Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Nevar saprast, tiesājamies ar Annu vai ar Jutu - KNAB šefs apšauba Strīķes identitāti (118)

 
14.jūnijs 2016  08:08

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ir ļoti lielas šaubas par ilggadējās biroja darbinieces Jutas Strīķes patieso identitāti, to šorīt Streļčenoks atzina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".

Streļčenoks: "Ir ļoti lielas šaubas par Jutas Strīķes identitāti".

Streļčenoks: "Ir ļoti lielas šaubas par Jutas Strīķes identitāti".

"Mēs vairāk un vairāk nonākam pie jautājuma, vai tiesājamies ar to personu, kas sevi pozicionē par Jutu Strīķi. (..) Šajā situācijā mēs padziļināti pārbaudām arī personas [Strīķes] identitāti, [..] un konstatējam, ka ir jautājums par to, kas persona ir: Anna vai arī Juta," sacīja Streļčenoks.

Viņš skaidroja, ka savulaik Strīķe publiskajā telpā esot izteikusies, ka nekad iepriekš viņas vārds nav bijis Anna, taču KNAB konstatējis, ka vairākos dokumentos Strīķe sevi nosaukusi par Annu.

Streļčenokam esot šaubas arī par Strīķes pilsonību, līdz ar to rodoties bažas par viņai piešķirto augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. "Ja ir šaubas par personas identitāti, ja mēs šaubāmies par personas pilsonības iegūšanas momentiem, tad attiecīgi rodas jautājums par to, vai persona vispār varētu strādāt birojā un valsts pārvaldē."

"Ja persona publiskajā telpā teica, ka nekad nav bijusi Anna, tad šinī situācijā viņa ir sabiedrībai melojusi, un te atkal [rodas] jautājums par meliem un melu sekām. Ja persona tomēr bija Anna, tad attiecīgi jautājums par dokumentu iesniegšanu augstskolā - vai tie ir vai nav viltoti," sacīja Streļčenoks.

Viņš uzsvēra, ka jau vairākus gadus iepriekš KNAB konstatējis, ka minētie fakti par Strīķi ir bijuši zināmi Satversmes aizsardzības birojam (SAB), taču no tā neesot sagaidīta atbilstoša rīcība. "Neskatoties uz to, ka ir šaubas un noteikta informācija nosūtīta [SAB], līdz šim brīdim persona ir ar visaugstāko pielaidi," pauda Streļčenoks.

Kā ziņots, laikraksts "Neatkarīgā" 2011.gadā vēstīja, ka tā rīcībā esot nonākuši materiāli, "kuros sniegta informācija par dažām gan līdz šim zināmām, gan ne tik zināmām KNAB vadītāja vietnieces Strīķes biogrāfijas niansēm". Laikraksts šos materiālus bija nosūtījis Latvijas drošības iestādēm.

Laikrakstam adresētajā sūtījumā bijis "uzsvērts un analizēts nu jau plašākai sabiedrībai zināmais fakts, ka vēl astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā šobrīd visiem zināmajai personai ar vārdu Juta Strīķe bijis pavisam cits vārds - Anna Potapova".

Arī pati KNAB vadītāja vietniece savulaik žurnālistiem nenoliedza, ka 1987.gada 26.jūnijā 584.Maskavas vidusskolas izsniegtais teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda patiešām esot viņas. Tomēr par Annu viņa nekad neesot saukusies - kļūda notikusi tikai direktores pārrakstīšanās dēļ.

"Neatkarīgajai" adresētajā sūtījumā esot lasāms, ka Potapovu atgriešanos Latvijā klājot aizdomīgas neziņas ēna - pase, ar kuru Potapovs ieradies Latvijā un uz kuras pamata vēlāk saņēmis jau Latvijas valsts izdotu personas dokumentu, pēc avota sniegtās informācijas, neesot atrodama nevienā datu bāzē vai reģistrā. Tas raisot aizdomas par šā dokumenta autentiskumu, un izteikta pat versija, ka šis dokuments varētu būt bijusi tā dēvētā piesegpase, ko specdienesti, šajā gadījumā acīmredzot Krievijas, izsniedz personām, lai saviem darbiniekiem atvieglotu legalizēšanos un pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu.

Laikrakstam adresētajā sūtījumā arī bijušas izteiktas aizdomas par Strīķes stažēšanos Dānijas policijā, izsakot teorētisku versiju, ka arī šāda nosūtīšana darbā ārvalstīs nereti tiekot izmantota atsevišķu ar specdienestiem saistītu personu biogrāfijas uzlabošanai.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS