Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Esi vesels

Sliktas ziņas vecākiem, kuri multenītes telefonā izmanto par "bērnu aukli" (9)

 
14.jūlijs 2016  08:08

Gan viedtelefoni, gan planšetdatori un klēpjdatori kļuvuši ne vien par mūsu ikdienas pavadoņiem, bet arī mūsu mazuļu, jo īpaši pusaudžu izklaidētājiem. Vai zinājāt, ka vasaras dienā ārā pat paēnā šīs ierīces var bojāt bērnu redzi? Par to brīdina "Tautas Veselības Avīze".

Multenītes vecāku viedtālruņos ir lielisks veids, kā padarīt mazuli rāmu, atturēt no skraidīšanas un cilvēciskas runāšanās. Uz bērnu acīm šis nejaukais paradums var atstāt smagas sekas.

Multenītes vecāku viedtālruņos ir lielisks veids, kā padarīt mazuli rāmu, atturēt no skraidīšanas un cilvēciskas runāšanās. Uz bērnu acīm šis nejaukais paradums var atstāt smagas sekas.

Lai gan cilvēka acis attīstījušās un piemērojušās redzēšanai saules gaismā, tomēr no dabas cilvēki ļoti reti skatās uz sauli – dienā tā ir tik spilgta, ka var apžilbt, un arī saulrieta vērošana vairumam nav ikdienišķa nodarbe.

Piemērotākā – atstarotā gaisma
Patiesībā nav lielas vajadzības skatīties saulē – galvenais, ka tā dod gaismu, apspīd mūsu apkārtni un atstarotā gaisma palīdz jau no aizlaikiem atpazīt gan mūsu draugus, gan ienaidniekus, gan pārtiku, gan darbarīkus, gan mīļotos cilvēkus, gan ceļu mājup, gan skaistas ainavas.
Pēc saulrieta bija jādodas gulēt vai arī kaut ko ieraudzīt varēja ugunskura, sveces, skala vai petrolejas lampas gaismā. Arī atstarotajā. Civilizācijai attīstoties, aizvien biežāk cilvēkiem bija jāskatās gaismas avotos – luksoforos, mašīnu gabarītugunīs, vēlāk neona reklāmās, monitoros. Cilvēka acis nav īsti piemērotas tam, lai ilgstoši raudzītos gaismas avotā – tikai īsu laika mirkli un ja šis gaismas avots nav pārāk spožs.

Ļauj acij „vingrot”!
Grāmatu lasīšana un kino skatīšanās ir atstarotās gaismas uztveršana, kas šajā ziņā acīm ir veselīgāka. Tomēr gan grāmatām, gan kino ir trūkumi – mēs ilgāku laiku esam spiesti skatīties vienā attālumā un nenotiek dabiskā acu „vingrošana”, kad acis nepārtraukti koncentrējas uz dažādos attālumos esošiem objektiem – gan ļoti tuviem, gan tāliem. Tāpēc gan ilgāku laiku lasot grāmatas, gan skatoties kino, acis nogurst. Kino arī pievieno vēl vienu acis nogurdinošu faktoru – ekrāna zibināšanos. Tā gan ir tik ātra, ka šķietami nemanām pauzītes starp kadriem, bet iespaidu uz acīm atstāj.

   Tikšanās ar draugiem kafejnīcā, brauciens autobusā, dažas minūtes uzgaidāmā telpā pie ārsta vai brauciens zaļumos aizvien biežāk nav iedomājama bez lūrēšanas ekrānos.

Tikšanās ar draugiem kafejnīcā, brauciens autobusā, dažas minūtes uzgaidāmā telpā pie ārsta vai brauciens zaļumos aizvien biežāk nav iedomājama bez lūrēšanas ekrānos.

Vēl nedabiskāka ir televīzijas skatīšanās. Vispirms tāpēc, ka tas ir tiešās gaismas avots, otrkārt – atrodas fiksētā attālumā un treškārt, kadriem mainoties, tāpat kā kino, tas smalki vibrē.

Ekrāni līdzi visur
Līdzīgi ir ar daudzajiem ekrāniem, kurus mūsdienās mūs pavada it visur – viedtālruņiem, planšetdatoriem, klēpjdatoriem. Tikšanās ar draugiem kafejnīcā, brauciens autobusā, dažas minūtes uzgaidāmā telpā pie ārsta vai brauciens zaļumos aizvien biežāk nav iedomājama bez lūrēšanas ekrānos. Multenītes vecāku viedtālruņos ir lielisks veids, kā padarīt mazuli rāmu, atturēt no skraidīšanas un cilvēciskas runāšanās. Bērns, kuru vecāki „neitralizējuši” ar savu viedtālruni vai planšeti, nekoncentrējas uz apkārtni un cilvēku sejām, bet spilgtu kustīgu attēlu ekrānā.
Bez trīs jau minētajiem acīm nelabvēlīgajiem faktoriem (ilgstošas raudzīšanās gaismas avotā, ilgas skatīšanās vienā attālumā un ekrāna vibrācijām) nevar nepieminēt arī ceturto – ekrāni izstaro diezgan spēcīgu zilā spektra gaismu.

Zilie stari
Tieši šī gaisma ir ar lielu enerģiju un dabā palīdz cilvēka organismam salāgoties ar diennakts ritmu, spēcīgi ietekmē mūsu hormonālo sistēmu, miega dziļumu, kvalitāti. Ir vērts atcerēties – ja arī ekrāns izstaro pamatā balto gaismu, tas nozīmē, ka izstaroti tiek visu spektra krāsu gaismas viļņi: arī zilie. Tikai pašos pēdējos gados sākusies tik plaša mazo ekrāniņu izmantošana ikdienā un bērnu izklaidēšanai, tāpēc vēl nav uzkrājies pietiekami daudz informācijas, kā tas ilgtermiņā ietekmē bērnu redzi, miega ritmus, hormonālo regulāciju un uzvedību. Par to, ka ietekmē, šaubu nav, tāpēc būtu vērts ierobežot pie ekrāniem pavadāmo laiku gan mazuļiem, gan jau lielākiem bērniem. Acu ārsti neiesaka mazuļiem vairāk nekā 15 minūtes dienā skatīties ekrānos. Lielākiem bērniem, kam bieži vien skolas mājasdarbu pildīšanā jāizmanto dators un īpaši svarīga šķiet sazināšanās sociālajos tīklos, tik skarbus ierobežojumus noteikt būs nereāli. Tomēr ļoti ieteicams vairs neskatīties ekrānos vismaz stundu pirms paredzētā gulētiešanas laika.

Akomodācijas spazmas
Vasara un iespēja paņemt līdzi mazos ekrāniņus – viedtālruņus un planšetdatorus, arī izbraucot pie dabas un pat pludmalē, pie visiem iepriekšējiem pievieno vēl vienu ļoti bīstamu faktoru. Āra spilgtajā gaismā un pat nojumē elektroniskie ekrāni nobāl, un, lai tajos kaut ko saskatītu, ļoti jāsasprindzina redze, kas var izraisīt galvassāpes, acu graušanu, rodas akomodācijas spazmas, kas izpaužas kā viltus tuvredzība. Ja acis pietiekami neatpūtina, šīs spazmas līdz galam neatlaižas, kļūst ierastas un var attīstīties reāla tuvredzība. Un vēl svarīgi zināt – bērna acis ir ne tikai jutīgākas un dzidrākas dažādiem, arī kaitīgiem stariem, bet pāridarījumi bērna acīm uzkrājas un var smagi atspēlēties vēlāk, jau pieaugušā vecumā, un jo īpaši pāri pusmūžam.

Padoms vecākiem
Ja paredzēts kāds garāks brauciens, vai gaidīšana vai arī gribi, ka bērns iemācās koncentrēties uz attēliem un gūt sev nelielu atelpu no mazā kāpēcīša lielās enerģijas, tad ņem līdzi krāsojamās grāmatas – tajās skatoties, bērna acīs nonāks veselīgāka atstarojošā gaisma, un acis dabiskāk „vingros”, pārmaiņus skatoties gan uz lapu, gan krāsainajiem zīmuļiem.

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS