Skaidrs
Rīga
-1°
Skaidrs
LV RU
Zaļās dzīves ABC

Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt (5)

 
23.jūnijs 2016  09:01

Vasaras saulgriežos mūsu zeme uzzied krāšņi un daudzveidīgi. Taču ne vienmēr ir taisnība tautas gudrībai, ka “visa laba jāņuzāle / ko liek Jāņu vainagā”. Tāpēc nesteidzies plūkt un Jāņu vainagā vīt aizsargājamus augus – tas kaitē dabai, un draud bargs sods.

Bez vainagiem nav nekāda līgošana, taču der zināt, kuri augi ir īpaši saudzējami.

Bez vainagiem nav nekāda līgošana, taču der zināt, kuri augi ir īpaši saudzējami.

Latvijas Sarkanajā grāmatā kopš 2002. gada augusta ir ietvertas 319 augu sugas. Atbildība par nodarīto kaitējumu aizsargājamām sugām paredzēta gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā. Sods saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78. pantu fiziskām personām ir no 15 līdz 700 eiro, juridiskām – no 70 līdz 1400 eiro.

Sibīrijas skalbe (Iris sibirica)

Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt

Ja staigājot pa mitru pļavu vai ūdeņu piekrasti, ieraugāt ziliem, gaišziliem vai gandrīz baltiem ziediem ziedošu slaida auguma (45–100 cm) īrisu ar tievām garām lapām, visticamāk, tā ir Sibīrijas skalbe. Kaut gan dārzos audzē jau izkoptas šķirnes, brīvā dabā tas varētu nebūt nonācis kā dārzabēglis, bet Latvijas dabai tradicionāla savvaļas suga.

Naudiņu saulrozīte (Helianthemum nummularium)
Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt


Sausās pļavās, visbiežāk Daugavas un Gaujas ielejā, atklātās nogāzēs, mežmalās, visbiežāk upju krastos uz karbonātiska cilmieža un uz dolomīta atsegumiem var pamanīt augu ar skaistiem 1,5–3 cm lieliem dzelteniem ziediņiem. Tie izzied pa vienam no ziedkopas, kas izskatās kā spirāle ar ieritinātu galotni. Pats augs ir daudzgadīgs, sīks (10–20 cm) klinšrožu dzimtas puskrūms.

Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum)
Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt


Latvijā aug septiņas staipekņu sugas. Izņemot mainīgo staipekni un trejvārpu plakanstaipekni, citi ir diezgan parasti augi, taču visi aizsargājami, jo vairojas un aug ļoti lēni.

Jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus)
Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt


Staigājot gar jūru, kāpās vai jūrai tuvos priežu mežos, sevišķi Kurzemē, var ieraudzīt augu ar skaistiem purpursarkaniem vai violetiem ziediem, kas atgādina puķuzirņu ziedus. Taču tas nav savvaļas puķuzirnis, kas alkst nokļūt Jāņu vainagā. Tā ir jūrmalas dedestiņa, kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā. Pateicoties savām ārkārtīgi dziļajām saknēm, spēj augt pat smiltīs jūras krastā.

Latvijas savvaļas orhidejas

Mūsdienās puķu veikali ir pārpilni ar orhidejām – gan lielākiem, gan mazākiem ziediem. Pasaulē to ir ap 20 000 sugu, no kurām 90% aug tropos un subtropos.

Latvijā savvaļā aug 32 orhideju dzimtas sugas, no kurām 26 ierakstītas Sarkanajā grāmatā. Vairākums ir diezgan vai ļoti retas, pārsvarā aug mitrās pļavās, purvos un mežos.

Biotopu pārveidošanas dēļ īpaši apdraudēta dzimta. Orhideju sēklas ir ļoti sīkas, dīgst ārkārtīgi lēni, tikai sadarbojoties ar atbilstošajām mikorizas sēnēm, līdz uzziedēšanai paiet daudzi gadi. Latvijas orhidejām, izņemot dzegužkurpīti, ziedi ir sīki, lūpaini, sakārtoti skrajākās vai blīvākās vārpās, gan tumšsarkani, gan mēļi, gan dzelteni un balti. Nav obligāti jāiemācās pazīt un atšķirt vienu no otras visas 26 Latvijas aizsargājamo orhideju sugas, vienkārši saudzējiet tās visas.

Asinssarkanā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta)
Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt

Aug kaļķainās un purvainās pļavās, krūmājos, nosacīti biežāk vietās ar skraju veģetāciju piejūrā Rīgas–Mērsraga posmā. Biotopu nosusināšanas un augsnes rekultivācijas dēļ izplatība Latvijā samazinās.
No citām līdzīgām dzegužpirkstītēm viegli atšķirama pēc abpusēji bagātīgi violeti plankumainajām lapām (pārējām sugām plankumi tikai lapas virspusē).

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia)
Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt


Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha)

Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt


Latvijā savvaļā sastopamas divas naktsvijoļu sugas – smaržīgā un zaļziedu. Tās aug mēreni mitrās pļavās, krūmājos, skrajos mežos. Abas sugas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Smaržīgās naktsvijoles ziedi ir nelieli, balti, ar reibinošu smaržu, kas pastiprinās naktīs un pievilina naktstauriņus. Neziedošiem augiem ir tikai viena lapa.

Zaļziedu naktsvijolei ziedi nesmaržo un ir nevis tīri balti, bet gan nedaudz iezaļgani vai iedzelteni. Zied divas nedēļas agrāk, lapas šai sugai ir nedaudz apaļīgākas.

Naktsvijoles vairojas ar sēklām, kas ir sīkas, putekļveidīgas. Lai tās uzdīgtu, nepieciešamas īpašas mikorizas sēnes. Orhideju pētnieks un kolekcionārs Ilmārs Graudiņš ir izaudzējis naktsvijoles no sēklām. Viņš tās diedzēja veģetārajā želatīnā agar-agarā. Dīga lēni – divus gadus, tikai trešajā gadā parādījās asniņi. Līdz ziedēšanai bija jāgaida aptuveni 20 gadu.

Visas savvaļas orhidejas ir iekļautas 1973. gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

Lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora)
Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt

Ja mežmalā, skrajā mežā vai meža pļaviņā ieraugāt lielu (50–120 cm) puķi, kurai kā dzelteni kausiņi uz leju nokārušies ziedi, visticamāk, tā ir lielziedu uzpirkstīte. Zieda lejupvērstā forma ir tipisks pielāgojums, lai pasargātu putekšņlapas no samirkšanas rasā vai lietū.

Latvijā sastopama nevienmērīgi: reti valsts centrālajā un dienvidaustrumu daļā, ļoti reti rietumos. Šis augs var veidot lielas grupas. Lielziedu uzpirkstītes apdraud cilvēki – gan tie, kas to plūc, lai ieliktu vāzē vai pārdotu, gan karjeru ierīkošana, lai iegūtu dolomītu vai granti.

Šis ir ārstniecības augs, taču ļoti indīgs – no tā sirds glikozīdus saturošas zāles drīkst pagatavot vienīgi aptiekās.

Jūrmalas armērija (Armeria maritima)
Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt


Parastā armērija (Armeria vulgaris)

Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt


Latvijā aug divas armēriju sugas, abas aizsargājamas un pēc izskata diezgan līdzīgas. Abas zied sārtiem apmēram centimetru lieliem ziediem, kas sakopoti galviņveida ziedkopā uz gara ziedneša.

Jūrmalas armērija Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Daugavas un Lielupes ieteku apkaimē sausās pļavās un smilšainās vietās. Rīgas apkārtnē šos augus apdraud izmīdīšana, pļavu mēslošana un uzaršana.

Arī parastā armērija sastopama reti, galvenokārt valsts centrālajā un dienvidaustrumu daļā, sausās pļavās, iekšzemes kāpās, atklātās vietās ar skraju veģetāciju un gar dzelzceļa uzbērumiem.

Anda Leiškalne, “Kas Jauns Avīze” / Foto: Ieva Lūka/LETA, Shutterstock

Šī NAV "visa laba jāņuzāle" – izlasi, kurus augus vainagam neplūkt






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS