Apmācies, neliels lietus
Rīga
Apmācies, neliels lietus
LV RU
Bizness

Latvijas otra lielākā banka – ABLV banka strauji zaudē klientus (14)

 
15.jūnijs 2016  06:49

Pēc aktīviem otrajā lielākajā Latvijas bankā – ABLV (agrāk – Aizkraukles) bankā šī gada pirmajos trīs mēnešos ieguldījumi samazinājušies par 251,6 miljoniem eiro. Ja bankas klientu skaits saruks apmēros, kā tas bijis šī gada sākumā, tad pēdējais bankas klients no tās savu naudiņu izņems 2019. gada vidū.

Netīrās naudas atmazgātāju nepietiekamā uzraudzībā nostrostētais, ABLV bankas valdes loceklis Aleksandrs Pāže līdz šim izcēlies ar dāsniem ziedojumiem partijai „Saskaņa”.

Netīrās naudas atmazgātāju nepietiekamā uzraudzībā nostrostētais, ABLV bankas valdes loceklis Aleksandrs Pāže līdz šim izcēlies ar dāsniem ziedojumiem partijai „Saskaņa”.

Šogad šī nav pirmā satraucošā ziņa par kādu no Latvijas komercbankām. Skaļākais skandāls bija „Trasta komercbankas” slēgšana sakarā ar netīrās naudas atmazgāšanu. Vēlāk satraukumu izraisīja „Norvik bankas” nespēja likumā noteiktā termiņā iesniegt gada auditēto pārskatu. Savukārt maija beigās banku uzraugi - Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) ABLV uzlika 3 166 683 eiro lielu naudas sodu „saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā”, kas saistīti, piemēram, ar aizdomīgu darījumu vai netipiski lielu darījumu uzraudzību. Šis bija lielākais naudas sods, kādu FKTK līdz šim kādai bankai ir piemērojusi.

Līdztekus bankas uzraugi izteikuši brīdinājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem.

Sods varēja būt lielāks, bet nebija. Kāpēc?
FKTK bankai piemērotais sods varēja būt lielāks, ja vien ABLV, tās valdes loceklis Pāže un FKTK nebūtu noslēguši administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā.

Parakstot administratīvo līgumu, tika panākta vienošanās, ka FKTK varētu pārtraukt ierosināto administratīvo lietu par komisijas pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem. Nosakot bankai piemērojamās soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka pašlaik izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, kā arī bankas apņemšanos turpmākā pusotra gada laikā ieguldīt savas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā finanšu līdzekļus ne mazāk kā 6,5 miljonu eiro apmērā. Tāpēc soda nauda netika piemērota maksimālajā apmērā, bet gan 3,167 miljoni eiro, kas atbilst 2,5% no bankas iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos ABLV bankas noguldījumu skaits sarucis par ceturtdaļmiljardu eiro. Ja klientu aizplūšana turpināsies tādos pašos tempos, tad pēc trīs gadiem bankai vairs nebūs neviena klienta.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos ABLV bankas noguldījumu skaits sarucis par ceturtdaļmiljardu eiro. Ja klientu aizplūšana turpināsies tādos pašos tempos, tad pēc trīs gadiem bankai vairs nebūs neviena klienta.


Banka sakās pati dzenot šaubīgos klientus prom
Neskatoties uz uzlikto sodu un klientu zaudēšanu, ABLV paziņojusi, ka tā it nebūt nav kraha priekšā. Banka strādājot ar peļņu. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī tās peļņa bijusi 21,5 miljoni eiro, bet pērn tā strādāja ar 69 miljonu eiro lielu peļņu.

ABLV preses pārstāvis Ilmārs Jargans izdevumam „Biznes Vesti” paziņojis, ka ne jau klienti paši mūk no bankas, bet gan pati banka atsakās no šaubīgiem klientiem. „Klientu sarukums saistīts ar to, ka banka atteikusies no daļas klientu, kuru apkalpošana rada ievērojamu risku,” sacījis Jargans. „Biznes Vesti” raksta, ka, domājams, nerezidentu aizplūšana no ABLV joprojām turpinās.

Vairākums ABLV šaubīgo klientu nāk no Krievijas. 86% ABLV klientu ir nerezidenti no NVS valstīm, pārsvarā Krievijas. Tie tad arī varētu būt šie „šaubīgie” klienti, netīrās naudas atmazgātāji, kuri bijuši spiesti no ABLV kontiem izvākt ceturtdaļmiljardu eiro. Pirms pāris mēnešiem amerikāņu auditoru pārbaude konstatēja, ka ABLV nerezidentu ieguldījumu apjoms sastāda 3,8 miljardus eiro – apmērām pusi no Latvijas budžeta.

Izdevums „Forbes” raksta, ka tagad, pastiprinoties cīņai pret netīrās naudas atmazgāšanu, vairākums Latvijas banku saviem klientiem – nerezidentiem pieprasa pierādījumus, ka viņi savās valstīs nomaksājuši visus nodokļus un aizpildīt anketas, ka viņu nauda ir tīra jeb iegūta legālā ceļā. Ja rodas kādas šaubas par nerezidenta godīgumu, viņam netiek atļauts atvērt kontu Latvijas komercbankā.

Noslēpumainais baņķieris Pāže – „Saskaņas” atbalstītājs
Pēc visa spriežot, ABLV nav pievērsusi pienācīgu uzmanību šo nerezidentu tīrībai un par to ir nostrostēts atbildīgais bankas valdes loceklis Aleksandrs Pāže.

Līdz šim Pāžes kungs ar savu darbību publiski nav izcēlies. Lielāko ievērību šis jau vairāk nekā 20 gadus ABLV strādājošais vīrs uzmanību izpelnījies ar to, ka bijis viens no dāsnākajiem ziedotājiem partijai „Saskaņa” (pirms tam – „Saskaņas centrs”). 2014. gadā viņš saskaņiešiem ziedoja 15 000 eiro, bet 2011. gadā – 10 000 latu (14 230 eiro).

Kasjauns.lv/Foto: Gatis Dieziņš/LETA, publicitātes foto






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS