Mākoņains
Rīga
-5°
Mākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Zolitūdes traģēdijā bojā gājusī kasiere vīram bieži stāstījusi par signalizācijas ieslēgšanos (4)

 
16.jūnijs 2016  12:24

Zolitūdes traģēdijā bojā gājusī SIA "Maxima Latvija" kasiere vīram pirms traģēdijas vairākkārt stāstījusi par lielveikalā bieži skanošo trauksmes signalizāciju.

Pēdējās dienās pirms traģēdijas sieva viņam esot sūdzējusies, ka darbā pārāk bieži atskan signalizācija, norādot, ka "viņai ir bail par to".

Pēdējās dienās pirms traģēdijas sieva viņam esot sūdzējusies, ka darbā pārāk bieži atskan signalizācija, norādot, ka "viņai ir bail par to".

Cietušais, kura sieva strādāja "Maxima" par kasieri un gāja bojā traģēdijā, tiesā pieteica 460 eiro mantisko kompensāciju, kā arī 300 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju.

Pēdējās dienās pirms traģēdijas sieva viņam esot sūdzējusies, ka darbā pārāk bieži atskan signalizācija, norādot, ka "viņai ir bail par to". Tomēr sieva nav paskaidrojusi, kāpēc signalizācija atskanējusi. Pats vīrietis, lai gan apmeklēja vēlāk sabrukušo lielveikalu, nekad signalizāciju tajā neesot dzirdējis skanam.

Pēc cietušā teiktā, uz lielveikalu devās kāda brigāde, lai novērstu traucējumus signalizācijas darbībā. Tā kā viņa sieva strādājusi pie kases ar naudas līdzekļiem, sieviete nav drīkstējusi patvaļīgi atstāt kasi.

Vēl kāda cietusī traģēdijā zaudēja savu meitu, un viņa tiesā pieteica 300 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņa, sniedzot liecības tiesā, kļuva ļoti emocionāla, norādot, ka neilgi pēc traģēdijas nomira arī viņas vīrs.

50 000 latu (vairāk nekā 71 000 eiro) kompensāciju pieteica vīrietis, kuram traģēdijā bojā gāja sieva, ar kuru viņam bija viens pilngadīgs bērns. "Ir ļoti grūti to visu atcerēties," komentēja cietušais. Viņš stāstīja, ka nesaprot, kāpēc sieva devās tieši uz šo lielveikalu, jo viņa bija plānojusi doties uz "Spici".

Dažu cietušo pārstāvis šodien tiesas sēdē iesniedza videonovērošanas kameru fiksēto statistiku, kas liecina, ka traģēdijas dienā no plkst.16.21 līdz plkst.16.42 veikalā ienāca 188 cilvēki, no veikala izgāja vairāk nekā 200 cilvēki. Savukārt no plkst.16.42 līdz plkst.17.44 veikalā iegāja 584 pircēji, bet izgāja - 485 pircēji.

Ņemot vērā, ka vairāki lietas dalībnieki ar šo dokumentu vēlējās iepazīties detalizētāk, tiesa lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu līdz pēcpusdienai.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
 
Zolitūdē sabrucis lielveikals "Maxima"
LETA/Foto: Mārtiņš Ziders






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS