Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Latvijā iecerētajā NATO bataljonā vadošie varētu būt Kanādas bruņotie spēki (14)

 
19.jūnijs 2016  17:43

Jaunajā NATO bataljona līmeņa kaujas grupā, kuru plānots izvietot Latvijā, vadošie varētu būt Kanādas bruņotie spēki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Jaunajā NATO bataljona līmeņa kaujas grupā vadošie varētu būt Kanādas bruņotie spēki.

Jaunajā NATO bataljona līmeņa kaujas grupā vadošie varētu būt Kanādas bruņotie spēki.

Aizsardzības ministrija šonedēļ paziņoja, ka šobrīd aizsardzības resors ir sācis konsultācijas ar NATO un alianses dalībvalstīm par bataljona līmeņa kaujas grupas nosūtīšanu uz Latviju. Konkrēti lēmumi tikšot pieņemti Varšavas samitā.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) stāstīja, ka konsultācijas notiek, bet pašlaik nevarot konkretizēt, ar kurām tieši valstīm notiek konsultācijas. Graube norādīja, ka konsultācijas notiek ar daudzām alianses dalībvalstīm, savukārt ministrs uzsvēra, ka Latvija šobrīd "runā ar visiem".

"Jāpatur prātā katras valsts iekšējā politika. Atbildes meklēsim Varšavas samitā. Vispirms sagaidīsim valsti, un tad sāksies sarunu procedūras ar šo valsti par mūsu pienākumiem un ieguldījumiem," uzsvēra Graube.

Ministrs skaidroja, ka kaujas grupas lielums un vienības specifika būs zināma pēc Varšavas samita. "Daudziem liekas, ka Varšavā viss būs beidzies, taču ar Varšavu viss tikai sāksies. Tad būs tiešām sarežģīts process, jo šīs kaujas grupas būs daudznacionālas. Mums tam ir nopietni jāgatavojas," uzsvēra ministrs.

Aptuveno laiku, kad kaujas grupa varētu ierasties Latvijā, ministrs neminēja. "Tas būs jāizrunā ar bataljona ietvarvalsti. Turklāt es domāju, ka šobrīd to neviens nevarēs pateikt. Tas var būt gan šogad, gan nākamgad, atkarībā no tā, cik ātri salāgosim vajadzības," piebilda ministrs.

Šajās dienās Kanādu darba vizītē apmeklēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Savas vizītes laikā viņš tikās ar Kanādas premjera biroja ārlietu un aizsardzības politikas sekretariāta padomnieku Pīteru Makdūgalu, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku un politisko direktoru Marku Gvozdecki, kā arī ārlietu ministra padomnieku Kristoferu Bērziņu.

Taujāts, vai šajās sarunās tika runāts par Kanādas iesaistīšanos kaujas grupā Latvijā, Pildegovičs atbildēja izvairīgi. Viņš norādīja, ka pašlaik norisinās dažādu ekspertu, tostarp arī militāro, konsultācijas. "Katrā ziņā sarunas bija augstā līmenī, un kopumā kanādieši apstiprināja, ka ļoti nopietni izskata visas iespējas," sacīja Pildegovičs.

Jau ziņots, ka atbilstoši NATO standartiem alianses bataljona līmeņa kaujas grupu veido 500 līdz 1000 karavīri. Konkrētāki lēmumi par Latvijai paredzēto bataljona nosūtīšanu kopumā tiks pieņemti Varšavas samitā. Atbilstoši NATO pieņemtajiem standartiem karavīru skaits ir atkarīgs no tā, kāda veida uzdevumi ir šai kaujas grupai. Kaujas grupā ir bruņojums, bruņutransports un kaujas atbalsta transports.

18.maijā NATO Militārās komitejas sanāksmē NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas. Šāds ieteikums tika apstiprināts NATO aizsardzības ministriem.

16.jūnijā Briselē, tiekoties NATO valstu aizsardzības ministriem, NATO vadība pieņēmusi lēmumu par četru NATO kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Pa vienai kaujas grupai tiks izvietots katrā no trim Baltijas valstīm, savukārt vēl vienu kaujas grupu izvietos Polijā.

Latvijas aizsardzības resors uzsver, ka viena no galvenajām prioritātēm šajā un nākamajos gados Latvijai būs uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana, apliecinot Latvijas apņemšanos un spēju nodrošināt nepieciešamos elementus, lai sabiedrotie karavīri varētu uzturēties mūsu valstī.

Laikraksts "The New York Times" nesen rakstīja, ka ASV, Vācija un Lielbritānija jau paziņojušas par plāniem norīkot karavīrus šo pamatsastāvu izveidei, bet ceturto valsti aliansei neizdodas atrast. Ziņu aģentūra "Reuters" rakstīja, ka tā varētu būt Kanāda.

ASV vēstnieks Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā Duglass Luts plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sacījis, ka starptautisko bataljonu rotācija paredzēta ik pa pusgadam vai deviņiem mēnešiem.

Pēc diplomāta sacītā, katra bataljona pamatsastāvu veidos vienas alianses valsts karavīri, bet citas dalībvalstis tajā iesaistīsies ar mazākiem spēkiem.

Luts norādījis, ka šīs valstis nekļūs zināmas aizsardzības ministru apspriedē, bet tiks paziņotas Varšavas samita laikā.

Lietuvas politiķi iepriekš izteikušies, ka Lietuvā iecerētā bataljona pamatus veidos Vācijas karavīri, bet Berlīne šo informāciju pagaidām nav komentējusi.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS