Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Zaļās dzīves ABC

Plastmasas pudeles un trauciņi: uzzini, kā tos izmest dabai draudzīgāk (13)

 
04.jūlijs 2016  05:50

Deviņdesmit procentus plastmasas saražo no naftas produktiem, un tāpēc tas ir ļoti enerģētisks materiāls. Būtu grēks šādu bagātību apglabāt atkritumu poligonā, kā tagad moderni sauc izgāztuvi.

Metot ārā pudeles, tās noteikti saplacini – aizņems mazāk vietas, līdz ar to tērēs mazāk resursu pārvadāšanai.

Metot ārā pudeles, tās noteikti saplacini – aizņems mazāk vietas, līdz ar to tērēs mazāk resursu pārvadāšanai.

No PET pudelēm var gatavot ne tikai nākamās PET pudeles, bet pat audumu, ko sauc par poliesteri. Kaut arī domāju, ka nevajag valkāt sintētiskas drēbes, savu viedokli neuzspiežu. Lai plastmasu varētu pārstrādāt, to nevajag mest sadzīves atkritumu konteinerā, bet gan dzeltenas krāsas otrreizējo izejvielu konteineros, kur var likt visu neplīstošo, ko var atkal izmantot.

Pārbaudi internetā
Katram atkritumu apsaimniekotājam var būt dažādi otrreizējo izejvielu pircēji, piemēram, kāds iepērk ar plastmasu oderētās kartona dzērienu pakas. Iesaku rūpīgi izlasīt, kas rakstīts uz dzeltenā konteinera, un drošības pēc arī nofotografēt, lai mājās var atkārtot. Var izmantot interneta vietni atkritumi.lv – šeit var klikšķināt uz dažādiem atkritumu veidiem un redzēt, vai jūsu dzīvesvietas tuvumā ir šķirošanas konteineri vai laukumi, kā arī taras iepirkšanas punkti.

Ierindas patērētājam nav jābūt ar īpašu izglītību atkritumu šķirošanā. Dzeltenā konteinera saturu pēcāk strādnieki pāršķiro, polietilēns, alumīnijs, kartons, cita makulatūra nokļūst, kur vajag, arī metālu magnēts izrauj no kopīgās masas.

Salātu trauciņi kalpo enerģijai
Ir neskaidrības, ko darīt ar krējuma trauciņiem, kas parasti izgatavoti no polistirola (zināšanai – veselībai ne pārāk labvēlīgs materiāls), ko apzīmē ar PS. Mazgāt un šķirot? Latvijā polistirolu nepārstrādā, tomēr arī to var izmantot.

Vienreiz lietojamie trauki, salātu trauciņi un jogurta trauciņi ir labs RDF materiāls jeb no atkritumiem gūts kurināmais (Refuse Derived Fuel) – galu galā 90% plastmasas ir izgatavots no naftas. Latvijā šo iepakojumu izmanto uzņēmums Cemex cementa ražošanas rūpnīcā.

Ko nevar paši, to eksportē
Rūpnīcā PET Baltija Jelgavā pārstrādā PET plastmasas pudeles, cietās plastmasas HDPE pudeles un LDPE plēves, piemēram, lauksaimniecības produktiem izmantotās un dažādas kanniņas pārstrādā “Nordic Plast” Olainē. Sašķirotos, bet Latvijā nepārstrādātos atkritumus eksportē uz ārvalstīm.

Šoziem Grobiņas novadā “Liepājas RAS” atkritumu poligona teritorijā atklāta uzņēmuma Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca – “Eco Baltia” grupas pirmā šāda veida rūpnīca. Te plānots sašķirot visus Liepājas apsaimniekošanas reģiona atkritumus, teju 30 000 tonnu gadā.

Noteikti saplacini
Iesaku eksperimentu: sakrāj maisu nesaplacinātu PET pudeļu. Un tad tās visas saplacini – tās aizņems krietni mazāk vietas. Konteiners ar neplacinātu iepakojumu būs pilns desmitreiz ātrāk, bet otrreizējo izejvielu automašīnai jābrauc biežāk. Tie ir ne tikai lieki transporta izdevumi, bet arī noslogoti ceļi un izplūdes gāzu piesārņojums.

Bieži dzirdu, ka cilvēki saka: viņi šķirošot tikai, kad valstī ieviesīs depozītsistēmu. Jā, tas, ka stikla, alumīnija un PET taru savāc par samaksu, ļoti veicina trūcīgu ļaužu un bērnu čaklumu. Tomēr Latvijā jau teju 20 gadus iegulda līdzekļus atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanā, un ar tās palīdzību pārstrādei savāc daudz vairāk dažādu materiālu veidu, ne tikai šos trīs.
Turklāt var ietaupīt

Pie viena es jau veikalā analizēju, kurš iepakojuma veids ir dārgāks, kurš lētāks, un, piemēram, piena produktus vienmēr pērku polietilēna maišelī, nevis dārgā PET pudelē vai tetrapakā. Uz katru piena litru ietaupu 20–35 centus, bet maisiņu izskaloju un ielieku dzeltenajā konteinerā.

Nepērku fasētu dzeramo ūdeni, bet filtrkrūzē leju krāna ūdeni. Cenšos netērēties par iepakojumu, bet pērku pēc iespējas vienkāršāk iesaiņotus produktus. Šie ieradumi ne tikai samazina tēriņus, bet arī atkritumu kalnus.

Starp citu, atkritumu šķirošana kļuvusi par stilīguma pazīmi Uzbekistānas bagāto ļaužu vidū – viņi zina, ka tā dara Vācijā, un grib līdzināties eiropiešiem.

Anitra Tooma, “Kas Jauns Avīze” / Foto: Ieva Lūka/LETA

Plastmasas pudeles un trauciņi: uzzini, kā tos izmest dabai draudzīgāk






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS