Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Kultūra

Zivju festivāli, Latgaļu un Emīla tirgus, pirmsjāņu sadancošanās: ko darīt 18. un 19. jūnijā?

 
18.jūnijs 2016  08:27

Šajā nedēļas nogalē riktīgi jāsagatavojas īstai Jāņu svinēšanai. Visā Latvijā norit neskaitāmi ielīgošanas pasākumi – tirgi, Jāņu dziesmu mācīšanās, vainagu pīšana, saulgriežu maģijas izzināšana, koncerti, izrādes, sadziedāšanās un sadancošanās. Kurzemnieki sadancos Liepājā, zemgalieši Dobelē, bet latgalieši Ludzā.

Šajās brīvdienās būs ko redzēt un darīt!

Šajās brīvdienās būs ko redzēt un darīt!

Lauku novadi līgotājus jau sagaida ar saviem novadu svētkiem Priekuļos, Brocēnos un Ķekavā. Ludzā tradicionālais Lielais Latgaļu tirgus, bet Ēdolē – Emīla tirgus ar 17 sieriem un, protams, vēžiem. Upju un jūru labumus varēs baudīt arī Vidzemē. Zvejniekciemā pirmo reizi notiks Luču svētki, bet Alūksnē – Zušu svētki.

Rāmākas atpūtas cienītāji var doties uz klasiskajām izstāžu zālēs – gan Rīgas izstāžu zālē „Arsenāls”, gan Jūrmalas muzejā varam iepazīt Vācijas mūsdienu mākslu. Ogres muzejs aizvedīs krāsainā tropiskā ceļojumā uz Kubu, bet Valmieras Izstāžu namā eksponētajās grafikās ieraudzīsim latviešu sievieti dabā.

1. Luču svētki Zvejniekciemā
Zvejniekciemā, viesu namā „Aizvēji”, (Jūras prospektā, Saulkrastu novadā) sestdien, 18. jūnijā, pirmo reizi Latvijā notiks vēl nebijuši zivju svētki – Luču svētki. Nu Kuldīgas vimbām, Carnikavas nēģiem un Limbažu reņģēm ar saviem svētkiem pievienojušies arī luči. Šajos svētkos būs unikāla iespēja ielūkoties jūras gardumu pagatavošanas procesā un līdzdarbojoties atklāt sen aizmirstas lietas par zvejnieku ikdienu.

18. jūnijā no pulksten 15.00 viesu nama „Aizvēji” sētā ikvienam interesentam piedāvās būt klāt luču tīrīšanas, mazgāšanas, vēršanas un kūpināšanas procesā, pie tam, par to arī stāstīs pavisam īstas zvejniekciemietes un izcilas luču pazinējas. Īpaši interesanta solās būt ceplīša jeb kūpinātavas atvēršana un pirmā kūpinājuma degustācija.

Paralēli luču kūpināšanai mazākie svētku dalībnieki varēs rosīties radošas darbnīcās un izvizināties ar ponijiem, bet lielākiem noskaidrot, cik katrs ir veikls zābaku metējs, virves vilcējs un zvejnieku dziesmu pazinējs. Ar priekšnesumiem visus priecēs Saulkrastu mākslinieciskie kolektīvi un akordeona virtuozs Kaspars Gulbis.

Pēc kūpinātavas atvēršanas (aptuveni pulksten 17.00) ies vaļā luču andele. Līdz pat vēlam vakaram visiem par prieku, kā īstās Zvejniekciema ballēs pienākas, muzicēs grupa „Bella trio”.

Ieeja svētkos brīva. Sīkāk internetā: www.visitsaulkrasti.lv.

Sestdien Zvejniekciemā pirmo reizi Latvijā notiks vēl nebijuši svētki – Luču svētki. Visi varēs ne tikai piedalīties luču kūpināšanā un jūras garduma degustācijā, bet arī noklausīties zvejnieksievu stāstos, mest zābakus un izlustēties zaļumballē.

Sestdien Zvejniekciemā pirmo reizi Latvijā notiks vēl nebijuši svētki – Luču svētki. Visi varēs ne tikai piedalīties luču kūpināšanā un jūras garduma degustācijā, bet arī noklausīties zvejnieksievu stāstos, mest zābakus un izlustēties zaļumballē.

2. Zušu festivāls Alūksnē
Ja nu priekšroku dodat nevis jūras zivīm, bet gan saldūdens veltēm, tad sestdien, 18. jūnijā, jādodas pie Alūksnes ezera, kur jau trešo gadu tiks svinēti Zušu svētki. Festivāls piedāvās dažādas muzikālas un sportiskas izdarības, atraktīvus konkursus, andelēšanos tirdziņā un Jāņu ielīgošanu zaļumballē.

Festivāls sāksies jau dienas pirmajā daļā, kad Pilssalas stadionā notiks Zušu skrējiens.
Skrējiena rīkotāji dalībniekiem piedāvās divas distances. Pulksten 11.00 stadionā tiks dots starts septiņu kilometru skrējienam lielākajiem dalībniekiem, savukārt pulksten 12.00 turpat notiks stafetes skrējiens bērniem līdz 13 gadu vecumam.

Pulksten 15.00 Pilssalas estrādē Zušu festivāla atklāšanā Alūksnes novada deju kolektīvi izdejos jestrus deju soļus koncertā „Precinieki nāk”. Savukārt no pulksten 17.00 līdz 19.30 Pilssalas teritorijā būs dažādas aktivitātes festivāla apmeklētājiem – varēs izmēģināt savus spēkus vairākos konkursos, piemēram, zušu ātrēšanā, dziedāt skaistākās ziņģes ar muzikantiem Normundu Veļķeri un Arni Rappu, kā arī iegādāties sieru, alu, zušus un citus labumus amatnieku tirdziņā. Ieeja uz koncertu un festivāla aktivitātēm – bez maksas.

Vakarā pulksten 20.00 Pilssalas estrādē uz koncertu „Ne silts, ne auksts” aicinās muzikālais kolektīvs „Mirage Jazz orchestra”, Juris Vaivods un Dailes teātra dziedošie aktieri Ieva Segliņa, Ērika Eglija un Gints Andžāns. Savukārt pulksten 22.00 Pilssalas estrādē uz Jāņu ielīgošanas zaļumballi aicinās Vilnis Dumpis un Deju orķestris. Bilešu cenas: 5 – 7 eiro

Ieejas biļetes uz vakara pasākumiem iepriekšpārdošanā var iegādāties par 5 eiro Alūksnes Kultūras centrā, pasākuma dienā tās maksās 7 eiro, savukārt uz zaļumballi – 5 eiro.

Sīkāk internetā: www.aluksnesezers.lv.

Alūksnē notiks 3. Zušu festivāls



3. Priekuļu novada svētki Veselavas muižā. Svētki arī Ķekavā un Brocēnos
Ja pirms Jāņiem gribat kārtīgi ilustrēties kādos pilsētas vai novada svētkos, brīvdienās varat doties uz Veselavas muižu, kur sestdien un svētdien, 18. un 19. jūnijā, notiks Priekuļu novada svētki „Graudi un rozīnes”.

Sestdien, 18. jūnijā, aktivitātes sāksies no pulksten 11.00, kad interesenti varēs apmeklēt deviņas dažādas pieturvietas līdz pat četriem pēcpusdienā. Diena būs aizraujoša kā maziem, tā lieliem.

Būs muižas ēkas apskate, vizināšanās zirgu pajūgos un ziedu laivā, baroneses rokdarbu paraugdemonstrējumi, ūdens gleznas, teātru izrādes, dziesmas un danči, mednieku trofeju izstāde, amatnieku tirdziņš, sivēna kūpināšana, sporta spēles un daudz citu jautrību. Savukārt pulksten 17.00 sāksies svētku gājiens, novada pašdarbnieku uzvedums „Liela muiža”, Arvja Reika (viens no grupas „Olas” dalībniekiem) jaunā soloprogramma „Transleitera” koncerts, balle un dejas ar „Dabasu durovys”.

Toties svētdien, 19. jūnijā, pulksten 10.00 varēs doties „Kiš, miš ar rozīnēm” ekskursijā no Brīvnieku mājām. Sīkāk internetā: www.veselava.lv.

* Novadu svētki šajās brīvdienās notiek arī citviet Latvijā:

No ceturtdienas, 16. jūnija, līdz sestdienai, 18. jūnijam, savus svētkus „Rakstā zeme, rakstā saule” svin Ķekavas novads. Lielākie pasākumi notiks sestdien, 18. jūnijā. Pa dienu – amatnieku tirgus, novada pašdarbības kolektīvu koncerti un atrakcijas bērniem. Astoņos vakarā sāksies svētku koncerts, kurā uzstāsies Olga Rajecka, bet vēlāk – jauniešu deju šovs, ugunskura iedegšana un balle. Sīkāk internetā: www.parkulturu.lv.

Piektdien, 17. jūnijā, un sestdien, 18. jūnijā savus svētkus svin arī Brocēnu pilsēta. Arī Brocēnos centrālie svētku pasākumi notiks sestdien, 18. jūnijā: būs amatnieku tirgus, atrakcijas bērniem, BMX paraugdemonstrējumi, svētku koncerti, balle, sporta spēles, radošās darbnīcas, brīvdabas kino... Viss, kas īstos svētkos pienākas. Sīkāk internetā: www.broceni.lv.

Priekuļu novada svētku lielo nakts balli ieskandinās latgaliešu rokgrupa „Dabasu Durovys”.

Priekuļu novada svētku lielo nakts balli ieskandinās latgaliešu rokgrupa „Dabasu Durovys”.

4. Kurzemes Deju svētki Liepājā
Liepājas Olimpiskā centra arēnā sestdien, 18. jūnijā, pulksten 19.00 notiks Kurzemes Deju svētku lieluzvedums „Pašā jūras vidiņā”, kurā satiksies 99 deju kolektīvu 2160 dejotāji no Kurzemes 22 novadiem un pilsētām, kā arī viesi – tautas deju ansambļi no Jelgavas, Valmieras, Rīgas un Carnikavas.

Lieluzvedumā īpašie viesi būs grupa „Latvian voices”, kas aicinās ieklausīties, sadzirdēt un saredzēt dejas un dziesmas dabu, kas apliecina mūsu sentēvu neapstādināmo garu un mūsu nenovērtējamo spēku, aicinot apzināties, ka tas, kas licies kur tālu – jūras vidiņā esam, ir tepat mūsos. Stāstu dejā un mūzikā veidojuši deju svētku virsvadītāji, lielkoncerta mākslinieciskie vadītāji un horeogrāfi Zanda Mūrniece un Jānis Purviņš, strādājot kopā ar virsvadītājām Litu Freimani, Ramonu Irbi un Santu Laurinoviču.

Deju svētku lieluzveduma dramaturģe Rasa Bugavičute stāsta: „Cilvēka dabā ir meklēt – te laimīgo zemi, te visu pasaules zeltu, te nepiesātināmu prieku, te pašu skaistāko Ziemeļmeitu. Cilvēka dabā ir aizmirst, ka nereti tas, ko domājam esam tālu un neaizsniedzamu, ir gluži tepat un tagad, rokas stiepiena attālumā tverams. Dziesmas dabā ir atgādināt – te par bezgalskaisto dabu, te vēstures elpu, te sentēvu neapstādināmo garu, te par mūsu nenovērtējamo spēku. Dejas dabā ir apliecināt, ka visa pamatu pamats ir kustība, kas iekšēji mūs vada novērtēt to, kas licies kur tālu – jūras vidiņā – esam, bet, izrādās, ir mūsos, ir mūsu, esam mēs. Deju lieluzveduma stāsts tiks risināts ar kāda cilvēka, kas tikpat labi varētu būt katrs no skatītājiem, iekšējās balss jautājumiem un viņam sniegtajām atbildēm Kurzemes novada deju kolektīvu dejās un grupas „Latvian voices” dziesmās”.

Biļešu cenas: 7 – 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.loc.lv.

Sestdien Liepājā notiks Kurzemes deju svētku lieluzvedums, kurā piedalīsies deju kolektīvi no visiem 22 Kurzemes novadiem.

Sestdien Liepājā notiks Kurzemes deju svētku lieluzvedums, kurā piedalīsies deju kolektīvi no visiem 22 Kurzemes novadiem.

5. Lielais Latgaļu tirgus Ludzā un Emīla tirgus Ēdolē
Kā katru gadu, arī šogad pirms Jāņiem sestdien, 18. jūnijā, no pulksten 10.00 Ludzas pilskalnā notiks Lielais Latgaļu tirgus, kura laikā arī būs pirmssvētku lielā sadancošanās.

Jau no rīta Latvijas visvecākās pilsētas pilskalnā pulcēsies amatu meistari, mājražotāji, vēsturiskās rekonstrukcijas klubi no Latgales Kroma kolna un Polockas, saimnieki, dancotāji, dziedātāji un mākslinieki. Varēs dabūt ne vien mājas sieru un alu, bet ari daudz dažādu citu gardumu Jāņu svinībām, nopirkt kādu riktīgu amata meistaru roku darinātu lietu sev vai dāvanai, skaistu puķi vai stādu dārzam, iemācīties ko jaunu no meistariem, dzīvot līdzi Kroma kolna seno latgaļu aktivitātēm vai Polockas viduslaiku cīņu kluba cīņām, izdancoties ar pārnovadu deju grupām un izdziedāties kopā ar folkloras kopām un pūtējiem, bērnus varēs izvizināt zirgu pajūgā vai bērīša mugurā.

Vakarpusē ap četriem pēcpusdienā tiks iegriezts Saules rits un iedegta Jāņu uguns. Pulksten 17.00 Ludzas parka estrādē notiks Latgales jauniešu deju kolektīvu koncerts „Sadoncošona Ludzā". Sīkāk internetā: www.ludza.lv.

* Savukārt kurzemnieki svētdien, 19. jūnijā, var doties uz Ēdoles pili, kur savulaik uzņemta latviešu kino zelta fonda filma „Emīla nedarbi”. Tur no pulksten 10.00 nabagmājas komandantes „rezidencē” notiks tradicionālais Emīla tirgus ar 17 sieriem un vēžiem. Būs ne tikai tirgošanās un siera ēšana, bet arī vēžu vārīšana, filmas „Emīla nedarbi” vērošana, vizināšanās ar zirgiem un citas lustes. Sīkāk internetā: www.edolespils.lv.

Aicina Lielais Latgaļu tirgus



6. Ielīgošanas pasākumi visā Latvijā
Šīs brīvdienas ir laiks sagatavoties Līgo svētkiem: iepirkt ne tikai alu un sieru, bet arī atminēties Jāņu dziesmas un vasaras saulgriežu burvestības, uzpīt vainagu un sagādāt pūdeli. Visā Latvijā notika ielīgošanas pasākumi. Lūk, tikai daži no tiem, kurus vērts apmeklēt:

* Koknesē – Likteņdārzā sestdien, 18. jūnijā, no pulksten 12.00 līdz 18.00 sadarbībā ar folkloras kopām pirmo reizi notiks saulgriežu pasākums „Piedzīvo Jāņus!”. Tas plānots kā Jāņu mācības. Radošu darbnīcu formā Likteņdārza viesi varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs, lai apgūtu maģiskos Jāņu sagaidīšanas darbus un rituālus. Paralēli notiks arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Sīkāk internetā: www.liktendarzs.lv.

* Savukārt sestdien, 18. jūnijā, pulksten 17.00 visi aicināti izbaudīt vasaras saulgriežu spēku un enerģiju Pokaiņu mežā. Dabas draugi varēs doties meža takās un ieskandināt šo īpašo laiku kopā ar folkloras kopu „Svitene”. Pasākuma laikā varēs piedalīties ugunsrituālā gaismai un saulei. Meža piramīdā notiks meditācija „Savienošanās ar dabas enerģijām". Deviņos vakarā varēs izbaudīt Vasaras saulgriežu nakti gongu skaņās. Sīkāk internetā: www.mammadaba.lv.

* Jelgavas svētās Trīsvienības baznīcas tornī sestdien, 18. jūnijā, pulksten 12.00 notiks izzinoši - radošā nodarbība „Līgo Līgas, līgo Jāņi!". Nodarbības dalībnieki varēs uzzināt vairāk par vasaras saulgriežu tradīcijām, kā arī radoši darboties un izveidot paši savu kļavu lapu cepuri. Te jāpiebilst, ka arvien biežāk līgotāji rotājas ar kļavu lapu cepurēm. Lai izveidotu cepuri no kļavas lapām, uz nodarbību līdzi jāņem apmēram 200 - 300 svaigas kļavu lapas. Sīkāk internetā: www.tornis.jelgava.lv.

* Arī Jūrmalas brīvdabas muzejā (Tīklu ielā 1a, Lielupe) sestdien, 18. jūnijā no pulksten 12.00 līdz 15.00 Jāņu ielīgošana. Muzejā visiem palīdzēs sagatavoties saulgriežu svētkiem, godājot senās tradīcijas, paražas, senču gudrību un atziņas. Kādas ir Līgo svētku tradīcijas, kas ietver sētas sakopšanu, Jāņuzāļu vākšanu, vainagu pīšanu, Jāņuguns kuršanu, pirtī iešanu, papardes zieda meklēšanu, pastāstīs un parādīs stāstniece, zāļu sieva un pirtniece Līga Reitere. Līgo dziesmas izdziedās, rituālu dejas un saulgriežu rotaļas izspēlēs folkloras kopa „Lata Donga”. Pasākumā vēl varēs redzēt kā sien sieru, cep pīrāgus un raušus, uzzināt alus un kvasa receptes, ticējumus un teikas. Noslēgumā - Jūrmalas teātra lustīga koncertizrāde „Mana sirds ir pūra lāde”, kurā tiks izdziedātas un izspēlētas dziesmas no Rūdolfa Blaumaņa lugām. Sīkāk internetā: www.jbmuzejs.lv.

* Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā sestdien, 18. jūnijā, pulkstem 11.00 sāksies Līgo lustes „LĪGOdami... DANCOdami...”. Tajā piedalīsies 1400 visu paaudžu dejotāji no Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadiem, Rīgas un Latviešu diasporas deju kolektīvs no Vācijas „Jostas”. Pa dienu Dobeles centrā būs danču lustes, bet astoņos vakarā Ķestermeža estrādē sāksies lielais koncertuzvedums, kam sekos balle. Sīkāk internetā:  www.kulturadobele.lv.

* Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā piektdien, 17. jūnijā, pulksten 20.00; Valmieras estrādē sestdien, 18. jūnijā, pulksten 20.00; Tukuma Durbes estrādē svētdien, 19. jūnijā, pulksten 19.00; otrdien, 21. jūnijā, pulksten 20.00 Liepājas estrādē „Pūt, vējiņi”; trešdien 22. jūnijā, pulksten 20.00 Jelgavas Pasts salā un ceturtdien, 23. jūnijā, pulksten 17.00 Krustpils brīvdabas estrādē varēs noskatīties dižizrādi „Skroderdienas Silmačos”, kurā apvienojies izcils aktieru ansamblis no Dailes, Nacionālā un Valmieras teātriem. Biļešu cenas: 7 – 22 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā).

Dižizrāde „Skroderdienas Silmačos”



Šajā nedēļas nogalē visā Latvijā notiek neskaitāmi pasākumi, kas aicina tā kārtīgi sagatavoties īstai Jāņu svinēšanai – lustīgi, viedi, maģiski un garšīgi. Attēlā: „Skroderdienu Silmačos” varoņi - aktrise Zane Aļļēna un dziedātājs Nikolajs Puzikovs.

Šajā nedēļas nogalē visā Latvijā notiek neskaitāmi pasākumi, kas aicina tā kārtīgi sagatavoties īstai Jāņu svinēšanai – lustīgi, viedi, maģiski un garšīgi. Attēlā: „Skroderdienu Silmačos” varoņi - aktrise Zane Aļļēna un dziedātājs Nikolajs Puzikovs.

7. Izstāžu ceļvedis: Kubas krāsainā maģija Ogrē, vācu laikmetīgums Rīgā un sieviete dabā Valmierā
* Izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) ceturtdien, 16. jūnijā, pulksten 16.00 atklās laikmetīgās mākslas izstādi „Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. Tajā eksponēti 53 autoru 77 mākslas darbi, kas radīti no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām. Izstādes mērķis ir sekmēt skaidru un emocionālu izpratni par svarīgākajiem aspektiem, kas atspoguļo vācu mākslas attīstību pēdējā pusgadsimtā. Darbu atlases pamatā bija vēlme izveidot ekspozīciju ar intensīvu raksturu un piesātinātu vizuālo un intelektuālo saturu. Izstāde būs aplūkojama līdz 21. augustam. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
 
Vācu laikmetīgās mākslas izstāde izstāžu zālē „Arsenāls”

* Tirdzniecības centrā „Galerija Centrs” (Rīdzenes ielā, Vecrīgā) vēl nedēļu – līdz 26. jūnijam apskatāma tekstilmozaīkas izstāde „Kaķīc mans...”, kurā savus darbus izstādījuši Svetlanas Semjonovas tekstilmozaīkas šūšanas skolas audzēknes. Tā piedāvā ieskatu dažādo tehniku, gan tradicionālo, gan mūsdienu, pielietojumā darbā ar tekstilu. Svetlanas Semjonovas tekstilmozaīkas šūšanas skola darbojas jau deviņus gadus, un tās audzēknes ir dažāda vecuma sievietes, sākot ar jaunām meitenēm līdz mīļām vecmāmiņām, kuru aizraušanās ir spēles ar krāsainām lupatiņām. Sīkāk internetā: www.galerijacentrs.lv.
 
Sedziņas tekstilmozaīkas izstādē „Kaķīc mans...”

* Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 3. jūlijam skatāma mākslinieces Mētras Drulles grafikas darbu izstāde. Māksliniece savos darbos pievērsusies cilvēka un dabas pasaules mijiedarbībai. Viņai svarīgi atrast veidu, kā visprecīzāk atspoguļot sajūtas un emocijas mākslā, veidot skatījumu par jau esošām lietām, estetizējot notikumu, vietu, laiku un telpu. Māksliniece mēdz izmantot materiālus, kas neatbilst tradicionālam uzskatam par divdimensiju grafiku. Sīkāk internetā: www.valmiera.lv.

Valmieras Izstāžu namā skatāma Mētras Drulles grafiku izstāde. Mākslinieces darbu galvenie tēli ir sieviete un daba.

Valmieras Izstāžu namā skatāma Mētras Drulles grafiku izstāde. Mākslinieces darbu galvenie tēli ir sieviete un daba.

* Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 16. jūlijam skatāma Kubas mākslinieces Lihias Kasaveljas izstāde „Tropu krāsas maģija”. Šī ir pirmā mākslinieces personālizstāde Latvijā, kura skatītāju ieved košā un temperamentīgā mākslas pasaulē, ļaujot sajust Latvijai tik tālo Karību baseina pērli Kubu. Dzīvespriecīgās, košās un saulainās Lihias Kasaveljas gleznas tapušas akrila un akvareļa tehnikās. Lihia Kasavelja dzimusi 1987. gadā Trinidadas pilsētā Kubā. Viņa nāk no senas kubiešu ģimenes, kurā lielākā daļa no tās locekļiem vairākās paaudzēs bijuši restauratori un mākslinieki. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

Ogres muzejā skatāma Kubas mākslinieces Lihias Kasaveljas izstāde, kas atklāj tālās Karību baseina tropu pērles krāsaino maģiju.

Ogres muzejā skatāma Kubas mākslinieces Lihias Kasaveljas izstāde, kas atklāj tālās Karību baseina tropu pērles krāsaino maģiju.

* Ne tikai Rīgā, izstāžu zālē „Arsenāls”, ir skatāma vācu māksla. Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Majoros) ir skatāma divu Vācijas gleznotāju izstāde „Daba. Cilvēks. Dzintars”. Arno Hapekauzens uz Jūrmalu ir atvedis savus vērojumus Bavārijas ainavās, savukārt gleznotāja Karina Štengle savos darbos apspēlē dzintara maģiju. Izstāde būs skatāma līdz 3. jūlijam. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

Vācu gleznotāju dzintara un ainavu izjūtas



Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Renāte Šuste/LETA, Ieva Lūka/LETA, Ieva Čīka/LETA/Video: LTV Kultūras ziņas, Latgales Reģionālā televīzija






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS