Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Mītiskais tikumiskās audzināšanas projekts. Skaidrojam, kādas tad ir jaunās tikumu vadlīnijas (8)

 
14.jūlijs 2016  10:40

Pedagogs audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs par izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem, nosaka tā dēvētās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas.

Piemēram, tikumiskās vadlīnijas paredz pedagoga atbildību par informācijas materiālu atbilstību skolēna audzināšanas mērķim.

Piemēram, tikumiskās vadlīnijas paredz pedagoga atbildību par informācijas materiālu atbilstību skolēna audzināšanas mērķim.

Vadlīniju izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir cieši saistīta ar pašaudzināšanu (pašizziņu un pašpilnveidi).

Izglītības procesā ir jāveicina izglītojamā izpratne, atbildīga attieksme un rīcība, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, darbs, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Vērtību apliecināšanai un īstenošanai izkopjami vadlīnijās noteiktie tikumi. Vērtību sistēmas veidošanās un tikumu izkopšana ir process, kas turpinās visu mūžu.

Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.

Noteikumu projekts "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība", kas iesniegts izskatīšanai valdībā, paredz, ka pedagogs ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei. Pedagogs tāpat neveic aģitāciju, kā arī viņam jāievēro politiskā un reliģiskā neitralitāte.

Pedagogs ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti, kā to paredz vadlīnijas, vienlaikus nosakot, ka pedagogam nepieciešams pilnveidot savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču modulī.

Izglītības iestāde vadlīniju kontekstā savukārt nodrošina estētisku, funkcionālu, drošu un iekļaujošu izglītojamā vispusīgai attīstībai labvēlīgu mācību un audzināšanas vidi, piemēram, iekļauj vērtībizglītošanu izglītības iestādes attīstības plāna prioritārajos uzdevumos, izstrādā un ievieš izglītības iestādē ētikas kodeksu, izglītojamo pozitīvas uzvedības atbalsta noteikumus, rodoties problēmsituācijām, tās operatīvi risina.

Izglītības iestādei audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā būtu jāievēro tiesiskums un vienlīdzība pret visiem izglītojamajiem neatkarīgi no izglītojamā vai viņa ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ.

Tāpat tai jārespektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādās spējas, atšķirīgās izglītības un speciālās vajadzības, kā arī jāveicina izglītojamā izpratne par vadlīnijās minētajām vērtībām, uzdevumiem un tikumiem, jānodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstība un jāmotivē tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam, latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras, tajā skaitā tās lokālo un reģionālo atšķirību, un ētiskā mantojuma iepazīšanai un radošai tālāknodošanai.

Izglītības iestādei jāveicina izglītojamā izpratne par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē, līdz ar to arī jāorganizē pasākumi, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanos (piemēram, Ģimenes, Mātes, Tēva dienu svinēšana).

Noteikumi paredz, ka izglītības iestādei būtu jāstiprina izglītojamā valstiskuma apziņa, jāveicina pilsoniskā līdzdalība un iniciatīvas, lojalitāte un patriotisms, tajā skaitā organizējot valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un veicot citas aktivitātes, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību, veicina lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizē cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicina piederību savai izglītības iestādei, novadam, pilsētai un informē par pilsoniskās līdzdalības iespējām.

"Tikumiskās vadlīnijas" nosaka arī to, ka izglītības iestādes veicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu, kā arī veicina izglītojamā patstāvību un atbildīgu rīcību, nodrošina izglītojamo pārstāvniecību un līdzdalību priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tostarp izglītojamo pašpārvaldes darbā.

Izglītības iestādēm tāpat ir jāizstrādā audzināšanas darba virzieni audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai trīs gadu periodam un plāns katram mācību gadam, nosakot atbildīgo par plāna īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību, tās sistemātiski organizē audzināšanas darba izvērtējumu, tostarp pedagogu pašnovērtējumu, un analīzi.

Kā ziņots, tā dēvētās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas ietver tādus 12 izkopjamus un praktizējamus tikumus kā atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.

LETA/Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS