Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Kultūra

Etnogrāfe Ilze Ziņģīte noslēdz 44 gadus ilgās darba gaitas Nacionālajā vēstures muzejā (1)

 
03.jūlijs 2016  22:49

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte noslēgusi 44 gadus ilgās darba gaitas muzejā, informēja LNVM.

Teju divdesmit gadu Ziņģīte nostrādāja par LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāju.

Teju divdesmit gadu Ziņģīte nostrādāja par LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāju.

Ziņģīte muzejā sāka strādāt 1972.gadā, vairākus gadus pēc Lietišķās mākslas vidusskolas tērpu modelēšanas nodaļas absolvēšanas. Eksperte ar savām zināšanām un prasmēm dalījusies arī ārpus LNVM vides. Viņa aicināta līdzdarboties Dziesmu svētku tautas tērpu žūrijā, iegūstot kompetentas, atsaucīgas padomdevējas slavu. Ziņģīte strādājusi arī par lektori, konsultanti, veidojusi izstādes, komplektējusi tērpus, ģērbusi manekenus, rakstījusi zinātniskas publikācijas par tradicionālo apģērbu jeb tautas tērpu. Arī daudzo tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieces bieži mērojušas ceļu uz muzeju, lai savām acīm redzētu etnogrāfiskās bagātības, kādas glabājās muzeja krājumā.

Viens no svarīgākajiem Ziņģītes darba mūža veikumiem ir kopā ar kolēģiem sagatavotais muzeja izdevums "Latviešu tautas tērpi" trīs sējumos. Ideja par izdevumu ekspertei radusies pagājušā gadsimta 80.-90.gadu mijā. Īpaši izstādes "Latvju raksti" laikā apjausts, ka jāveido publikācija, un tad sācies "ilgais, garais, grūtais ceļš uz trīs sējumu tautas tērpu grāmatām". Diemžēl sagatavotais materiāls dienasgaismu pārmaiņu laikos ieraudzīja tikai 1995.gadā, kad izdeva pirmo sējumu "Vidzeme", sekoja "Kurzeme", kuru galvenokārt sagatavoja Velta Rozenberga, un 2003. gadā "Zemgale, Augšzeme, Latgale".

Teju divdesmit gadu Ziņģīte nostrādāja par LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāju. "Laikam tā ir laimīga sakritība. Galvā jau ir nākušas dažādas domas, esmu cilājusi spārnus un meklējusi citu darbavietu, bet nekādi nav sanācis aiziet," teikusi Ziņģīte. Viņa stāsta, ka dienas muzejā aizskrien ļoti steidzīgi un nemanot. "Cilvēki bieži iedomājas, ka muzejā ir Dieva miers un nesatricināma kārtība, taču katra diena ir citāda, arī katrs darbs un katrs darba posms ir citāds. Strādāšana muzejā ir absolūts nestandarta darbs. Turklāt muzejniekam jāspēj orientēties daudzās lietās," norāda etnogrāfe. Viņas mīļākā kolekcija esot Valtera Hirtes kokgriezumi.

LNVM direktors Arnis Radiņš teic, ka Ilze Ziņģīte par Etnogrāfijas nodaļas vadītāju kļuva, pateicoties savai apņēmībai un uzcītīgam darbam. Kad viņš savulaik sācis strādāt muzejā, viņa jau bijusi priekšā un ar lielu darbu bija sasniegusi augstus mērķus. "Ilze ir liela praktiķe un lieku neko neizsaka. Viņa bieži izvēlējās palikt muzejā ilgāk par darba laiku, bet ne jau tāpēc, ka to kāds liktu – viņai šis darbs patika. Mūsdienu paaudzē trūkst šādu cilvēku, kas tik ļoti aizrautos ar tautas mākslu, tautas tērpiem, tradicionālo keramiku. Ilzi Ziņģīti kā darbinieci vērtēju ļoti augstu. Paldies Ilzei par atdevīgu mūžu muzejā!" uzsver Radiņš.

Muzeja pārstāvji domā, ka ar savām zināšanām un pieredzi Ziņģīte turpinās dalīties arī turpmāk, konsultējot tautas deju ansambļus, korus un atsevišķus interesentus par latviešu tautas tērpiem un tautas lietišķās mākslas darinājumiem.

BNS / Foto: Lita Krone/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS