patika gaišais alus, tā dzintara spīdums izskatījās tik kārdinošs un mani bieži pamudināja pieķerties pudelei. Bet, kā ar vienu sāk, tā aiziet... Tagad zinu, ka nedrīkstu piemānīt savus bērnus, kuri, starp citu, bija vienīgie, kas līdz tai liktenīgajai dienai man ne vienu reizi nebija izteikuši pārmetumus par dzeršanu. Viņi ar pieturēšanu pie elkoņa, ar savu rīcību, valodu... izdarīja to, ko nevarēja izdarīt neviens dakteris, neviens narkologs, pat ne mans skolas biedrs, slavenais narkologs Jānis Strazdiņš. Arī Mirdza to nespēja. Ne ar labu, ne ar ļaunu,” secina Mārtiņš.

Ar Martinsoni dzīvo gandrīz vai kopā
Lai gan daudzus gadus Mirdza un Mārtiņš nekontaktējās un intervijās Martinsone nevairījās skarbi nosodīt bijušo vīru, tagad savstarpējās attiecības abi sauc par mierīgu līdzāspastāvēšanu. „Varētu teikt, ka dzīvojam kopā. Mums ir dzīvoklis un māja, ko mantoju no saviem vecākiem. Šķīrāmies, bet no mājām taču otru laukā nedzīs,” saka Mārtiņš.

Aktieris stāsta, ka ģimene visu laiku mitinājusies dzīvoklī un mājā. Ar kājām piecās minūtēs no vienas vietas uz otru varot aizstaigāt. „Vienu periodu visi dzīvojām mājā, jo tur vienmēr bija daudz darāmā, bet dzīvoklī bija Mirdzas tēvs. Brauca pie mums uz māju pusdienot. Kad sievastēvs aizgāja viņsaulē, viss sagriezās otrādi – visa ģimene pārvācāmies uz dzīvokli. Bet kādam jau bija jāsargā māja, un to uzņēmos es. Tagad nāk talkā dēls. Mārtiņam Matīsam ik pa laikam rodas idejas mājas labiekārtošanā, un es tās viņam palīdzu īstenot. Te ir daudz darāmā. Tā kā īpašumu ieguvu dāvanā no saviem vecākiem, to tālāk uzdāvināju savai ģimenei – Mirdzai, puikam un meitai. Tāpēc sevi jau te vairs neuzskatu par saimnieku – nu esmu tikai sētnieks. Mirdza arī tagad mājā uzturas itin bieži. Nav tā, ka dzīvo tikai tur, kur manis nav,” pasmaida aktieris. Viņš piebilst: „Labprāt visi pasēžam pie dīķa, pagrilējam. Protams, tas nenotiek tik bieži kā agrāk, kad uz mūsu rančo brauca daudzi draugi no Latvijas un ārzemēm, spēlēja mūziku dīķmalā, visapkārt ceriņi skaisti ziedēja...”

„No mājas jau laukā nedzīs,” teic Vērdiņš.

„No mājas jau laukā nedzīs,” teic Vērdiņš.

Vairās atklāti izrunāties par attiecībām
Aktieris neslēpj, ka attiecību iziršanas iemeslus ar Mirdzu nav kopīgi analizējuši. Abi saprot, ka tāda izrunāšanās tikai no jauna uzjundīs dusmas, nesaprašanos un var izvērsties nevajadzīgā konfliktā. Dziļās sarunās kādreizējais Dailes teātra paraugpāris neiegrimst, un par Mirdzas noskaņojumu un viedokli par sevi Mārtiņš lielākoties uzzina, lasot Martinsones intervijas žurnālos. Tomēr ikdienā viņiem ir labs kontakts.

Mārtiņš ir gandarīts, ka visas nebūšanas ar bijušo sievu ir izdevies atstāt pagātnē un tagad viņi ar Mirdzu var normāli parunāties. Aizvadītajā nedēļā pa ceļam uz darbu Zemkopības ministrijas apsardzes postenī Mārtiņš ieradās Dailes teātrī, kur kafejnīcā satika Mirdzu un sveica viņu ar jauniestudējuma „Laulības dzīves ainas” pirmizrādi.

„Tāds pamiers, cerams, ilgtermiņā, ir iestājies. Labi, jo bērniem tas ir svarīgi. Bērni mūs ar Mirdzu vienos vienmēr. Bērni palīdz man, es – viņiem, viņi palīdz Mirdzai. Pastarpināti sanāk, ka mēs arī viens otram palīdzam. Tā tas ir. Kā jau vienā intervijā pirms kāda laiciņa Mirdza teica, ka ļaunoties vai neļaut tēvam tikties ar bērniem ir galīgi garām. Tā vismaz tagad viņa uzskata. Viņa gan arī ir diezgan mainīga savos uzskatos, sevišķi agrāk tā bija. Ceru, ka šis uzskats viņā vēl kādu laiku saglabāsies,” teic Mārtiņš.

Mirdza palīdz ar astroloģes padomu
„Saprotu, ka nav otra varā cilvēku pārveidot. Viņš ir jāpieņem tāds, kāds ir,” teic aktieris, uzsverot: „Es no Mirdzas gan ļoti daudz mācos. Joprojām. Prasu padomu dažādās lietās.” Martinsone, kura jau vairākus gadus aizraujas ar astroloģiju, labprāt konsultē arī bērnus un viņu tēvu. „Jā, gan Mirdza, gan mūsu meita Madara, man ziņo par astroloģiskajām prognozēm – par Mēness aptumsumiem, vētrām, planētu kustībām, kā tās norises ietekmē veselību, pašsajūtu. Noderīgi. Vispār saistībā ar astroloģiju daudz ko prasu Mirdzai. Ne tikai es, bet arī mūsu dēls. Vēršamies pie Madaras un Mirdzas, ja, piemēram, kas sāp.”

Bērni cenšas saturēt kopā
„Jūtu, ka bērni cenšas saturēt mūsu ģimeni kā kopību. Ne tradicionāli, ka gribētu mūs no jauna saprecināt, bet tā, lai visi turamies kopā, neraugoties uz juridisko statusu. Mēs arī neesam pašķīduši.

Skatos, kā dēls rančo grib izveidot par vietu, kura kaut kādā veidā mūs satur kopā. Atbalstu šo domu, lai gan neeju uz saplēstas krūzes salīmēšanu. Tas viss mums ir drusciņ citādi. Domāju, ka visnotaļ neparasti,” spriež Vērdiņš.
Vaicāts, vai patiešām nav pēc šķiršanās kādreiz vēlējies ar Mirdzu no jauna saiet kopā pa īstam, Mārtiņš caur nopūtu pasmaida: „Es jau tā daudz dzīvoju tajā pasaulē, kas mazliet jau ir aizgājusi pagātnē. Ko nu vairs. Man ir gadi, cita domāšana. Mirdzai arī... Ir citi uzskati un citādas attiecības. Galvenais, lai mums izdotos saglabāt mieru, lai nebūtu jānaidojas.”

Šāds elements rotā mākslinieku māju.

Šāds elements rotā mākslinieku māju.


„Kas Jauns”’/Foto: Rojs Maizītis






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS