Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Bizness

Nosaukums latvisks, taču brūvēts citur: kur ražo Latvijā iecienītos aliņus (36)

 
02.jūlijs 2016  06:50

Katra alus darītava lepojas ar savu preci un bieži to nosauc par godu kādai Latvijas vietai. Bet – vai viss ar latvisku etiķeti nopērkamais ir brūvēts tepat mūsu valstī?

Nosaukumi daudziem aliem latviski, taču tos ne vienmēr darina šepat. Ļoti bieži Latvijas alus brūvēts, piemēram, Lietuvā, jo vietējiem nepietiek jaudas.

Nosaukumi daudziem aliem latviski, taču tos ne vienmēr darina šepat. Ļoti bieži Latvijas alus brūvēts, piemēram, Lietuvā, jo vietējiem nepietiek jaudas.

Kur Mītava, kur Cēsis
Tomēr senākos laikos par Mītavu saukto Jelgavu šķir diezgan prāvs attālums no Cēsīm, kur patiesībā top „Mītavas alus”. Lāčplēsim ar kādreiz slaveno Lielvārdes kolhozu, kur reiz brūvēja bairīti, nav nekādas saistības.
Latvijas Alus darītāju savienībā apgalvo, ka lielā mērā viss latviešu alus top Latvijā. Nolēmām pārbaudīt, kā tad īsti ir.

Ar Tērveti, Piebalgu, Bausku viss kārtībā
Tērvetes miestiņus darina Kroņaucē, Tērvetes pagastā, Piebalgas alu – Jaunpiebalgā. Iļģuciema medalus un citi brūvējumi – no patriotiskā viedokļa arī ar tiem viss kārtībā, šos dzērienus ražo „Ilgezeem” darītava Rīgā.

Teiciens vēsta: “Bauskas alus tīrs kā zītars, kas to nedzer, tas ir tītars.” Leģendārā alus meistara Kārļa Zālīša brūvējumi nāk no Bērzkalniem Īslīces pagastā. Otrpus Mūsai atrodas pati Bauska, kuras vārdā alus arī nosaukts.

„Lielvārdes” alum ar Lielvārdi nav nekāda sakara, jo izplatītājs ir Rīgas uzņēmums „CIDO Grupa”, un tos ražo „Lāčplēša alus darītavā” Liepājā, toties – Latvijā.

„Dinaburg” un „Latgales nepasterizētais” tik tiešām ir no Latgales, Daugavpils, kur teju pie pašas Daugavas darbojas SIA „Latgales alus D”.

„Cēsu alu” brūvē Cēsīs, Aldaru laukumā. Te top arī „Mītavas alus”, kaut arī no Jelgavas Cēsis šķir gandrīz 120 kilometri. Leģenda vēsta, ka mītavnieku darina pēc „Prāta vētras” ģitārista Jāņa Jubalta tēva receptes.

Arī Valmiermuižas alus gadījumā melots nav, tas darīts Valmiermuižā pie Valmieras.

Bioloģiskās saimniekošanas piekritēji var izvēlēties miestiņu „Brūveris BIO”, kas tapis, izmantojot bez pesticīdiem audzētus miežus. Tas ir Latvijas produkts, kas top Rīgā, SIA „Brūveris”, netālu no Spilves lidlauka.

„Aldaris” sašaurinājies
„Aldaris” pirms dažiem gadiem peļņas apsvērumu dēļ krietni vien sašaurināja ražošanu, un tagad Pilzenes un cits alus ar latviskiem uzrakstiem patiesībā ražots darītavās ārzemēs. Uz vietas Rīgā gan top īpašs, teju kolekcionāru alus mazās partijās, arī par godu populārajam mūzikas festivālam klajā laistais „Positivus”.
 
Skeptiķi iebilst, ka ļoti bieži arī cits Latvijas alus brūvēts, piemēram, Lietuvā, jo vietējiem nepietiekot ražošanas jaudas. Šo uzskatu daļēji apstiprina „CIDO grupas” pārstāve Inese Lielpinka, atzīstot, ka vasarā vietējo zīmolu alus var arī netikt ražots Latvijā. Tāpat var būt otrādi.

Liepājā brūvē Lietuvai, Dānijā – Latvijai
„CIDO Grupa” ietilpst „Royal Unibrew” grupā, kas ir liels alus uzņēmums ar ražotnēm daudzās Ziemeļeiropas valstīs. “Pēc grupas citu uzņēmumu pasūtījuma produkcija „Lāčplēša alus darītavā” tiek ražota arī tirgiem ārpus Latvijas. Alus nozarē valda ļoti sīva konkurence, sezonā daudzkārt pieaug ražošanas apjomi, tāpēc vienas grupas ietvaros notiek sadarbība, lai nodrošinātu produkciju vajadzīgajā apjomā. Piemēram, mūsu ražotnē var ražot alu Lietuvas kolēģu vajadzībām, un atsevišķos gadījumos dāņu kolēģi var saražot alu Latvijas tirgum,” skaidro Lielpinka.

Alekss Pjats/Foto: Ieva Čīka/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS