Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Esi vesels

Salst roku pirksti? Tas var liecināt par ļoti bīstamu diagnozi (3)

 
20.jūnijs 2016  14:25

Aizdusa, vājums, salstoši roku pirksti – šīs ir raksturīgākās pazīmes, kas var liecināt par diagnozi pulmonālā hipertensija (PH). Slimībai ir ap simts paveidu, taču pasaules mērogā šogad īpaša uzmanība pievērsta tieši hroniskai trombemboliskai pulmonālai hipertensijai (HTEPH). Kā saka dakteris Andris Skride, Latvijā katru mēnesi vienam līdz diviem cilvēkiem tiek atklāta šāda slimība.

Pulmonālā hipertensija un arī HTEPH divreiz biežāk diagnosticē sievietēm, un slimība var attīstīties jebkurā vecumā.

Pulmonālā hipertensija un arī HTEPH divreiz biežāk diagnosticē sievietēm, un slimība var attīstīties jebkurā vecumā.

Vienīgā valsts bez skenera
PH ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku. HTEPH ir viena no piecām lielajām plaušu hipertensijas grupām, ko medicīniski dēvē par ceturto, turklāt tai ir visatšķirīgākā terapija no pārējiem aptuveni 99 PH paveidiem.

Diagnoze HTEPH nozīmē to, ka cilvēkam plaušās izveidojušies trombi. Aplams ir uzskats, ka tas saistīts ar smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu vai kādām citām par neveselīgām uzskatītām aktivitātēm. Trombi var veidoties daudz dažādu iemelsu dēļ, pie vainas var būt arī ģenētika, turklāt trombi var veidoties uzreiz plaušās vai nokļūt tur, piemēram, no kāju vēnām.
Kā jebkurai diagnozei, arī HTEPH ir svarīga iespējami agrīna diagnostika, jo, ja trombus neizdodas izšķīdināt, plaušās pieaug spiediens un palielinās gan labā sirds daļa, kas dzen uz plaušām asinis, gan plaušu artērijas un cilvēks nosmok. Diemžēl lielākoties paiet vairāki gadi, līdz slimību izdodas atklāt. Kāpēc? Kardiologs un PH reģistra vadītājs Latvijā, kā arī Starptautiskās PH asociācijas biedrs Andris Skride atklāj skaudro patiesību: “Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav iespēju veikt specifisku izmeklējumu, kas nepieciešams šīs diagnozes uzstādīšanai – mūsu valstī nav ventilācijas un perfūzijas skenera. Pulmonālā hipertensija iedalāma pie retajām slimībām, un Latvijā diemžēl tās ir atstātas novārtā.”

Dakteris gan norāda, ka mūsu valstī ir vairāk nekā 200 PH pacientu, no kuriem 40 ir HTEPH, un šis skaitlis katru mēnesi pieaug par vienu līdz diviem cilvēkiem.

Operācija vai zāles mūža garumā
Tad, kad cilvēkam uzstādīta diagnoze HTEPH, ārstu konsilijs piecu cilvēku sastāvā lemj, vai trombu iespējams izoperēt, vai tomēr ne. Papildus tam tiek saņemtas konsultācijas arī no kolēģiem Vīnē. Ja operāciju iespējams veikt, jārēķinās ar gana sarežģītu procesu – to dara, atdzesējot pacienta ķermeni un apstādinot asinsriti.

Ja slimību nevar izārstēt ar operāciju, cilvēkam visu atlikušo mūžu jālieto medikamenti. “Valsts kompensē zāles, kuras nav tik efektīvas, taču kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauts medikaments, kas tiešām ļautu pacientam labi justies, strādāt un, jā, arī ilgāk dzīvot,” stāsta Andris Skride un piebilst, ka, protams, medikaments ir dārgs – gadā tas izmaksā aptuveni 28 tūkstošus eiro: “Ja cilvēks atbilst individuālās kompensācijas nosacījumiem, viņam tik un tā pašam jāsedz puse no šīs summas. Tātad mēnesī vairāk nekā 1000 eiro. Parasti mūsu pacienti nevar to atļauties.”

Jāteic, ka, pieaugot ķirurģijas iespējām, apmēram 70% HTEPH pacientu var veikt operāciju, bet galējās stadijās – plaušu transplantāciju. Ārvalstu klīnikās, kam arī nepieciešami līdzekļi.

Andris Skride ir strikts: “Varam droši teikt, ka diagnozi atklājam tikai piektajai daļai pacientu, un to izdarām galvenokārt ar kompjūtertomogrāfijas palīdzību, injicējot kontrastvielu, taču šī izmeklējuma laikā nav redzamas agrīnas slimības pazīmes, kas varētu būt aptuveni pusei no izmeklētajiem pacientiem.”  

Arī valsts apmaksātu PH speciālistu Latvijā nav. “Dakteris Ainārs Rudzītis un es strādājam Stradiņa slimnīcas kardioloģijas nodaļā, tas ir mūsu pamatdarbs, un papildus darbojamies arī ar PH pacientiem,” atklāj Andris Skride. Abi speciālisti pieņem pacientus Stradiņa slimnīcas konsultatīvajā poliklīnikā, taču kā maksas ārsti.

“Tas nav normāli,” saka Andris Skride, “jo ne katrs var atļauties samaksāt par vizīti, bet, ja cilvēks nesaņem terapiju, viņš bez zālēm nomirst. Piemēram, tie pacienti, kuri sāka saņemt terapiju pirms desmit gadiem, kad medikaments bija pieejams Latvijā, viņi visi joprojām dzīvo.”

Raksturīgākās pazīmes
Vispirms jāteic, ka PH un arī HTEPH divreiz biežāk diagnosticē sievietēm, un slimība var attīstīties jebkurā vecumā, arī sportiskam un citādi veselīgi dzīvojošam cilvēkam, sākot no pirmās dzīves dienas līdz pat mūža nogalei. Vidējais vecums, kad diagnosticē šo slimību, ir 40 – 50 gadi, taču, kā saka dakteris, “mums bijuši gana daudz pacienti arī ap 20 un 30 gadu vecumu”.
Pirmā un svarīgākā pazīme, kas var liecināt par PH, ir aizdusa, kāpjot pa trepēm. Par minēto problēmu var liecināt arī roku pirkstu salšana vasarā, jo roku pirkstu asinsvadi parāda plaušu asinsvadu stāvokli.

“Ja rodas bažas par savu plaušu veselību, cilvēkam vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš uzrakstīs nosūtījumu elektrokardiogrammas un plaušu rentgena veikšanai, pēc tam, ja nepieciešams, veic ehokardiogrāfiju,” norāda dakteris Andris Skride un piebilst, ka arī šīs slimības veiksmīgai ārstēšanai ir divi pamatnosacījumi – iespējami agrīna diagnostika un efektīvu medikamentu pieejamība.

Karlīna Timofejeva / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS