Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Bizness

Milzu plāni un izmaksas, taču no būvniecības ne vēsts – lielveikalu Ķengaragā "ceļ" jau 14 gadus (27)

 
21.jūnijs 2016  07:01

Grandiozs tirdzniecības centrs ar kinoteātri, veikaliem, ķegļu zāli un restorāniem 200 000 kvadrātmetru platībā – šādu grandiozu būvi lietuviešu kompānija „Akropolis Group” Ķengaragā, bijušās porcelāna rūpnīcas teritorijā, plāno celt jau kopš 2002. gada. Pagājuši jau 14 gadi, un tālāk par vairāku pāļu iedzīšanu un koku izciršanu būvnieki nav tikuši.

Pirms 14 gadiem lietuviešu milzis „Akropolis” solījās būvēties Ķengaragā. Kokus izcirta, bet nekāds dižveikals tā arī nav tapis.

Pirms 14 gadiem lietuviešu milzis „Akropolis” solījās būvēties Ķengaragā. Kokus izcirta, bet nekāds dižveikals tā arī nav tapis.

Ieceres bija patiesi varenas – trīsstāvu tirdzniecības, izklaides un biroju centrs, kur lielveikals „Maxima” vien plānots vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru platībā. Sākotnēji tirdzniecības centru starp Maskavas un Salaspils ielu pie Slāvu tilta bija paredzēts pabeigt jau 2010. gadā, taču plānus esot izjaukusi krīze.

Paslepeni plāno izcirst kokus
Lietuviešu kompānija gan nav padevusies un sākusi darbus pie blakus centram plānotās autostāvvietas izbūves. Lai līdz „Akropolei” ierīkotu piebrauktuvi, bija nepieciešams nocirst 17 kokus. Sabiedrisko apspriešanu izsludināja atbilstoši tā laika likumam, taču realitātē tika pieliktas pūles, lai viss noritētu puslepeni – informatīvās planšetes bija novietotas vietās, kur tās pamanīja tikai īpaši vērīgi ļaudis.

Acīgākie tomēr aizpildīja veidlapas un iesniedza Rīgas domes Klientu apkalpošanas centrā, vairākums bija pret koku ciršanu. Tomēr gan toreiz, gan tagad sabiedriskā apspriešana ir formāls pasākums bez juridiska spēka. Likums tikai nosaka, ka būvniekiem argumentēti jāizskaidro savi plāni.

Koki pazūd, būvdarbi tā arī nesākas
Rīgas apgabaltiesas lēmumu kokus atļāva nocirst un kopumā plānoto 17 vietā likvidēja 47 kokus. Jautājot, kāpēc bija nepieciešama publiskā apspriešana, ja reiz tās rezultāts ignorēts, būvvaldes pārstāve Ilze Žuka tolaik atbildēja: “Pašvaldība ir tiesīga sabiedrības izteiktos viedokļus noraidīt, taču noraidījumiem jābūt pamatotiem. Šajā gadījumā tas bija iespējamais satiksmes dalībnieku apdraudējums.”

Šie, šķiet, bijuši pēdējie nopietnie būvdarbi, jo kopš tā laika būvlaukums aizaudzis ar nezālēm. Vispirms celtniecība apstājās nepilnvērtīgās projekta dokumentācijas dēļ, kaut arī koku nociršanu šīs nepilnības neaizkavēja. Pēcāk būvatļauja tika pagarināta līdz 2015. gada 1. jūnijam, un projekta pasūtītājs SIA „Maskavas NIP” apgalvoja, ka būvdarbi notiek pēc plāna, taču no reālas celtniecības nebija ne miņas.

Martā iedzīti pirmie pāļi
Arī šogad būvlaukumā valda lielākoties klusums, vienīgi vējā apgāztā sēta nomainīta ar stabilākas konstrukcijas žogu. Nekustamā īpašuma apsaimniekotāja, SIA „Akropolis LV” vadītāja Jeļena Kondrašova skaidro, ka pašlaik vairāk uzmanības pievērsts transporta plūsmas organizācijas un mazumtirdzniecības telpu uzlabojumiem.

Zeme, uz kuras iecerēts būvēt tirdzniecības centru, pieder SIA „Maskavas NIP”. Nekustamā īpašuma nodoklis gadā izmaksā 23 359,35 eiro.

Vairāki iedzīti testa pāļi ir vienīgās „Akropoles” būvlaukumā manāmās pārmaiņas pēc porcelāna fabrikas graustu nojaukšanas.

Vairāki iedzīti testa pāļi ir vienīgās „Akropoles” būvlaukumā manāmās pārmaiņas pēc porcelāna fabrikas graustu nojaukšanas.

Pavasara sākumā esot pabeigts pirmais reālās būvniecības posms – iedzīti testa pāļi. “Tiem tika veiktas dinamiskās un statiskās pārbaudes, savukārt pāļu izbūves laikā veikts tuvumā esošo ēku un tilta iespējamo vibrāciju monitorings. Rezultāti bija pozitīvi,” lepni vēsta Kondrašova.

Kuzņecova mantojums: divi skursteņi
„Akropoles” projektētāji no Rīgas pilsētas būvvaldes jūnijā saņēmuši apstiprinājumu arī iesniegtajam fasādes vizualizācijas projektam. Atbilstoši plāniem daļu ēkas veidos saskaņā ar vēsturisko mantojumu – Kuzņecova porcelāna fabriku. Lai to īstenotu, dizainā tiks akcentēti svarīgi elementi no bijušās fabrikas – saglabāti divi skursteņi, akmeņi no dzirnavām, porcelāna formas un vēsturiskā fasādes daļa, uz kuras tiks izvietots Kuzņecova fabrikas logo.

Apkaimes iedzīvotāji, kuri no saviem logiem labi var redzēt būvlaukumu, gan ironizē par šo “vēsturiskā mantojuma glābšanu” – no Kuzņecova fabrikas palikuši vienīgi pāris skursteņi.

Krietni sarukuši arī būvnieku plāni – tirdzniecības centra kopējā platība būšot aptuveni 96 000 kvadrātmetru, nevis 200 000, kā sākumā gribēts, investīciju apjoms nepārsniegs 120 miljonus eiro.

Edvīns Rakickis/Foto: Māris Puķītis/ Rojs Maizītis






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS