Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Bizness

Kopš Krievijas embargo piena cena Latvijā slīd bezdibenī; prognozē vēl lielāku kritumu (83)

 
03.jūlijs 2016  09:07

Piena iepirkuma cena Latvijā turpina lejupslīdi, viena mēneša laikā samazinoties vēl par 6,46%, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā.

Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.

Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.

Maijā svaigpiena cena noslīdējusi līdz vidēji 18,23 eiro par vienu centneru, kas ir par 20% mazāka nekā tieši pirms gada un par 38% mazāka nekā 2014.gada jūlijā - vienu mēnesi pirms Krievija noteiktā embargo.

ZM jaunākajā datu analīzē norādīts, ka Latvija ar iepriekšējo mēnešu zemāko iepirkuma cenu visā Eiropas Savienība (ES) nu pavirzījusies par vienu vietu augšup, pēdējo vietu sarakstā ieņemot Lietuvai, kur aprīlī vidējā iepirkuma cena bijusi 19,38 eiro, kamēr Latvijā - 19,49 eiro par centneru piena.

Tikmēr visā ES turpinās cenas kritums, aprīlī vidējam rādītājam nokrītot līdz 27,27 eiro salīdzinājumā ar martā maksātajiem 28,36 eiro par vienu centneru piena. Augstākā cena - 54,74 eiro - maksāta Kiprā, kam seko Malta ar 42,94 eiro un Grieķija ar 38 eiro rādītāju.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka beidzot tirgū parādās arī dažas pozitīvas iezīmes. Lai gan ES piena iepirkums joprojām lielāks nekā 2015.gadā, Eiropas Komisija prognozē, ka gada pēdējos mēnešos iepirkums jau būs mazāks nekā attiecīgi 2015.gadā, līdz ar to mazināsies pārprodukcija.

Lielākie ES dalībvalstu pieaugumi piena ražošanā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu laiku pērn, šogad ir Kiprā, kur piens saražots par 25% vairāk, kam seko Luksemburga ar 21% un Nīderlande ar 16% pieaugumu. Latvijā pieaugums šogad ir 6%, kas ir 12.augstākais rādītājs ES. Aprīlī iepirktā piena daudzums bijis vairāk nekā 63 000 tonnu, savukārt maijā - 71 000 tonnu, no kā eksportēti vairāk nekā 20 000 tonnu.

Kā pozitīva tendence tiek minēts arī piena produktu tirdzniecības kāpums gada pirmajos četros mēnešos, ko veicina piena produktu importa tālāks pieaugums Ķīnā. Pieprasījums pēc sviesta tur pieaudzis par 46%, pēc siera - par 27%, kondensētā piena - pat par 96%. Tāpat pieprasījums aug Krievijā - sviestam - par 69%, sieram - par 31%, piena pulveriem - par 20%.
Attiecīgi turpinās arī ES piena produktu kopējā eksporta pieaugums - sviestam par 49%, bet sieram - par 14%, kas ļauj cerēt uz vienmērīgāku produkcijas noietu un piena iepirkuma cenas pieaugumu ilgtermiņā.

Kā ziņots, ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans šonedēļ apstiprinājis, ka nākamajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem tirgus krīzes situācijas risināšanai. Sēde plānota 18.jūlijā, un tajā komisārs akcentēšot pasākumus, kuri varētu risināt piena pārprodukcijas problēmu, piena pieprasījuma un piedāvājuma stabilizēšanu un līdzsvarošanu.

Jau vēstīts, ka visā ES, tostarp Latvijā, šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas un kvotu sistēmas atcelšanas. Kopš 2014.gada jūlija līdz 2016.gada maijam piena cena samazinājusies par 38%, ilgstoši nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.

Tikmēr Briselē norāda, ka papildu ārkārtas atbalsta piešķīrumu ES piensaimniekiem neveicina arī fakts, ka desmit valstis līdz šim tā arī nav izmantojušas iepriekšējo Eiropas Komisijas ārkārtas piešķīrumu.

Piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Savukārt šā gada jūnijā visām piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāti vēl 6 197 000 eiro.

LETA / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS