Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Zaļās dzīves ABC

Svinēs Grīņu dabas rezervāta 80.jubileju (1)

 
01.jūlijs 2016  18:21

Ar dažādiem pasākumiem no 7. līdz 9. jūlijam Pāvilostas novadā svinēs Grīņu dabas rezervāta 80.jubileju, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļā.

Saskaņā ar Grīņu dabas rezervāta likumu dabas rezervāta platība šobrīd ir 1454,9 ha, tas izveidots ar mērķi saglabāt nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētīt tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošināt izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

Saskaņā ar Grīņu dabas rezervāta likumu dabas rezervāta platība šobrīd ir 1454,9 ha, tas izveidots ar mērķi saglabāt nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētīt tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošināt izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

7.jūlijā plkst.16 Pāvilostas bibliotēkā atklās Grīņu dabas rezervāta 80.jubilejai veltītu fotoizstādi "Caur uguni un ūdeni". Tajā ar dabas pētnieku uzņemto ainavu, augu un dzīvnieku fotogrāfiju, vēsturisku rezervāta izveidošanas dokumentu attēlu, Valda Grunska - mežsarga, Grīņiem nozīmīgas personības - dienasgrāmatas attēlu un fotogrāfa Pētera Jaunzema 20.gs. 80.gados rezervātā fiksēto kadru palīdzību varēs iepazīt šīs dabas teritorijas unikalitāti.

Grīņu dabas rezervāta svētki brīvā dabā sāksies 8. jūlijā plkst.18 Sakas pagasta "Graudiņu" pļavā. Interesentiem būs iespēja līdzdarboties dabas izziņas darbnīcās, spēlēs, būs arī muzicēšana pie ugunskura. Tumsai iestājoties, būs iespēja vērot kukaiņu pētnieku, entomologu šovu - lidojošo kukaiņu gaismošanu jeb pievilināšanu uz gaismu, pašiem piedalīties to atpazīšanā, klausīties stāstos par seškājiem grīnī, mežā un purvā.

Dalībnieki varēs nakšņot teltīs pasākuma norises vietā. Sestdien, 9.jūlijā, plkst.8.30 būs iespēja doties pārgājienā pa Grīņu dabas rezervātu kopā ar dabas, īpaši mitrāju, pētnieci Lieni Salmiņu. Pārgājiena garums būs apmēram 14 kilometri un vedīs uz grīņa sārtenes ziedēšanas vietām.

Kā norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas dabas izglītības centra "Slītere" vadītāja Andra Ratkeviča, Grīņu dabas rezervātu Latvijas valsts dibināja 1936.gadā, pirms 80 gadiem. Tas ir viens no četriem valsts rezervātiem un ir otrais vecākais rezervāts Latvijā (Moricsalas rezervāts dibināts pirms 104 gadiem). Aizsargāt unikālo, neparasti askētisko dabu Piejūras zemienē Rietumlatvijā starp Saku un Vērgali ar virsājiem un Eiropas mērogā reto grīņa sārteni ierosināja tā laika dabas pētnieki.

Sakā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā notika aktīva saimnieciskā darbība, jo uz mazapdzīvoto pagastu pārcēlās ģimenes no Latgales, kurām iedalīja jaunsaimniecības. Virsājus nodedzināja, saraka grāvjus, cēla ēkas, sēja labību. Saglabāt neskartus izdevās 700 hektārus - tik liels sākotnēji bija Grīņu rezervāts.

Saskaņā ar Grīņu dabas rezervāta likumu dabas rezervāta platība šobrīd ir 1454,9 ha, tas izveidots ar mērķi saglabāt nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētīt tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošināt izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

Vārds "grīnis" Sakas pusē nozīmē ieplakas mežos starp uzkalniem jeb kalvām. Grīnis pavasaros un rudeņos applūst, bet vasarās izkalst.

Mežkopji šo lokāli lietoto vārdu iekļāvuši savā profesionālajā terminoloģijā un par grīni sauc nabadzīgu, slapju meža augšanas apstākļu tipu ar plānu kūdras slāni, kaļķainu augsni un saknes necaurlaidīgu rūsakmeni pārdesmit centimetru dziļumā, kura veidošanos veicinājuši regulāri degumi.

Šādi apstākļi un tajā augošās augu sugas ir visai reti sastopamas. Nabadzīgais grīnis, kur aug priedes un bērzi, mijas ar Rietumeiropas tipa virsājiem (vācu - Haide). Latvija ir to izplatības tālākais ziemeļaustrumu punkts. 20.gs. 70.gados virsājus apstādīja ar priedi, tāpēc to platības stipri samazinājušās.

Grīnī aug grīņa sārtene, atlantiskā perioda augs, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ļoti reti sastopams, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā. Tas ir ēriku dzimtas sīkkrūms, 10 līdz 40 centimetri augsts, vasaras vidū uzzied sārtiem ziediņiem, kas zaru galos sakārtoti čemuros. Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ļoti reti sastopams, tāpēc iekļauts gan Latvijas, gan Baltijas valstu Sarkanās grāmatas 1.kategorijā.

Grīnī auga arī citi, kopumā 33, reti augi, piemēram, parastā purvmirte jeb balzāmkārkliņš, sīpoliņu donis, bezdelīgactiņa un citi.

LETA/Foto: Zane Bitere/LETA

Svinēs Grīņu dabas rezervāta 80.jubileju






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS