Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Citi sporta veidi

Zigismunds Sirmais jau ar pirmo šķēpa metienu kvalificējas Eiropas čempionāta finālam (1)

 
06.jūlijs 2016  19:48

Latvijas šķēpmetējs Zigismunds Sirmais trešdien jau ar pirmo metienu kvalificējās Eiropas čempionāta finālam.

Šķēpmetējs Sirmais ar pirmo metienu kvalificējas Eiropas čempionāta finālam.

Šķēpmetējs Sirmais ar pirmo metienu kvalificējas Eiropas čempionāta finālam.

Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā notiekošajās sacensībās Sirmais kvalifikācijas pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 82,96 metru tālumā, bet finālsacensībās iekļūs sportisti, kuri pārsniegs 81,50 metru atzīmi.

Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.

Kvalifikācijas A grupā startēja arī vēl viens Latvijas olimpietis Rolands Štrobinders, tomēr viņam neviens no trim mēģinājumiem netika ieskaitīts, sportistam paliekot bez rezultāta.

Vēlāk kvalifikāciju uzsāks arī B grupa, kurā startēs Jānis Svens Grīva.

Tikmēr 400 metru barjerskrējienā Jānis Baltušs trešdien savā skrējienā finišu sasniedza 51,26 sekundēs un finišēja piektais, bet ātrākais ar 49,56 sekundēm bija slovāks Martins Kučera, kurš uzrādīja labāko laiku no visiem priekšskrējienu dalībniekiem. Sacensības Baltušs noslēdza dalītā 14.vietā, bet, lai iekļūtu pusfinālā, viņam pietrūka 0,43 sekunžu.

Pusfinālā iekļuva divi ātrākie sportisti no katra skrējiena, kā arī četri labāko rezultātu īpašnieki no pārējiem sportistiem.

LETA jau vēstīja, ka trešdienas rīta sesijā Gunta Latiševa-Čudare pārliecinoši sasniedza pusfinālu 400 metru skrējienā. Savā priekšsacīkšu skrējienā Latiševa-Čudare izcīnīja otro vietu, finišējot pēc 53,36 sekundēm, kas ir viņas sezonas labākais rezultāts.

Tikmēr tāllēkšanas kvalifikācijas sacensības neveiksmīgi aizvadīja Elvijs Misāns, kurš ar rezultātu 7,61 metrs palika 20.vietā 24 dalībnieku konkurencē un netika 12 finālistu vidū. Kvalifikācijas normatīvu (8,00 metri) izpildīja četri tāllēcēji, bet pārējie astoņi tika atlasīti pēc rezultāta.

Savukārt Latvijas rekordiste septiņcīņā Laura Ikauniece-Admidiņa, startējot 100 metru barjerskrējienā, priekšsacīkstēs palika dalītā 23.vietā. Latvijas sportiste finišēja pēc 13,51 sekundes, kas ir krietni sliktāks rezultāts nekā viņas maija beigās sasniegtais personiskais rekords, kad sportiste daudzcīņas sacensībās Austrijā šo distanci veica 13,07 sekundēs.

Nākamajā kārtā iekļuva pa divām labākajām no četriem skrējieniem, kā arī nākamās piecas labāko rezultātu īpašnieces. Lai tiktu pusfinālā, distanci vajadzēja veikt vismaz 13,23 sekundēs.

Vēl trešdien Eiropas čempionātā vakara sesijā uz starta dosies arī Mareks Ārents kārtslēkšanas kvalifikācijā un Aiga Grabuste tāllēkšanas kvalifikācijā.

Pirmajā sacensību dienā tiks sadalīts tikai viens medaļu komplekts - 10 000 metru skrējienā sievietēm.

Latviju Eiropas čempionātā, kas ilgs līdz svētdienai, pārstāvēs arī Dmitrijs Jurkevičs (1500 metru skrējiens), Jānis Višķers, Agata Strausa (abi - pusmaratons), Sinta Ozoliņa, Madara Palameika, Līna Mūze (visas - šķēpmešana) un Līga Velvere (400 metru barjerskrējiens). Savukārt Misānam vēl plānots starts trīssoļlēkšanā.

Tikmēr trīs vieglatlēti, kuri izpildīja Eiropas čempionāta normatīvus, atteicās startēt šajās meistarsacīkstēs, šādu lēmumu pieņemot lodes grūdējam Mārim Urtānam, kārtslēcējam Paulam Pujātam un vesera metējam Igoram Sokolovam.

Eiropas meistarsacīkšu normatīvus bija izpildījuši arī šķēpmetēji Anete Kociņa, Gatis Čakšs un Ainārs Kovals, taču katrā disciplīnā vienu valsti drīkst pārstāvēt maksimums trīs atlēti.

Latvijas Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi astoņas medaļas - divas zelta (Staņislavs Olijars un Ineta Radeviča), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Līdz 2012.gadam Eiropas čempionāti risinājās reizi četros gados, bet Amsterdamā sacensības otro reizi vēsturē tiek aizvadītas arī olimpiskajā gadā.

Amsterdamā startēs 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nebūs Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēs 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem.

LETA/Foto: AFP/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS