Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Robežsardze Inta pārpeld 3 upes, dzenoties pakaļ vjetnamiešu imigrantiem (139)

 
10.jūlijs 2016  07:13

Lai pildītu darba pienākumus, nav nekā neiespējama, apliecina 24 gadus vecā Latvijas robežsardzes seržante Inta Garkule-Marecka. Viņa nakts tumsā peldus un kopā ar savu dienesta suni metās pakaļ vairākiem robežpārkāpējiem no Vjetnamas, kurus pavisam drīz arī notvēra. Par varonīgo rīcību Intai piešķirta prēmija un Atzinības krusts.

Medaļa un prēmija, ko Inta saņēmusi par paveikto, bijis ļoti patīkams pārsteigums, taču pati drosminiece teic, ka vien pildījusi savus dienesta pienākumus.

Medaļa un prēmija, ko Inta saņēmusi par paveikto, bijis ļoti patīkams pārsteigums, taču pati drosminiece teic, ka vien pildījusi savus dienesta pienākumus.

Zemessardzē no 14 gadu vecuma
Intas dzimtā pilsēta ir Daugavpils. Bērnību viņa aizvadījusi Latgalē, mācoties Naujenes pamatskolā, pēc tam beigusi Daugavpils 1.arodvidussskolu, kur saņēmusi friziera diplomu. Turklāt jau 14 gadu vecumā Inta sākusi dienēt Zemessardzē. „Dienēju Daugavpils 34.zemessardzes bataljonā. Sākumā piedalījos apmācībā, taču, sasniedzot 16 gadu vecumu, bataljonā kļuvu par tā saucamo priekšējo novērotāju. Bija ļoti daudz treniņu, apmācību, un izbraukumu uz Ādažu poligonu!” aizrautīgi stāsta seržante. Intas mamma Ināra jau 26 gadus darba gaitas saista ar dzelzceļu, savukārt tētis Arkādijs ir tālbraucējs.

No frizieres par seržanti-kinologu
„Man jau no agras bērnības ļoti patika lidmašīnas. Vienmēr domāju, ka izaugot kļūšu par lidotāju, taču paaugoties kļuva skaidrs, ka izmācīties par pilotu, protams, ir ļoti dārgi. Tā vietā apguvu friziermākslu un kādu laiku ar to arī nodarbojos,” par pirmajām darba gaitām stāsta Inta. Tomēr, uzsākot dienestu Zemessardzē, viņai kļuvis skaidrs, ka vajagot raudzīties uz militāro sfēru: „Rezultātā iestājos Rēzeknes Robežsardzes koledžā. Mācoties uzzināju, ka Robežsardzei vajadzīgi arī kinologi un, tā kā suņi man vienmēr ir patikuši, nolēmu kļūt par kinologi.” Savu lēmumu Inta nenožēlo un nu jau aizvada Robežsardzē piekto dienesta gadu. Ikdienā viņai blakus ir uzticamais un vienmēr darbam gatavais vācu aitu sugas suns Niksons.

Pārpeld upes un aiztur divus pārkāpējus
Intas pakāpes pilnais nosaukums ir „inspektors-kinologs seržante”. „Darbā, protams, pats galvenais ir apsekot noteikto maršrutu un konstatēt pārkāpumu, ja tāds ir. Robežsargam ir pienākums rīkoties saskaņā ar pavēli. Bieži vien tas nozīmē sekot pa pēdām un veikt aizturēšanu,” skaidro jaunā seržante.

Notikumiem bagātajā vakarā Inta, kā jau ierasts, devusies uz darbu, lai pieņemtu maiņu: „Pēc tam kad tika saņemta informācija par iespējamu nelikumīgu robežas šķērsošanu, mani ar kolēģi aizsūtīja uz konkrēto vietu, lai es kopā ar suni izstaigātu apkārtni un pārbaudītu, vai nav kādu pēdu. Atbraucot uz notikuma vietu, Niksons uzrādīja pēdas. Saskaņojot situāciju ar vadību, devāmies meklēt pārkāpējus.”

Inta stāsta, kā pēdu dzīšanas laikā peldus tika pārvarēta upe: „Peldēju, jo Niksons rādīja, ka arī pārkāpēji nesen bija šķērsojuši upi. Pēc tam nācās tikt pāri vēl divām purvainām ūdenstilpnēm. Tā kā esmu neliela auguma, man atkal vajadzēja peldēt pāri,” šķērsojot trešo ūdenstilpni, Intas pārinieks Niksons uzrādījis pirmo no pārkāpējiem, „Kad tiku  galā ar šo personu, suns sāka vilkt tālāk pa pēdām un netālu atrada otro personu. Aizturējām abas personas, sagaidījām atbalstu un konvojējām pārkāpējus uz nodaļu.”

Intas ar savu pārinieku Niksonu ir kopā gan darbā, gan panākumu laurus plūcot. Robežsardzē viņa strādā jau piekto gadu.

Intas ar savu pārinieku Niksonu ir kopā gan darbā, gan panākumu laurus plūcot. Robežsardzē viņa strādā jau piekto gadu.


Par paveikto saņem robežsardzes Atzinības krustu
„Teikšu tā, man bija svarīgi izdarīt savu darbu kvalitatīvi un pēc iespējas ātrāk, nevis palikt sausai. Īpaši nedomāju ne par aukstumu, ne slapjumu, ne arī komfortu – bija svarīgi noķert šīs personas,” savu rīcību skaidro Inta. To, ka, pildot ikdienas pienākumus, tiks pie medaļas un prēmijas, viņa neesot paredzējusi: „Neko tādu es pat iedomāties nevarēju – man tas bija ļoti patīkams pārsteigums! Protams, mūsu darbs ir nopietns un svarīgs, bet manā uztverē tās dienas notikumi bija vienkāršs darba process. Nelikās, ka esmu paveikusi ko īpašu, taču redz, kā sanāca.” Intas priekšniekiem gan bijis daudz optimistiskāks vērtējums tam, ko paveikusi Inta – viņai piešķirts robežsardzes Atzinības krusts un naudas prēmija 200 eiro apmērā. Arī svinīgajā ceremonijā Intai blakus, kavaliera lomā, lepni sēdēja uzticamais Niksons.

„Mani savās gaitās vienmēr ir atbalstījusi arī mana ģimene. Protams, vecāki šad tad uztraucas, bet mamma mani ir uzaudzinājusi par stipru cilvēku, un pati to labi apzinās! Varu pateikt, ka mans vīrs Jevgeņijs nebija pārsteigts par to, ko izdarīju – viņš mani pietiekami labi pazīst!” smej Inta.
 
Robežsardzes seržante Inta Garkule-Marecka saņem Atzinības krustu par drosmi

Kasjauns.lv/Foto: Valsts Robežsardzes arhīvs
 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS