Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Bizness

Piecos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 100,4% (1)

 
29.jūnijs 2016  21:59

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada piecos mēnešos tika izpildīts 100,4% apmērā, iekasējot 2,983 miljardus eiro, un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, nodokļu ieņēmumos vērojams kāpums par 129 miljoniem eiro jeb 4,5%, informēja Finanšu ministrijā.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 2,98 miljardi eiro.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 2,98 miljardi eiro.

Šā gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem pieciem mēnešiem pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kā arī izdevumu kāpumu.

Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3,63 miljardi eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3,82 miljardu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljonu eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Virsplāna ieņēmumus šā gada piecos mēnešos nodrošināja akcīzes nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), kā arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēti mazākā apmērā, nekā plānots šajā periodā.

Akcīzes nodoklis iekasēts 332,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 4,7% vairāk, nekā plānots piecos mēnešos. Salīdzinājumā ar pērno gadu akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 7,5%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2012.gada, un šogad to pamatā nodrošināja ieņēmumi par naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas skaidrojams ar šo akcīzes preču patēriņa un nodokļa likmju pieaugumu no 2016.gada 1.janvāra.

UIN ieņēmumi 196,8 miljonu eiro apmērā pārsniedza piecos mēnešos plānoto par 8,7 miljoniem eiro jeb 4,6% un salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-maiju bija par 15 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, ko ietekmēja iemaksu palielināšanās. Iemaksu pieaugumu būtiski ietekmēja pēc UIN deklarācijām aprēķinātā papildus budžetā iemaksājamā nodokļa summa, kas liecina par labākiem pagājušā gada peļņas rādītājiem, nekā iepriekš plānots.

Ieņēmumi no NĪN šā gada piecos mēnešos veidoja 129,6 miljonus eiro, kas pārsniedza janvāra-maija plānu par 8,7 miljoniem eiro jeb 7,2%. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, ieņēmumi kāpuši par 13,3 miljoniem eiro jeb 11,5%. Desmit miljonu eiro pieaugumu nodrošināja kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumi par zemi. Tas ir skaidrojams ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Tāpat par 4,7 miljoniem eiro pieauguši NĪN ieņēmumi par mājokļiem, tajā skaitā Rīgā par 3,1 miljonu eiro, savukārt ieņēmumos par ēkām vērojams kritums par 1,4 miljoniem eiro.

Savukārt PVN ieņēmumi šā gada piecos mēnešos bija 781,3 miljoni eiro. Pateicoties virsplāna ieņēmumiem maijā, būtiski uzlabojusies arī plānotā izpilde periodā kopumā, kas veidoja 99,5% no piecos mēnešos plānotā. Salīdzinājumā ar pērnā gada pieciem mēnešiem PVN ieņēmumi ir kāpuši par 35 miljoniem eiro jeb 4,7%. Neskatoties uz darījumu vērtības samazināšanos un PVN iemaksu samazināšanos atsevišķās nozarēs, kopējos PVN ieņēmumus pozitīvi ietekmēja būtiski mazākas atmaksas.

Piecos mēnešos bija vērojams darījumu vērtības samazinājums nodokļu maksātājiem, kuri darbojas valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju darbības nozarē vai izglītības un zinātnes nozarē, kas skaidrojams galvenokārt ar celtniecības un ēku rekonstrukcijas darbu apjomu samazināšanos un mazākiem PVN reversajiem darījumiem, kā arī nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir degvielas tirdzniecība, ņemot vērā zemās naftas cenas. PVN ieņēmumus ietekmēja nodokļa ieņēmumu samazinājums gada sākumā, kad saruka iemaksātais PVN apjoms no uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar siltumapgādi un gāzes apgādi. Tas skaidrojams ar tarifu samazinājumu šajās nozarēs, kas nekompensēja patēriņa pieaugumu.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāns šā gada piecos mēnešos izpildīts 98,9% apmērā. 2016.gada piecos mēnešos vērojama 13,9 miljonu eiro jeb 2,3% plāna neizpilde iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumos, kas iekasēti 592,2 miljonu eiro apmērā. Zemāki ieņēmumi, nekā plānots, skaidrojami ar būtiski pieaugušajām IIN atmaksām - šā gada piecos mēnešos atmaksāti 46,7 miljoni eiro, kas ir par 19,1 miljonu eiro jeb 69,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Pēc informācijas iesniegtajos darba devēju ziņojumos, nodarbināto ienākumi 2015.gada decembrī un 2016.gada četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 5,1%. Iedzīvotāju ienākumu kāpums atspoguļojas IIN ieņēmumu pieaugumā par 23,4 miljoniem eiro jeb 4,1%, salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu (SOC) ieņēmumu pieaugumā par 63,2 miljoniem eiro jeb 6,7%. Taču valsts speciālajā budžetā SOC ieņēmumi pieauga tikai par 23,6 miljoniem eiro jeb 2,9%, jo tika veiktas lielākas iemaksas fondēto pensiju shēmā, ņemot vērā 2016.gadā palielināto likmi no 5% uz 6%.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bijuši 261,1 miljons eiro, kas ir par 47,4 miljoniem eiro jeb 22,2% vairāk nekā pērn, kas galvenokārt saistāms ar AS "Latvenergo" valstij izmaksātajām dividendēm par 2015.gadu 77,4 miljonu eiro apmērā, kas bija par 45,9 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Nenodokļu ieņēmumu pieaugums 2016.gada piecos mēnešos vērojams arī no naudas sodiem un sankcijām, kā arī no finanšu stabilitātes nodevas. Taču jau otro gadu pēc kārtas ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas netiek iekasēti plānotajā apmērā.

Šā gada piecos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi iekasēti 431,8 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, ka gada sākumā tika saņemti avansa maksājumi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem jaunajam plānošanas periodam, kā arī atmaksas lauksaimniekiem par jaunā plānošanas perioda aktivitātēm, kuras tika sāktas jau 2015.gada nogalē, ES fondu apguve vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pērnā gada pieciem mēnešiem vērojams ieņēmumu kritums.

Analizējot izdevumu pusi, ministrija secina, ka, neskatoties uz būtisku kapitālo izdevumu kritumu pret pērnā gada pieciem mēnešiem, kā arī mazākiem tēriņiem iemaksām ES budžetā un procentu maksājumiem par parāda apkalpošanu, kopbudžeta izdevumi 2016.gada pirmajos piecos mēnešos pieauguši par 2,2%.

Līdzīgi kā iepriekšējos periodos, lielākais kāpums vērojams tēriņiem subsīdijām un dotācijām, kas šā gada piecos mēnešos bija 842,3 miljoni eiro un pieauga par 159,3 miljoniem eiro jeb 23,3% galvenokārt valsts pamatbudžetā, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas budžeta programmā aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātās iepirkuma komponentes izmaksas.

Tāpat Zemkopības ministrijas budžeta programmās piecos mēnešos pieauguši maksājumi lauksaimniekiem par 55,8 miljoniem eiro, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Par 16,4 miljoniem eiro pieauga Veselības ministrijas izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri-maiju, tostarp izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai.

Būtisks pieaugums vērojams arī izdevumos sociālajiem pabalstiem, kas 2016.gada piecos mēnešos ir par 87,9 miljoniem eiro jeb 8,4% lielāki nekā pērn. Tajā skaitā izdevumi valsts pensijām šā gada piecos mēnešos bija par 42,7 miljoniem eiro jeb 5,8% augstāki nekā pirms gada, ko pamatā ietekmēja pensiju izmaksāšanas kārtība janvāra un maija svētku dienu dēļ, kā arī pensiju apmēra pieaugums, ko galvenokārt ietekmēja pensiju indeksācija 2015.gada oktobrī.

Kopbudžeta izdevumu kāpums pārējiem sociālajiem pabalstiem par 45,2 miljoniem eiro jeb 14,5% skaidrojams ar lielākiem tēriņiem valsts speciālajā budžetā, pieaugot bezdarbnieka pabalsta, vecāku pabalsta un slimības pabalsta saņēmēju skaitam salīdzinājumā ar pērnā gada pieciem mēnešiem. Šā gada piecos mēnešos slimības pabalstu skaits vidēji mēnesī pieaudzis par 3000 un šim mērķim izmaksāti par 12,9 miljoniem eiro jeb 26,7% vairāk nekā pērn pirmajos piecos mēnešos, kas veidoja 56,2% no gada plāna slimības pabalstiem. Palielinoties vidējai darba samaksai tautsaimniecībā, ir pieauguši arī pabalstu vidējie apmēri mēnesī. Savukārt valsts pamatbudžetā, uzlabojoties dzimstības rādītājiem, pieaug izdevumi ģimenes valsts pabalstiem un bērnu kopšanas pabalstiem.

Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada piecos mēnešos bija pērnā gada līmenī, taču, kamēr valsts pamatbudžetā šajā pozīcijā vērojams kritums par 6,2 miljoniem eiro jeb 2,6%, pašvaldību budžetā izdevumi precēm un pakalpojumiem pieauguši par 4,9 miljoniem eiro jeb 2,4%, kas pamatā saistāms ar lielākiem izdevumiem ēdināšanai izglītības iestādēs un nekustāmā īpašuma uzturēšanas izdevumiem.

Savukārt kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada četros mēnešos kritās par 100,7 miljoniem eiro jeb 42,6% pamatā pašvaldību budžetos, kur investīcijas saruka gan pamatdarbības nodrošināšanai, gan ES finansēto projektu īstenošanai. Tas skaidrojams ar iepriekšējā plānošanas perioda beigām un gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas straujākai sākšanai šā gada otrajā pusē.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS